Ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī nedaudz palēninājās. Proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) auga par 2.7% gada griezumā (3.5% 3.ceturksnī), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP 4.ceturksnī samazinājās par 0.3%. Neskatoties uz vārgāku pēdējo ceturksni, pērn kopumā ekonomika auga par 2.7%. Šogad ekonomikas izaugsmei ir labas iespējas kļūt straujākai.
Izaugsmes galvenais virzītājspēks gan 4.ceturksnī, gan aizvadītajā gadā kopumā bija mājsaimniecību patēriņš. Mājsaimniecību tēriņi (gada izaugsme par 2.4% 4.ceturksnī un par 3.3% gadā kopumā) gan joprojām bija samērā piesardzīgi, tas ir, auga lēnāk par ienākumiem un pirktspēju. Prognozējams, ka, līdz ar darba tirgus uzsilšanu, ienākumi šogad turpinās augt samērā strauji, bet inflācija joprojām būs ļoti zema. Proti, praktiski viss ienākumu kāpums būs arī pirktspējas kāpums. Kopumā mājsaimniecību patēriņa izaugsme šogad varētu paātrināsies līdz aptuveni 4%. Ja jaunās kreditēšanas kāpums kļūs spējāks un banku kredītportfeļi atkal sāks augt, tas kopā ar labāku patērētāju noskaņojumu var padzīt mājsaimniecību patēriņa tempu vēl augstāk. Augošs iekšzemes pieprasījums līdzīgi kā pērn turpinās sildīt uz vietējo patēriņu vērstās nozares – piemēram, ēdināšana un izmitināšana, izklaide un atpūta, mazumtirdzniecība. Šo nozaru apjomi pērn pieauguši straujāk par ekonomikas izaugsmi kopumā.
Pēc pārsteidzoši laba pērnā gada 3.ceturkšņa gada nogalē investīciju izaugsme tomēr pieklususi (pieaugums par 1.1% gada griezumā), bet preču un pakalpojumu eksports, neskatoties uz rekordlielām graudu ražām un spēju tā eksporta pieaugumu, ieslīdējis mīnusos (-2.5% attiecībā pret 4.ceturksni pērn). Gadā kopumā eksports audzis par 1%, bet investīcijās izaugsme bija 2.6%. Jāņem vērā, ka eksporta un investīciju aktivitāte pērn saskārusies ar būtiskiem izaicinājumiem gan ārējā vidē – ļoti jūtama bijusi Krievijas un NVS tirgu ietekme, gan arī problēmām iekšienē – gausa bijusi jaunā perioda ES fondu administratīvā ietvara izstrāde. Šogad, līdz ar spējāku ārējo pieprasījumu un mazāku negatīvo ietekmi no Krievijas, sagaidāma eksporta un investīciju aktivitātes pakāpeniska paātrināšanās.
Prognozējam, ka, līdz ar spējāku mājsaimniecību tēriņu, investīciju un eksporta izaugsmi ekonomika šogad augs straujāk par 3.3%. Tomēr risku izaugsmei netrūkst, gan saistībā ar to, cik ļoti noturīgs un spējš būs ārējais pieprasījums – Eiropā un pārējā pasaulē, gan politiskie riski – jo īpaši situācija Krievijā, bet arī Tuvajos Austrumos, Eiropā.
