Patēriņa cenas martā auga par samērā spējiem 0.7%. Kopējo cenu pieaugumu mēneša laikā lielā mērā noteica sezonāls apģērbu un apavu (attiecīgi par 9.8% un 10.5%), kā arī dārzeņu (par 4.7%) sadārdzinājums. Pēc ilgā un pakāpeniskā krituma pavisam nedaudz (par 0.2%) pieauga arī degvielas cenas.
Cenas līdzīgi spēji auga arī pērnā gada martā, tāpēc gada griezumā šogad jau trešo mēnesi pēc kārtas bija deflācija – martā patēriņa cenas bija par 0.6% zemākas nekā pirms gada. Šķiet, ka naftas cenu zemākais punkts varētu būt aiz muguras. Taču tās iepriekšējo mēnešu kritumi un aizvien vēsturiski zemais līmenis ir būtiskākais no iemesliem, kāpēc martā un arī tuvākajos 2-3 mēnešos ir sagaidāma kopējā patēriņu cenu deflācija gada griezumā.
Lai gan mazliet rāmāka ir kļuvusi dažādu pakalpojumu cenu izaugsme (piemēram frizētavu, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumi šogad pirmajos trīs mēnešos aug par aptuveni 2%, iepretim 3-4% pērn vidēji), neizskatās, ka būtiski būtu mazinājies iekšējais cenu spiediens. Darbaspēka izmaksas aizvien turpina augt samērā spēji – izskatās, ka šī gada sākumā algu izaugsme ir mazliet piebremzējusies, bet tā arvien ir salīdzinoši strauja un gadā kopumā prognozējama ap 6%. Tas turpinās pakāpeniski veicināt pakalpojumu cenu pieaugumu. Patērētāju pieprasījums, proti, mājsaimniecību patēriņš, pērn joprojām bija salīdzinoši piesardzīgs (audzis lēnāk par reālajiem ienākumiem), taču varētu paātrināties šogad, balstot cenu kāpumu.
Šogad vidējā cenu izaugsme būs vien nedaudz virs nulles. Importēta deflācija cenu kāpumu aizvien iegrožos (degviela, siltums, gāze būs lētāka nekā pirms gada), bet iekšēji faktori (algu kāpums, robusts patēriņš, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem) to stutēs
