Šobrīd ir zināms, ka sankciju ietvaros no SWIFT sistēmas plānots izslēgt vairākas Krievijas bankas, bet vēl nav zināms, kuras tieši bankas tas skars. Ietekmes apmērs uz Krievijas un arī Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, ekonomiku būs atkarīga no šo sankciju detaļām – cik un kādas bankas tiks izslēgtas un kādi izņēmumi tiks veikti attiecībā uz maksājumiem par Krievijas enerģiju. Ja sankcijām tiks pakļautas lielākās Krievijas bankas, tad tas var būtiski ietekmēt Krievijas tirdzniecību ar citām valstīm.
Svarīgi gan atzīmēt, ka SWIFT nodrošina ziņojumu apmaiņu starp bankām par finanšu transakcijām, kā, piemēram, naudas paskaitījumiem, nevis pašas naudas plūsmas. Šādas sankcijas drīzāk būtiski palēnina un sadārdzina starptautisko maksājumu veikšanu, tādā veidā arī liekot šķēršļus efektīvai starpvalstu tirdzniecībai. Visvairāk tas, protams, ietekmē Krievijas ekonomiku, bet arī tos uzņēmumus, piemēram, Eiropas Savienības valstīs, kas kaut ko pērk no vai pārdod Krievijas uzņēmumiem.
Eiropas un arī Latvijas ekonomikām vissvarīgākais ir saglabāt Krievijas naftas un īpaši dabasgāzes piegādes.
- 27% naftas un 40% gāzes importa Eiropas Savienībā nāk tieši no Krievijas.
Tāpēc ar SWIFT saistītās sankcijas, lai gan būs ļoti nepatīkamas Krievijas ekonomikai, visticamāk, būtiski neietekmēs Krievijas budžeta galveno ienākumu artēriju – Krievijas naftas un dabasgāzes eksportu, kas pērn finansēja vairāk nekā trešo daļu no kaimiņvalsts budžeta.
Sankcijas pret Krievijas centrālo banku Krievijas ekonomikai ir pat sāpīgākas. Tās paredz, ka būtiska daļa valsts starptautisko rezervju tiks iesaldētas. Tas nozīmē, ka centrālajai bankai būs ļoti sarežģīti atbalstīt sankciju nomākto ekonomiku un banku sektoru, ierobežot rubļa kritumu un inflācijas kāpumu, novērst krīzi.
- Šodien, 28. februārī, Krievijas centrālā banka bija spiesta gandrīz dubultot savu procentu likmi līdz 20%, lai apturētu rubļa kritumu.
Krievijas valūtas vājināšanās pret ārvalstu valūtām nozīmē, ka Krievijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs ievērojami dārgāk iegādāties ārvalstu preces, savukārt Krievijas eksports kļūst lētāks un attiecīgi ieņēmumi no tā mazāki. Krievijas rubļa kritums Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmēs maz, lai gan teorētiski padara mūsu preces mazāk konkurētspējīgas Krievijā. Tomēr Latvijas tirdzniecības apjomus ar Krieviju vairāk mazinās grūtības veikt norēķinus un Krievijas ekonomikas vājināšanās.
Latvijai Krievija ir diezgan būtisks tirdzniecības partneris. Savstarpējā tirdzniecība ir aktīvāka tieši preču pusē. 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais mūsu preču eksporta galamērķis un ceturtais nozīmīgākais importa partneris. Latvijas eksportā Krievijas daļa bija aptuveni 7% eiro izteiksmē, bet importā tie bija 9%.
Liela daļa no preču eksporta uz Krieviju ir reeksports tādās preču grupās kā dzērieni, mehānismi un mehāniskās ierīces, elektroiekārtas. Tas nozīmē, ka preces netiek ražotas šeit un attiecīgi maz ietekmē attiecīgo preču ražotājus Latvijā, bet tās tāpat ietekmē mūsu ekonomiku, jo nodrošina ienākumus vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem Latvijā.
- Ceturtā lielākā preču kategorija, ko eksportējam uz Krieviju, ir Latvijā ražotie farmaceitiskie produkti. Apmēram 17% no farmaceitisko produktu eksporta nonāk Krievijā. Šī valsts ir nozīmīgs noieta tirgus farmācijas nozarei.
Savukārt importa pusē bez pārsteigumiem nepilnas divas trešdaļas no preču vērtības, kas nāk no Krievijas, veido Krievijas dabas resursi un to produkti, proti, minerālais kurināmais un citi minerālprodukti, tai skaitā dabas gāze, kā arī dzelzs un tērauds. Šo preču piegādē mūsu atkarība no Krievijas ir diezgan augsta. Krievijas imports ir nozīmīgs arī lauksaimniecības nozarei, jo no šīs valsts nāk aptuveni puse no Latvijā ievestā minerālmēslojuma. Arī kokapstrādes uzņēmumi iepērk izejvielas no Krievijas. 16% no Latvijā importētās koksnes nāk no Krievijas.
Šīs sankcijas līdztekus jau iepriekšējām nelabvēlīgi ietekmēs globālās izejvielu cenas, ņemot vērā būtisko Krievijas lomu dabas resursu piegādē pasaulē. Jau šobrīd redzam, ka pēdējās nedēļas laikā ir būtiski augušas ne tikai naftas un dabasgāzes cenas, bet arī dažādu metālu un arī pārtikas izejvielu cenas.
Tas nozīmēs augstākas cenas arī Latvijā. Sankciju un pieprasījuma krituma Krievijā dēļ mazināsies Latvijas eksports uz Krieviju un imports no Krievijas. Vajadzēs laiku līdz mūsu uzņēmumi spēs pārorientēties. Tā rezultātā ekonomikas izaugsme Latvijā būs lēnāka, nekā gaidīts iepriekš. Ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt daudz būtiskāka, ja Rietumu sankcijas vai Krievijas atbildes sankcijas ierobežo enerģijas piegādes.
