Preču eksporta sniegums šī gada pirmajos trīs mēnešos bijis svārstīgs un kopumā neiepriecinošs. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, eksporta apgrozījums janvārī saruka par 11%, februārī nedaudz atguvās, bet martā atkal uzrādīja 4.9% kritumu.
Pirmajā ceturksnī kopumā preču eksporta apgrozījums bijis par 5.4% mazāks nekā pirms gada. Kopējo kritumu eksporta apgrozījumā lielā mērā noteicis re-eksports. Būtiskākos negatīvos devumus kopējā izaugsmē martā un pirmajā ceturksnī kopumā veidojušas nozares, kurās pārsvarā produkcija tiek re-eksportēta: elektroierīču un elektroiekārtu nozarē, kā arī naftas produktos. Samērā spējš ir arī importa kritums šajās nozarēs, līdz ar to ietekme uz ekonomikas izaugsmi ir limitēta. Eksporta apgrozījuma pieaugumu kavē arī krītošās cenas – eksporta apjomos kritumi, visticamāk, ir mērenāki.
Neskatoties uz deflāciju noieta tirgos, pirmajā ceturksnī kopumā ļoti iepriecinošu sniegumu uzrādījusi kokapstrādes nozare – tās eksporta apgrozījums bijis par 8.2% lielāks nekā pērn. Pārtikas, tai skaitā rekordražas uzrādījušo graudu eksports pirmajā ceturksnī pieaudzis par 17%. Padsmit procentu liela izaugsme bijusi arī ķīmisko produktu un optisko instrumentu eksportā.
Eksporta kritumi uz Krieviju ir kļuvuši seklāki (-11% gada griezumā martā, -18% pirmajā ceturksnī kopumā), un sagaidāms, ka negatīvā ietekme uz preču eksportu no Krievijas šogad pakāpeniski mazināsies. Eksports uz pārējām NVS valstīm martā pat pieauga par 11% (pirmajā ceturksnī gan kopumā -10%). Eksports uz eirozonu pirmajā ceturksnī bijis par 7% mazāks nekā pērn. Lielāko pozitīvo pienesumu šī gada pirmajos trīs mēnešos sniedzis eksports uz Dāniju (pieaugums par 17%; būtisku devumu izaugsmē devis koka, mēbeļu, dzelzs un tērauda, kā arī ķīmijas produktu eksporta pieaugums uz šo valsti). Kāpināts apgrozījums arī tālākos/eksotiskākos tirgos, kā, piemēram, Alžīrija un Džibutija – tas gan lielākoties ir graudu eksportētāju nopelns.
