Raksta attēls

IKP: Ražojošās nozares sarūk, bet pakalpojumi vēl turas

Agnese Buceniece, Swedbank galvenās ekonomistes Latvijā v.i. 

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka Latvijas ekonomika sarūk. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās, t.i., izslēdzot cenu pieauguma efektu, trešajā ceturksnī bija par 0.6% mazāks nekā gadu iepriekš un par 1.7% mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Pakalpojumi vēl noturējās pie 2.2% izaugsmes, bet ražojošās nozares saruka par 3.9%. Kritums bija vērojams arī produktu nodokļos.  Pēc ceturtā ceturkšņa datu publicēšanas kritumu ekonomikā jau ar ļoti lielu varbūtību sauksim par recesiju.

Straujais cenu kāpums mazina pieprasījumu un nelabvēlīgi ietekmē ekonomikas aktivitāti. Visstraujākais kritums vērojams būvniecības nozarē (-13.6%). Augsto būvniecības izmaksu ietekmē tiek pārskatīti līgumi un atlikti projekti. Arī jaunā plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu projekti nedaudz kavējas. Piegāžu ķēžu izaicinājumi būvniecības nozarē tiek risināti, bet joprojām ir lielāki nekā gada sākumā un būtiski lielāki nekā pirms pandēmijas. Jācer, ka aktīvāks ES fondu pieplūdums parādīsies nākamā gada otrajā pusē un sekmēs arī būvniecības aktivitāti. ES fondu investīcijas ekonomikai grūtākā laikā būtu ļoti vēlamas ar nosacījumu, ka tās neveicina inflāciju. Šī brīža augstās būvniecības izmaksas gan var nozīmēt, ka par Latvijai piešķirto ES finansējumu varēsim izdarīt mazāk, nekā plānots.

Būtisks kritums reģistrēts arī tirdzniecības nozarē (-10.3%). Nozares vājais sniegums gulstas uz vairumtirdzniecības pleciem. Tā, visticamāk, turpina sarukt, jo mazinās ekonomiskās saites un tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju. Ražotāju vidū nesekmējas arī, piemēram, enerģētikas, gāzes apgādes, ūdensapgādes nozarēm, kur augsto cenu ietekmē ir sarucis pieprasījums. Apstrādes rūpniecība, kas salīdzinoši labi tika galā ar pandēmijas izaicinājumiem un līdz šim ir uzrādījusi diezgan stabilu pieaugumu, trešajā ceturksnī saruka par 1.6%. Nozare eksportē aptuveni divas trešdaļas no saražotā. Preču eksporta apjomi trešajā ceturksnī vēl turējās itin labi, tos gan sekmēja arī lauksaimniecības produktu eksports. Tomēr eksporta pasūtījumu skaits apstrādes rūpniecībā sācis mazināties un norāda, ka arī eksporta apjomi tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, saruks.

Nozare, kas trešajā ceturksnī visvairāk cēla pievienoto vērtību, bija informācijas un komunikāciju nozare (kāpums par 14.2%). Labs pieaugums vērojams arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko, kā arī apkalpojošo dienestu un administratīvo pakalpojumu sniegšanā (13.2%). Šie biznesa pakalpojumi, visticamāk, arī sekmēja pakalpojumu eksportu.

Izskatās, ka strādājošo skaita pieaugums kopā ar ienākumu kāpumu un pandēmijas laika uzkrājumiem vēl ir spējis balstīt patēriņu. IKP dati stāsta, ka trešajā ceturksnī sabiedrība turpināja audzēt patēriņa apjomu. Mājsaimniecību tēriņi auga nedaudz straujāk nekā inflācija, kas nozīmē, ka kopumā iedzīvotāji ir iegādājušies vairāk preču un pakalpojumu. Visstraujāk augošās nozares ekonomikā joprojām bija izmitināšana un ēdināšana (+33.1%), mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumi (+26.2%), labi rezultāti arī tūrisma firmām. Tas rāda, ka vēlme un iespēja atgūt pandēmijas ierobežojumu laikā iekavēto daļai sabiedrības joprojām bija aktuāla. Mazumtirdzniecība trešajā ceturksnī vairs nozīmīgu pieaugumu neuzrādīja (+0.1%), bet tomēr no mīnusiem vēl izbēga. Vairāk pirkām pārtiku, un pavisam nedaudz samazinājām iegādāto nepārtikas preču apjomu. Ņemot vērā lielo ienākumu nevienlīdzību, dažādās ienākumu grupās situācija gan ir ļoti atšķirīga. Gaidāms, ka gada nogalē patēriņa apjoms samazināsies, pieaugot apkures rēķiniem. Iedzīvotāji arvien vairāk taupīs uz ne pirmās nepieciešamības precēm un  pakalpojumiem.

Gaidāms, ka kritums ekonomikā ceturksnis pret ceturksni turpināsies vēl nākamajos divos ceturkšņos. Krituma dziļumu mazinās valsts atbalsts gan Latvijā, gan mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Prognozes rāda, ka lejupslīde būs īslaicīga un salīdzinoši neliela. Situācija ekonomikā sāks uzlaboties pavasarī, kad apkures rēķini zaudēs savu aktualitāti un arī inflācija atkāpsies straujākiem soļiem. Šogad ekonomikas izaugsme, iespējams, pat nesasniegs 2%, bet nākamgad būs ap 0%.