Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika parāda, ka iedzīvotāji arvien vairāk izmanto digitālo pakalpojumu sniegtās priekšrocības. 2021. gada 2. ceturksnī bezkontakta karšu maksājumu procentuālais īpatsvars pret visiem karšu maksājumiem ir 72,6 %. Rādītājs salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem. Tāpat iedzīvotāji labprāt izmanto zibmaksājumus, kad maksājums tiek veikts dažu sekunžu laikā, to procentuālais īpatsvars Eiropas (SEPA) starpbanku maksājumos ir 46,7 % (bankās, kas nodrošina zibmaksājumus).
2021. gada 2. ceturksnī karšu skaits ar bezkontakta tehnoloģiju, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturkšņa datiem, ir pieaudzis par 12,5 %, sasniedzot 1 905 482. Kā arī par 5,7 % pieaudzis karšu pieņemšanas iekārtu skaits ar bezkontakta tehnoloģiju, proti, no 39 625 uz 41 866.
Iedzīvotāji gada otrajā ceturksnī aktīvāk tērējuši naudu. Gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar šī gada pirmo ceturksni, banku klienti ne tikai veikuši vairāk pirkumus ar karti (pieaugums darījumu skaitam – 22,6 %, apjomam – 26,4 %), bet arī izņēmuši vairāk skaidru naudu (pieaugums darījumu skaitam – 17,4%, apjomam – 16,3 %). Ja datus salīdzina ar 2019. gada otro ceturksni pirms pandēmijas, tad pirkumu ar karti kļūst vairāk, bet skaidru naudu izņem mazāk, un kopumā klienti izņem naudu un tērē pirkumiem ar karti nedaudz (4,6 %) vairāk nekā 2019. gadā. Šāda tendence vērojama katru gadu, tomēr šogad šī tendence vērojama izteiktāki.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Šobrīd ir ļoti laba banku kredītportfeļu kvalitāte, jo cilvēkiem saistībā ar ierobežojumiem samazinājās izdevumi, līdz ar to saistības pret bankām klienti pilda pat labāk nekā 2019. gadā.
Privātpersonu segmentā palielinās pieprasījums un attiecīgi hipotekārās kreditēšanas apjoms gan mājokļu iegādei, gan remontam, jo piedzīvotā mājsēde ir sekmējusi to, ka cilvēkiem ir izveidojušies ietaupījumi, turklāt ir palielinājusies vēlme uzlabot savu dzīves kvalitāti. Tāpat vērojama strauja mājokļu kredītu atmaksa jeb dzēšana pirms kredīta atmaksas termiņa beigām, ko veicinājis uzkrājumu pieaugums pandēmijas laikā.
Tas, protams, ietekmē arī kopējo izsniegto kredītu apjomu, jo jauno darījumu apjoms būtiski nekompensē dzēsto kredītu apmēru. Savukārt uzņēmējdarbības kreditēšanā pieprasījuma puse nav ļoti stipra. Piemēram, e-komercijā ir vērojams būtisks biznesa pieaugums, bet ir nozares, kur vērojama nogaidoša pozīcija nākotnes investīcijām, lai saprastu iespējamos ekonomikas attīstības scenārijus. Taču, rūpīgi vērtējot projektu ilgtspēju, bankas turpinās kreditēt, un arī šobrīd ir noslēgta virkne nozīmīgu kreditēšanas darījumu.”
Kopumā banku izsniegto kredītu apjoms 2021. gada 2. ceturksnī Latvijā sasniedzis 13,86 miljardus eiro. Pieaugums galvenokārt vērojams uzņēmumu segmentā, kas veido 8,16 miljardus eiro.
Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms nav būtiski mainījies pēdējā gada laikā - 5,44 miljardi eiro.Bankas ar lielāko klientiem izsniegto kredītu apmēru šī gada otrajā ceturksnī ir Swedbank (3,5 miljardi eiro), SEB banka (3 miljardi eiro), Luminor banka (2,9 miljardi eiro), Citadele (2,4 miljardi eiro) un OP Corporate Bank filiāle Latvijā (0,4 miljardi eiro).
Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni, noguldījumu apjoms 2. ceturksnī Latvijas bankās nav būtiski mainījies un tie ir 19,58 miljardi eiro. Lielākais noguldījumu apjoms Latvijā šī ceturkšņa beigās ir Swedbank (6,4 miljardi eiro), SEB banka (3,8 miljardi eiro), Citadele (3,6 miljardi eiro), Luminor banka (2,8 miljardi eiro) un BlueOrange Bank (0,6 miljardi eiro).
2021. gada 2. ceturksnī turpināja pieaugt pieprasījums arī pēc citiem uzņēmuma izaugsmes finansējuma veidiem, tai skaitā, obligāciju emisijas.
Piemēram, Signet Bank kā viens no aktīvākajiem šī tirgus dalībniekiem šajā ceturksnī organizēja vienu obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā, bet pirmajā pusgadā kopumā organizējusi 3 obligāciju emisijas, piesaistot Baltijas uzņēmumiem finansējumu 60 miljonu eiro apmērā.
Šajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, neskatoties uz lielo nenoteiktību ekonomikā, situācija ir stabilizējusies un banku sektors turpina būt stabils un pelnošs, tādējādi esot arī stabils partneris saviem klientiem. Latvijas banku neauditētā peļņa sasniedz 129 miljonus eiro. Pelnošākās Finanšu nozares asociācijas biedru bankas 2021. gada 2. ceturksnī ir SEB banka (42,6 miljoni eiro), Swedbank (39,2 miljoni eiro), Citadele (15.9 miljoni eiro), LPB Bank (2,5 miljoni eiro) un Reģionālā investīciju banka (1.2 miljoni eiro).
*Avots: Latvijas Bankas Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskatu kopsavilkums / https://www.financelatvia.eu/nozares-dati/
