Raksta attēls

Mazās lauku saimniecības jauna izaugsmes lēciena priekšā

Aizvien vairāk mazo un vidējo lauku saimniecību Latvijā vēlas attīstīties, investējot savu saimniecību efektivitātē un produktivitātē. Tomēr lielākais šķērslis ir nepietiekama grāmatvedības uzskaite, kas neļauj piesaistīt finansējumu.

Swedbank dati liecina, ka Latvijas mazo un vidējo lauku saimniecību segmentā piešķirtā finansējuma apjoms 2020. gadā ir pieaudzis par 21%. Tas ir nozīmīgs kāpums salīdzinājumā ar 2019. gadu, vienlaikus, Swedbank būtu gatava apmierināt vēl lielāku mazo un vidējo saimniecību pieprasījumu pēc finansējuma. Kas tam būtu nepieciešams un kam jāpievērš uzmanība, stāsta Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

Lauksaimnieki šobrīd ir aktīvi centienos piesaistīt finansējumu, jo šis ir laiks, kad pieejams Eiropas Savienības līdzfinansējums dažādas tehnikas, iekārtu iegādei un arī ēku būvniecībai.Tomēr kā izrādās, treknu svītru saimniecību mērķiem iegūt finansējumu pārvelk neprecīza grāmatvedība.

Kredītiestādēm bieži nav pieejami finanšu dati par mazajām saimniecībām, kā rezultātā finansējuma piešķiršana ir apgrūtināta. Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem, katrai bankai ir jāizvērtē kvalitatīvi finanšu dati pirms finansējuma izsniegšanas. 

Vienkāršā un divkāršā grāmatvedības ierakstu sistēma

Grāmatvedības likums nosaka, ka zemnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gada pārskatā nepārsniedz 300 000 eiro, var kārtot grāmatvedību vienkāršāk – deklarācijas ieraksta sistēmā. Tomēr, lai banka varētu izvērtēt jebkura uzņēmuma darbību, saskaņā ar regulējumu, tai par pamatu jāņem divkāršā ierakstu sistēma – bilance un gada pārskats. Deklarācijas ieraksta sistēma pilnvērtīgu ainu nesniedz un tāpēc kvalitatīvu finanšu datu trūkums visbiežāk ir pamatā bankas atteikumam finansējuma piešķiršanai. Līdzīgi kā agronoms, kurš pārliecinās par augsnes veselību, iegūstot lauka vēsturi - veic izpēti un analizē rezultātus, tāpat arī bankas darbiniekam ir nepieciešama plašāka informācija, lai izdarītu pilnvērtīgus secinājumus par uzņēmuma veselību un spēju aizņemties.

Latvijā ir vairāk nekā 11 tūkstoši mazo zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību. Atsevišķi mazie lauksaimnieki (apgrozījums līdz 100 tūkstoši eiro gadā) grāmatvedības uzskaitei jau izmanto divkāršo ierakstu sistēmu – bilanci un gada pārskatu.

Tomēr lielākā daļa izvēlas vienkāršo ieraksta sistēmu, kur uzskaite notiek pēc kases principa – ieņēmumi un izdevumi tiek atzīti tikai tad, kad reāli saņemta vai izdota nauda. Debitoru un parādnieku uzskaite nav obligāta, un šī informācija netiek atspoguļota pārskatos, tomēr tā diezgan pamatīgi apgrūtina mēģinājumus iegūt priekšstatu par patieso finansiālo situāciju – saimniecības ienākumiem, izdevumiem, aktīviem, debitoriem un saistībām.

Piemēram, zemnieku saimniecība ir pārdevusi graudus par 10 000 eiro, bet naudu par tiem vēl nav saņēmusi. Ja grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā jeb deklarācijā, ienākumi būs nulle un debitori nebūs redzami, radot priekšstatu, ka saimnieciskajā darbībā nekas nenotiek. Ja grāmatvedība tiktu kārtota divkāršā ieraksta sistēmā, tad gan saimniecības darbību lieliski ilustrētu dati par ienākumiem vai debitoriem – uzrādītos arī šie  vēl neiegūtie 10 000 eiro.

Datu caurskatāmība veicina finansējuma pieejamību

Pēc kāda principa veikt grāmatvedību, tā ir katra lauksaimnieka izvēle. Tomēr laiki mainās un aizvien biežāk lielāku labumu dod dati, kas precīzi parāda uzņēmuma finanšu stāvokli. Lai saņemtu finansējumu no bankas, saimniecībai ir jāspēj iesniegt tādus finanšu datus, kas parāda saimniecības ienākumus, izdevumus, debitorus, saistības, pašu kapitālu, krājumus u.tml. Grāmatvedības divkāršā ieraksta sistēma jeb bilance ar gada pārskatu šādu priekšstatu sniedz, un jebkurš kredītspeciālists var pilnvērtīgi izvērtēt finansējuma pieteikumu, kā to paredz noteikumi par finansējuma piešķiršanu. Tikmēr dati tikai no deklarācijas lielākoties liek zīlēt kafijas biezumos, kas tad īsti saimniecībā notiek un diemžēl pilnvērtīgi nav izmantojami.

Mēs apzināmies, ka sarežģītāki grāmatvedības pakalpojumi, visticamāk, lauksaimniekiem radīs papildu izdevumus. Tomēr šis ir īstais brīdis, kad šādi grāmatvedības standarti kļūst par pirmās nepieciešamības preci.

Ja lauksaimniekiem izdotos sakārtot finanšu datu caurskatāmību, tas ļautu apgūt vairāk līdzekļu arī no Eiropas Savienības (ES). ES fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā tiek likts liels akcents tieši uz mazajiem lauksaimniekiem un mazajiem ražotājiem.

Provizoriski lauku attīstības pasākumu plānā pārejas periodā 2021.– 2022. gadam paredzēts finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības 15 milj. eiro apmērā. Savukārt saimniecībām, kuru apgrozījums ir  4 000 – 70 000 eiro, atbalstam paredzēti 30 milj. eiro. Papildus 5 milj. eiro piesaistot no ERI (Eiropas reģionālās infrastruktūras) finansējuma. Bet lielākām zemnieku saimniecībām, kuru apgrozījums ir 70 001 – 350 000 eiro, atbalstā būs pieejami 37 milj. eiro no ES fondiem, kamēr vēl 9 milj. eiro papildus būs atrodami no ERI finansējuma.

Tātad, ja pretstatā deklarācijai, lauksaimnieks ir gatavs sagatavot bilanci; peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kur ieņēmumu un izdevumu atzīšana notiek pēc uzkrāšanas principa – rēķini tiek iegrāmatoti to izrakstīšanas vai saņemšanas brīdī, nevis apmaksas brīdī; izveido naudas plūsmas pārskatu un veic arī pašu kapitāla izmaiņas pārskatu, tad lauksaimniekam ir lielākas iespējas iegūt ne tikai finansējumu no bankas, bet lielu daļu šīs naudas iegūt ES finansējuma instrumentos. Turklāt, pēc iespējas precīzāki dati ļauj lauksaimniekiem izmantot automatizētās analīzes sistēmas, kas sniedz salīdzinoši precīzu pirmo novērtējumu saimniecības maksātspējai. Laikmetā, kad laiks ir mūsu lielākais resurss, šāda iespēja ļauj uzņēmējam labāk plānot savas finanses un redzēt, kādu aizdevumu varētu saņemt bankā vai uz kādu finansējumu pretendēt ES mērogā.

Zaļais kurss arī lauksaimniecībā

Precīzi dati un labākas analīzes spējas kļūs aktuālas arī zaļā kursa ietvaros ES mērogā. Arvien vairāk no ES budžeta atvēlētajiem līdzekļiem lauksaimniecībai ir jānovirza vides un klimata prasību ieviešanai un izpildīšanai. Līdzīgi kā citās jomās, arī šeit attīstās tehnoloģijas un ienāk specializētā tehnika.

Šī tendence liecina, ka agri vai vēlu, bet arī lauksaimniekiem nāksies sniegt aizvien detalizētākas atskaites, kas būs obligāta prasība, lai izpildītu valsts un ES prasības vides un klimata mērķu jomā.

Viennozīmīgi, ka šis process prasīs ieviest arī jaunas tehnoloģijas, kas prasīs no saimniecībām finansiālos ieguldījumus. Lai arī pārmaiņu priekšā bieži gribas tām pretoties, tomēr tās ļauj mums saimniekot efektīvāk un kļūt globālā mērogā konkurētspējīgākiem. Šī situācija ir kontekstā ar dažādiem atbalsta mehānismiem gan Latvijā, gan Eiropā. Vienkārši un pašsaprotami - jo Tu esi zaļāks savā darbībā un ilgtspējīgāks nākotnē, jo lielāka iespēja saņemt vairāk atbalsta maksājumus no ES.

Konsultants zvana attālumā

Šie ir lielu pārmaiņu laiki, kas prasīs lauksaimniekiem daudz enerģijas un laika, lai pielāgotos. Tāpēc Swedbank ir mērķtiecīgi paplašinājusi savu lauksaimniecības ekspertu komandu, lai spētu  saimniekiem sniegt padomu un lielāku atbalstu.

Pērn lauksaimniecības eksperti pa tālruni vien snieguši vairāk nekā 3 000 finanšu konsultāciju, tajā skaitā par finansējuma piešķiršanu.

Esam novērojuši, ka mūsu klienti aizvien vairāk uzticas un izmanto mūsu lauksaimniecības ekspertu sniegtās konsultācijas, prasot palīdzību ne tikai bankas finansējuma piesaistīšanai, bet arī interesējoties par ES atbalsta mehānismiem. Swedbank lauksaimniecības ekspertu komandas mērķis ir pēc iespējas labāk izprast nozares specifiku un kopīgi meklēt piemērotākos risinājumus saimniecību izaugsmei. Tāpēc lauksaimniekiem, kas plāno kāpināt savas saimniecības izaugsmes tempus un skatās attīstības finansējuma virzienā, es ieteiktu apsvērt iespēju investēt pārdesmit eiro labākā grāmatvedības ierakstu sistēmā. Tā pavērs lielākas iespējas ne tikai  novērtēt saimniecības finanšu situāciju, bet arī piesaistīt finansējumu - no bankas vai no ES, tas pat nav izšķiroši. Nemaz jau nerunājot par priekšrocībām, kuras radīsies, tiklīdz ES un valstiskā mērogā no lauksaimniekiem tiks prasīta lielāka atbildība vides un ilgtspējas politikas priekšā.