Raksta attēls

Eksporta un importa apjomi sarūk

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste Latvijā

Gan eksporta, gan importa vērtības izaugsme šī gada sākumā ir būtiski savārgusi. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība februārī pieauga vien par 3%, salīdzinot ar pagājušo gadu, bet preču importa vērtības kāpums praktiski nebija pamanāms veidoja nieka 0.1%. Eksporta un importa cenu kāpums ir sācis atkāpties, tomēr tas neskaidro tik strauju sabremzēšanos ārējās tirdzniecības rādītājos. Saskaņā ar CSP datiem ražotāju cenas eksportētajai produkcijai februārī auga par 8.8%, savukārt importa cenas janvārī bija vien par nepilniem 5% augstākas nekā gadu iepriekš. Tā kā cenu kāpums apsteidz vērtības kāpumu varam secināt, ka preču fiziskie apjomi šī gada sākumā mazinās gan eksportā, gan importā.

Eiropas Komisijas un CSP apkopotās apstrādes rūpniecības uzņēmumu aptaujas norāda uz eksporta pasūtījumu vājināšanos jau no pagājušā gada sākuma. Savukārt izteiktu vājināšanos eksportā vērojam no pagājušā gada beigām.

Par būtiskāko eksporta pasūtījumu kritumu aptaujās ziņo kokapstrāde. Koks un tā izstrādājumi pērn veidoja gandrīz aptuveni 17% no preču eksporta vērtības. COVID-19 mājsēdes laikā kokapstrādes nozare ieguva, jo auga pieprasījums, piemēram, pēc dažādiem “dari pats” produktiem. Savukārt pēdējā laikā atslābums Eiropas būvniecības apjomos un nupat arī signāli par vājāku taras pieprasījumu nozares eksportu ierobežo. Koka un tā izstrādājumu eksporta vērtība februārī saruka par 8.4%. Eksporta pasūtījumu kritums nozarē, šķiet, ir stabilizējies zemā līmenī un attiecīgi lielu optimismu par eksporta rādītājiem tuvākajos mēnešos nevieš.

Nozīmīgs eksporta vērtības kritums tika reģistrēts arī parasto metālu un to izstrādājumu (-33.4%, vismaz daļēji re-eksports), graudaugu (-21%), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksportā (‑15.4%). Šīs preču grupas katra atsevišķi gan eksportā veido ievērojami mazāku īpatsvaru nekā koksne. Eksporta pasūtījumi ir būtiski mazinājušies gan metāliem, gan arī tādās preču grupās kā nemetālisko minerālu ražojumi (galvenokārt būvmateriāli), mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas. Tādēļ nav izslēgts, ka šajās preču grupās tuvākajos mēnešos var parādīties kritums arī faktiskajos eksporta datos. Savukārt ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta pasūtījumi pēdējo mēnešu laikā ir atguvušies, kas, visticamāk, liecina par šo preču eksporta vērtības pieaugumu tuvākajā nākotnē.

Joprojām ir preču grupas, kas uzrāda labu sniegumu eksportā. Visbūtiskākais kāpums februārī bija pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtībā (+60.9%), ko visvairāk veicināja alkohola reeksports. Nozīmīgs pieaugums tika reģistrēts arī mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtībā (+18.8%). Tomēr, kā rāda eksporta pasūtījumu novērtējums, tas var izrādīties nenoturīgs. Salīdzinoši stabils pasūtījumu apjomu ir vērojams datoru un elektronikas preču grupā.

Kopumā eksporta pasūtījumu sentiments gan joprojām ir visai pesimistisks un pagaidām uzlabojumu vēl neredzam.

Turklāt Swedbank un Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par Latvijas tirdzniecības partneru ekonomikas attīstību norāda uz vājāku izaugsmi, kas arī apstiprina pieprasījuma vājināšanos. Tas nozīmē, ka arī preču eksporta sniegums tuvākajos mēnešos būs visai neiepriecinošs. Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšana Latvijas ekonomiku visbūtiskāk ietekmēs tieši caur ārējās tirdzniecības kanālu. Eksporta kritums būs galvenais Latvijas ekonomikas izaugsmi ierobežojošais faktors šogad. Jau šobrīd daļa ražotāju-eksportētāju ir novērojuši savas konkurētspējas pasliktināšanos starptautiskajos tirgos. Globālās izaugsmes un tirdzniecības sabremzēšanās kopā ar joprojām strauju darbaspēka izmaksu pieaugumu var šo problēmu saasināt.

Importa vērtību februārī visbūtiskāk cēla augu valsts produktu (+27.9%) un pārtikas rūpniecības ražojumu imports (+34.3%). Tas lielākoties kompensēja kritumu satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-14.1%), parasto metālu un to izstrādājumu (-17.8%), kā arī plastmasas un tās izstrādājumu (‑18.5%) importā.

Importa vērtību un apjomus šogad ierobežos gan cenu mazināšanās, gan gada pirmajā pusē arī vājā investīciju aktivitāte. Savukārt pozitīvu ietekmi radīs noturīgais mājsaimniecību patēriņš un gada otrajā pusē investīciju pieaugums, ja beidzot tiks iekustināti ES fondu projekti. Kopumā importa kāpums šogad būs visai neliels, ņemot vērā stagnējošo ekonomikas aktivitāti.