6. feb, 2023

Nepietiekams pieprasījums apstrādes rūpniecībā

Agnese Buceniece, Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i. 

Kā jau gaidījām, novembrī redzētais kāpums apstrādes rūpniecībā izrādījās īslaicīgs, un gada nogalē nozares ražošanas apjomi atkal samazinājās.

  • Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ražošanas apjomi decembrī saruka par 3.6% (kalendāri izlīdzināti dati salīdzināmajās cenās), salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022. gada kopumā reģistrēts 2.6% kāpums. Gada pirmā pusē nozarei vēl bija visai veiksmīga, taču izmaksu spiediens un vājāks pieprasījums ražošanas apjomus samazināja otrajā pusgadā.

2022. gads nebija pārāk veiksmīgs apstrādes rūpniecības lielākajām nozarēm – kokapstrādei, pārtikas produktu ražošanai un gatavo metālizstrādājumu ražošanai. Produkcijas apjoms pērn samazinājās vai bija līdzīgs kā 2021.gadā. Taču apstrādes rūpniecībai augt palīdzēja tādas nozares kā metālu ražošana, dzērienu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Lielākā daļa šo nozaru noturējās plusos arī gada beigās. Tomēr nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana decembrī jau ļoti būtiski saruka (-25%).

  • Nozīmīgs kritums tika reģistrēts arī, piemēram, gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-15%), poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē (-39%), kā arī citur neklasificētu iekārtu un mehānismu un darba mašīnu ražošanā (-38%). Kritums bija vērojams arī pārtikas produktu ražošanā (-4.5%). Savukārt kokapstrāde pēc pusgadu reģistrēta samazinājuma spēja nedaudz audzēt savus ražošanas apjomus (+3.3%).

Pagājušajā gadā ražotāji sastapās ar tādiem izaicinājumiem kā jaunu piegādātāju meklēšana, piegāžu kavēšanās, straujš izmaksu kāpums un darbaspēka trūkums. Taču šobrīd šie ierobežojumi ir mazinājušies vai kļuvuši mazāk aktuāli, ņemot vērā pieprasījuma kritumu.

  • Eiropas Komisijas publicētie uzņēmumu aptauju rezultāti rāda, ka šī gada sākumā teju 45% uzņēmumu norādīja uz nepietiekamu pieprasījumu. Tas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pagājušā gada vidū.

Kokapstrādē šis rādītājs pārsniedza 55% - augstākais kopš 2009.gada. Redzam, ka, reaģējot uz pieprasījuma kritumu, kokapstrādes uzņēmumi jau ir samazinājuši savu ražošanas jaudu noslodzi. Jauno pasūtījumu apjoms ir būtiski sarucis arī, piemēram, mēbeļu, dažādu būvmateriālu un elektrisko iekārtu ražošanā. Iedzīvotāji mazāk iegulda mājokļos, uzņēmumi nogaida ar jaunu investīciju veikšanu. Attiecīgi vērojam būvniecības un investīciju aktivitātes vājināšanos gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Tāpēc apstrādes rūpniecības nozares, kas ražo šiem segmentiem, visticamāk, tuvākajos mēnešos uz nozīmīgu pieaugumu cerēt nevar. Tai pat laikā pieprasījums un jauno pasūtījumu apjoms ir noturīgs, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu segmentā. Ņemot vērā arī augošo ražošanas jaudu noslodzi, šeit varam sagaidīt produkcijas pieaugumu.

  • Kā ražošanas, tā mazumtirdzniecības dati apstiprina, ka pieprasījums pēc pārtikas produktiem ir sarucis. Janvāra aptaujā ražotāji gan norāda uz nelielu pasūtījumu apjoma pieaugumu, taču pāragri spriest, vai varam jau runāt par tendences maiņu.

Augstā dzīves dārdzība ir likusi daudziem iedzīvotājiem pārskatīt savus pārtikas pirkšanas paradumus, meklējot iespējas, kur ietaupīt. Pārtikas produktu ražošanas jaudas Latvijā šī gada sākumā ir sarukušas. Redzam likumsakarīgu kritumu piena iepirkuma cenā. Tam par iemeslu ir ne tikai vājāks pieprasījums Latvijā, bet arī eksporta tirgos un pasaulē kopumā. Tikmēr piena pulvera piedāvājums no Jaunzēlandes ir audzis. Apvienoto Nāciju organizācijas apkopotais pasaules piena produktu cenu indekss janvārī turpināja krist un bija zemākais pēdējo 12 mēnešu laikā.

Lai arī piena iepirkuma cena ir mazinājusies, veikalos to vēl neredz. Līdzīgi tas ir arī citās jomās, kur izejvielu cenas ir atkāpušās no rekordiem. Tomēr tas, visdrīzāk, ir laika jautājums. Protams, jāskatās arī, vai globālo izejvielu un energoresursu cenās nebūs jauns kāpuma vilnis, ņemot vērā gaidāmo pieprasījuma palielināšanos no Ķīnas.

  • Aptaujas rāda, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumu apņēmība celt cenas sāk strauji noplakt, bet vēl nav izzudusi. Pagaidām pārdošanas cenas samazināt plāno vien kokapstrādes uzņēmumi.

Savukārt citur varam sagaidīt lēnāku cenu pieaugumu. Izmaksu spiediens vairs nav tik liels kā vēl dažus mēnešus iepriekš. Pieprasījums daudzos preču segmentos ir savārdzis. Tādējādi gan nepieciešamība, gan spēja paaugstināt pārdošanas cenas uz šo brīdi, šķiet, mazinās.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?