18. mar, 2022

Kā karš Ukrainā ietekmēs Latvijas ekonomiku un uzņēmumus?

Karš Ukrainā un sankcijas Krievijai un Baltkrievijai ir sašūpojušas globālos tirgus un atstās ietekmi uz pasaules ekonomiku. Ietekme uz Eiropas, it īpaši Austrumeiropas, valstīm, tai skaitā Latviju būs lielāka.

Galvenie ietekmes kanāli uz ekonomiku būs caur augstākām izejvielu cenām, noskaņojuma vājināšanos un tirdzniecības apjomu mazināšanos ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Augsta inflācija un nervozitāte mazinās iedzīvotāju pirktspēju un vēlmi tērēt. Augstas ražošanas izmaksas, jauni piegāžu ķēžu saspīlējumi un nepieciešamība meklēt jaunus izejvielu avotus slāpēs ražošanas apjomu pieaugumu un biznesa investīcijas. Mazāks pieprasījums Eiropā un kritums eksportā uz Krievijas un Baltkrievijas tirgiem būtiski ierobežos eksporta sniegumu. Tas novedīs pie ievērojamas sabremzēšanās ekonomikas izaugsmes tempos 2022. gadā un, iespējams, arī 2023. gadā.

Uzņēmumiem jārēķinās ar augstākām ražošanas izmaksām

Lai gan pēc platības Krievija ir lielākā valsts pasaulē, tā ir tikai 11 lielākā pasaules ekonomika un veido vien 2-3% no pasaules iekšzemes kopprodukta. Arī kopējā pasaules tirdzniecībā Krievijas loma nav ļoti liela. 2020. gadā Krievija nodrošināja nepilnus 2% no pasaules preču eksporta, un tās tirgus bija galamērķis aptuveni 1.4% no pasaules preču importa. Baltkrievijas un Ukrainas daļas ir vēl būtiski mazākas. Tomēr Krievijai un atsevišķos gadījumos Ukrainai un Baltkrievijai ir būtiska nozīme dažādu izejvielu ražošanā un eksportā.

Krievija viena pati nodrošina aptuveni sesto daļu no pasaules izejvielām.

  • Tā ir viens no lielākajiem naftas un tās produktu, ogļu un dabasgāzes eksportētājiem. Tā nodrošina aptuveni 35% no Eiropā patērētās gāzes un nepilnus 20% naftas.
  • Krievijai ir nozīmīga loma arī dažādu metālu tirgū. Krievija ražo vairāk 40% pasaules pallādija, kas tiek izmantots auto būvē. Tā ir arī vērā ņemams tādu metālu kā, piemēram, niķelis, alumīnijs, dzelzs rūda un tērauds, ražotājs/ ieguvējs un nodrošina aptuveni 6-10% no šo metālu piedāvājuma pasaulē. Nepilni 30% no niķeļa, ko patērē Eiropa, piemēram, nerūsējošā tērauda, uzlādējamo bateriju un katalizatoru ražošanā, nāk no Krievijas.
  • Krievija un Ukraina ir nozīmīgi lauksaimniecības produktu ražotāji, veidojot aptuveni trešdaļu no pasaules graudaugu eksporta.
  • Ukraina ir ļoti nozīmīgs tādu reto gāzu kā neons un kriptons piegādātāja pusvadītāju ražotājiem.
  • Savukārt Krievija kopā ar Baltkrieviju spēlē svarīgu lomu mēslojuma līdzekļu tirgū.

Lai gan liela daļa izejvielu nav tieši pakļautas sankcijām galvenajos noieta tirgos, to tirdzniecību ietekmē sankcijas Krievijas un Baltkrievijas finanšu sektoram, kas apgrūtina norēķinu iespējas. Turklāt virkne uzņēmumu izvēlas boikotēt šo valstu tirgu, paužot savu attieksmi pret Krievijas agresiju.

Papildu motivācija daudziem uzņēmumiem gan ir arī savas reputācijas sargāšana un bažas, ka iegādātās preces arī var tikt iekļautas sankciju sarakstos.

Savukārt karadarbība Ukrainā un sagrautā infrastruktūra būtiski ierobežo ražošanas iespējas un lauksaimniecības darbus šajā valstī, kā arī gatavās produkcijas transportēšanu.

Neskaidrība un piegāžu traucējumi no vai caur minētajām valstīm, jau noteiktās sankcijas un bažas par jaunām sankcijām mazina dažādu izejvielu pieejamību un rada lielas svārstības izejvielu tirgos. Jāmin, ka cenas bija augstas vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Iemesli tam bija pandēmijas radītie izaicinājumi globālajām piegāžu ķēdēm, ražošanas procesiem un darbaspēka pieejamībai, kā arī energoresursu trūkums Eiropā un lauksaimniecības ražām mazāk labvēlīgi laikapstākļi pasaulē. Gan enerģijas, gan pārtikas, gan metālu izejvielu cenas ir atkāpušās no marta sākuma augstumiem, bet tāpat ir par 5-20% lielākas nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ja sankcijas tiks vēl vairāk pastiprinātas un sekos Krievijas atbildes sankcijas, tad cenas var vēl vairāk kāpt.

Daudziem uzņēmējiem būs jāmeklē jauni sadarbības partneri un jāiestaigā jaunas piegāžu takas

Ilgi gaidīto situācijas uzlabošanos piegāžu ķēdēs pēc pandēmijas radītajiem pārrāvumiem tā arī nesagaidījām.

Šobrīd virknei uzņēmumu Rietumu valstīs, tai skaitā Latvijā, būs jāmeklē alternatīvi noieta tirgi un izejvielu avoti, jo sadarbība ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem kļūs arvien mazāk iespējama un riskantāka.

Gaidāms, ka sankciju un piesardzības dēļ redzēsim traucējumus sauszemes tirdzniecības, tai skaitā dzelzceļa, pārvadājumos starp Āziju un Eiropu. Eiropas gaisa telpas slēgšana Krievijas lidaparātiem un Krievijas gaisa telpas slēgšana Eiropas lidaparātiem liks pārskatīt gaisa kravu pārvadājumu maršrutus. Ierobežota pārvietošanās un ostu izmantošana Melnajā jūrā ir vēl viens kanāls, kas ietekmēs piegāžu ķēdes. Turklāt jārēķinās, ka degvielas cenu kāpums transportēšanu sadārdzinās.

  • Krievija ir piektais lielākais Latvijas partneris preču eksporta pusē.
  • Ukraina ieņem 17.vietu, bet Baltkrievija – 21.vietu.
  • Kopumā šajās valstīs pērn nonāca aptuveni desmitā daļa no Latvijas preču eksporta vērtības.
  • Galvenokārt eksportējām alkoholiskos dzērienus, mehānismus, elektroierīces, farmaceitiskos produktus un plastmasas izstrādājumus. Visās šajās preču grupās, izņemot farmāciju, ir raksturīgs liels re-eksporta īpatsvars.

Tādām precēm Latvijā radītā pievienotā vērtība ir visai maza, bet, protams, tas ir bizness pārvadātājiem, loģistikas uzņēmumiem un vairumtirgotājiem, kas arī dod darba vietas un rada ieņēmumus Latvijas ekonomikai. Eksporta plūsmām minētajās preču grupās ir liels risks mazināties, līdz uzņēmumi iespēju robežās pārorientēsies uz jauniem tirgiem un atgūs vismaz daļu no zaudētā biznesa.

  • Preču importa pusē Krievijas nozīme ir nedaudz lielāka.
  • Tā ir Latvijas ceturtais lielākais importa partneris.
  • Baltkrievija ir 12. vietā, bet Ukraina – 18. vietā.
  • Šīs valstis nodrošina ap 13% no Latvijā importēto preču vērtības. Galvenokārt importējam minerālproduktus (naftas produkti, gāze, elektrība), tēraudu, koksni un mēslošanas līdzekļus. Turklāt atkarība tieši no karā iesaistītajām valstīm ir salīdzinoši augsta. Krievija, Baltkrievija un Ukraina kopā nodrošina starp 35-55% no minēto preču grupu kopējā importa Latvijā.
  • Tāpat atsevišķu nozaru ražošanas procesos nozīmīgi ir ķīmiskie produkti, kas tiek ievesti no Krievijas. Visticamāk, redzēsim, ka gan jau noteikto sankciju ietekmē, gan piesardzības dēļ tuvākajos mēnešos sāks mainīties šo preču piegāžu ģeogrāfija. Iespējams, arī fizisko importa apjomu kritums šīm izejvielām, līdz izdodas atrast aizvietotājus.

Krievijas uzņēmums “Severstaļ” - būtisks Latvijas tērauda piegādātājs – jau ir pakļauts sankcijām. Savukārt Krievija no savas puses ir ierobežojusi minerālmēslu eksportu. Koksnes gadījumā droši vien būs vairāk jāpaļaujas uz vietējo tirgu. Iztrūkuma gadījumā var tikt nelabvēlīgi ietekmēts arī no šīm izejvielām un materiāliem ražotās produkcijas ražošana un eksports.

Pakalpojumu tirdzniecībā liela loma ir transporta pakalpojumiem, tāpēc gaidāms, ka būtiski cietīs tranzīta nozare. Iespējams, arī tūrisma nozarei atgūšanās no pandēmijas būs lēnāka, jo Krievijas tūristi Latvijā, visdrīzāk, tik drīz neatgriezīsies.

Varam sagaidīt, ka Latvijas tirdzniecības saites ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu tuvākajā laikā kļūs vājākas. Jaunu tirdzniecības attiecību izveide un nostiprināšana, protams, prasīs laiku un līdzekļus.

Gāzes piegāžu pārtraukums no Krievijas ir risks, bet ir alternatīvas

Latvijas ekonomikai ir augsta enerģētiskā atkarība no Krievijas. 90% no Latvijas dabasgāzes importa nāk no šīs valsts. Ja tiek pārtrauktas vai būtiski samazinās gāzes piegādes no Krievijas un neizdodas tās aizstāt, tad ir risks, ka būs jāievēro ļoti stingri enerģijas taupīšanas pasākumi. Tas var nelabvēlīgi ietekmēt ražošanu. Labā ziņa ir tāda, ka Krievijas gāzei ir alternatīvas.

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kapacitāte ļauj nodrošināt Baltijas valstu gāzes patēriņu pie labvēlīgiem nosacījumiem alternatīvo energoresursu ražošanai reģionā.

Neskaidrība ir par to, vai Eiropa spēs piesaistīt nepieciešamo daudzumu sašķidrinātās gāzes. Turklāt šī brīža gāzes starpsavienojuma kapacitāte starp Latviju un Lietuvu izskatās, ka ir nepietiekama. Nezinām arī, cik augsta būs cena, tāpēc jo īpaši jau šobrīd jādomā patēriņa mazināšanu, ieguldījumiem energoefektivitātes celšanā un gāzes aizstāšanu ar citiem risinājumiem.

Ietekme uz investīcijām būs mazāka nekā uz iedzīvotāju tēriņiem

Augstas ražošanas izmaksas, ražošanas komponenšu trūkums un piegāžu sarežģījumi liks uzņēmumiem piesardzīgāk raudzīties uz investīcijām. Savukārt publiskās investīcijas veicinās Eiropas Savienības finansējums.

Būtiska ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, bet iespējami arī citi scenāriji

Augsta inflācija kombinācijā ar piedāvājumu puses izaicinājumiem un centrālo banku apņemšanos mazināt monetārās politikas atbalstu, nozīmē būtisku izaugsmes bremzēšanos Latvijā šogad un arī nākamgad. Gan mājsaimniecību patēriņā, gan privāto investīciju aktivitātē, gan eksporta sniegumā gaidāma vājināšanās, bet šobrīd grūti novērtēt, cik lielā mērā. Nenoteiktība ir ļoti augsta un iespējami arī nelabvēlīgāki ekonomikas attīstības scenāriji, kur izaugsme apstājas vai pat ir negatīva.Tomēr ir arī pozitīvi riski ekonomikas attīstībai. Investīciju aktivitāti nodrošinās ieguldījumi energodrošības un energoefektivitātes stiprināšanā, atjaunīgajos energoresursos, kā arī aizsardzībā.

Reģionā mazināsies Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas uzņēmumu spēja piedāvāt savu preci. Tas var ļaut Latvijas ražotājiem tādās nozarēs kā, piemēram, kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana palielināt savas tirgus daļas, ja vien izdosies atrisināt izejvielu jautājumu.

Turklāt, piemēram, Eiropas “zaļā kursa” un augsto gāzes cenu ietekmē augs pieprasījums pēc kurināmās koksnes. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi lauksaimniecības ražām un mēslojuma līdzekļu pietiks, tad varam rudens sākumā sagaidīt, ka graudaugi cels kopējo eksporta apgrozījumu un ražotāji gūs labumu no augstajām pārdošanas cenām.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?