Raksta attēls

Viedoklis: Kas šobrīd notiek koksnes tirgū?

Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas kokrūpniecības jomas vadītājs Kristaps Sauketēns

Pieprasījums pēc zāģmateriāliem, skaidu plāksnēm šobrīd ir ļoti zemā līmenī. Sākotnēji to ietekmēja pārprodukcija tirgū, kas izveidojās laikā, kad pircēji centās piepildīt noliktavas un paspēt nodrošināties ar produkciju, pirms stājās spēkā sankcijas Krievijas, Baltkrievijas koksnei. Šobrīd zemo pieprasījumu ietekmē būvniecības aktivitātes piebremzēšanās kredītu procentu likmju kāpuma dēļ, būvniecības izmaksu dārdzība un ekonomikas lejupslīdes gaidas. Ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās dēļ arī pieprasījums pēc taras jau otru ceturksni saglabājas zemā līmenī.

Savukārt koksnes produktiem, kuri Eiropā būtiskos apjomos tika ievesti no Krievijas, pieprasījums saglabājoties augstā līmenī, bet pieprasījums pēc granulām un šķeldas pamazām sāk mazināties un cena pamazām krītas, kaut arī tā joprojām vērtējama kā augsta. Koksnes pārstrādes uzņēmumu rentabilitāte šobrīd samazinoties, jo daudzu koksnes produktu cenas krītoties straujāk nekā zāģbaļķu cenas. Uzņēmumu rentabilitāte vairumā kokapstrādes uzņēmumu šī gada 3. un 4. ceturksnī samazinājās.

Situācija dažādos produktu veidos ir atšķirīga, un daļai produktu pieprasījuma kritums bija straujš jau jūlijā, savukārt citiem produktiem tas ir mērenāks un gaidāms tikai gada beigās. Spiedienu uz rentabilitāti pastiprina apaļkoku cenas, kuras saglabājas augstā līmenī, kā arī augstas energoresursu cenas.

  • Tomēr, pateicoties iepriekšējos periodos gūtajai labajai peļņai, kokapstrādes uzņēmumi spēj pārdzīvot šo īstermiņa lejupslīdi.

Labākā pozīcijā ir tie uzņēmumi, kuri ražo produktus, kas iepriekš būtiskos apjomos Eiropā tika importēti no Krievijas, Baltkrievijas, piemēram, bērza saplāksnis un granulas.

Energoresursu ietekme – dažāda

Uzņēmumiem, kuri maksā biržai piesaistīto elektrības cenu, pēdējie mēneši ir bijuši izaicinoši, jo energoresursu cenas bijušas augstā līmenī. Tā kā pieprasījums pēc koksnes produktiem krities, tad arī pilnībā pārnest uz pircējiem šīs izmaksas lielākoties vairs neizdodas.

Energoresursu cenu kāpumam kokapstrādes nozarē ir bijusi dažāda ietekme. Lielā mērā rezultāti atkarīgi no tā, vai uzņēmumam bijusi fiksēta elektrības cena vai arī tā bijusi piesaistīta biržas cenai. Un – ja bijusi fiksēta, tad kādā līmenī tā nofiksēta. Uzņēmumiem, kuri maksā biržai piesaistīto elektrības cenu, pēdējie mēneši ir bijuši izaicinoši, jo energoresursu cenas bijušas augstā līmenī. Tā kā pieprasījums pēc koksnes produktiem krities, tad arī pilnībā pārnest uz pircējiem šīs izmaksas lielākoties vairs neizdodas. Energoietilpīgākās apakšnozares ir koka plātņu un granulu ražošana. Kopumā energoresursu dārdzība arvien vairāk ietekmē uzņēmumu rentabilitāti, tomēr vairumam uzņēmumu šo izmaksu ietekme neesot kritiska.

Apmežošanas jautājums

Skandināvu pieeja lauksaimniecības zemēm rāda, ka viņi pastiprināti analizē zemes auglības rādītājus un daļēji izmantojamās lauksaimniecības zemes pakāpeniski apmežo. Arī Latvijā mežu īpašnieki, īpaši lielie, analizē zemes auglības rādītājus, kā arī to, kuras īpašumā esošās lauksaimniecības zemes platības, ņemot vērā likumdošanu un pašvaldības noteikumus, drīkst pārveidot par meža zemi. Ja likumdošana un pašvaldība ļautu, tiktu transformētas lielākas platības.

Lauksaimniecības zemēs, kuras nedrīkst pārveidot par meža zemi, mēdz stādīt enerģētiskās koksnes plantācijas, audzējot ātri augošus kārklus, apses un bērzu. Plantācijās var izaudzēt enerģētisko koksni un papīrmalku. Iespējas zemes transformācijai uz meža zemi atšķiras pa novadiem. Īpaši tajos novados, kuros lauksaimniecība ir slikti attīstīta un vērojama maza interese par zemes izmantošanu lauksaimniecībā, ir lielākas iespējas veikt zemes transformāciju.

Pieprasījums svārstīsies

Prognozējams, ka 2023. gada pavasarī aktivitāte tirgū palielināsies. Tomēr kopumā pieprasījums pēc kokapstrādes produktiem 2023. gadā sagaidāms vājāks nekā pēdējos gados. Procentu likmju kāpums aizdevumiem, būvniecības izmaksu pieaugums, bažas par ekonomikas lejupslīdi – visi šie faktori samazina būvniecības aktivitāti gan Eiropā, gan ASV. Mazāks pieprasījums sagaidāms arī citās apakšnozarēs, piemēram, mēbeļu, arī tā dēvētā "dari pats" (DIY – angl.) segmentā, jo iedzīvotājiem būs mazāk brīvo līdzekļu.

Lielāks pieprasījums būs pēc materiāliem, kuri izmantojami ēku siltināšanai un renovācijai. Ņemot vērā to, ka Latvijas kokmateriālu eksports veido nelielu daļu no kokmateriālu patēriņa eksporta tirgos, mūsu ražotāju panākumus noteiks konkurētspēja. Šobrīd to negatīvi ietekmē zāģbaļķu cenas, kuras skujkokam ir augstākas nekā mūsu konkurentu valstīs.

Apaļkoka cenas augstu notur lielais pieprasījums pēc malkas un papīrmalkas, kas kokapstrādes uzņēmumiem liek maksāt augstāku cenu, lai baļķus varētu dabūt pārstrādei un tie netiktu izmantoti celulozei vai kā kurināmais.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Raksts publicēts Latvijas Avīzes 8. novembra numurā, autore Ingrīda Mičāne.