23. mar, 2017

Jaunā Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūra

No 2017. gada 18. janvāra ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās  (turpmāk - Regula). Minētās Regulas mērķis ir izveidot Eiropas Savienības (ES) procedūru, kas ļauj kreditoram iegūt Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu (turpmāk – "Apķīlāšanas rīkojums"). Rīkojums liedz apdraudēt kreditora prasījuma turpmāku izpildi, pārskaitot vai izņemot finanšu līdzekļus apjomā līdz Apķīlāšanas rīkojumā norādītajai summai, kurus parādnieks vai kāds cits viņa vārdā tur kādā no ES dalībvalstu banku kontiem, skaidro Baiba Rudevska, zvērinātu advokātu biroja "BDO Legal" vecākā juriste.

Minētā Regula ir tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs (izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju), tai skaitā arī Latvijā. Taču, lai Latvijā to varētu sekmīgi piemērot, Saeima 2016. gada 8. decembrī pieņēma likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā" , ar kuru Civilprocesa likums (CPL) tika papildināts ar jaunu nodaļu – 77.3 nodaļu "Lietas par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumu". CPL 77.3 nodaļa stājās spēkā 2017. gada 18. janvārī. Tas nozīmē, ka, sākot ar minēto datumu, attiecīgo ES dalībvalstu (t.sk. arī Latvijas) tiesās var tikt iesniegti pieteikumi par Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma izdošanu.

Saskaņā ar CPL 34. panta pirmās daļas 7.1 punktu par šāda pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesās ir jāmaksā valsts nodeva 0,5 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 EUR.

Jāņem vērā, ka Latvijas tiesās nevarēs iesniegt Apķīlāšanas rīkojuma pieteikumus attiecībā uz Dānijas un Apvienotās Karalistes teritorijām, kā arī Apvienotās Karalistes un Dānijas tiesās nevarēs iesniegt Apķīlāšanas pieteikumus attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu un Latvijas teritorijām.

Regula piemērojama tikai pārrobežu civillietās un komerclietās un tikai konkrētiem naudas prasījumiem:
1) prasījumiem par konkrētas naudas summas samaksu un kam ir iestājies termiņš,
2) prasījumiem samaksāt nosakāmu naudas summu, kas izriet no darījuma vai notikuma, kurš jau ir norisinājies, ar noteikumu, ka šādu prasījumu var iesniegt tiesā.

Regulā ir noteikts, ka to piemēro civillietās un komerclietās, bet ne nodokļu, muitas vai administratīvajās lietās, vai arī lietās par valsts atbildību, par darbību vai bezdarbību valsts varas īstenošanā.

Regulā ir norādītas tās civillietu un komerclietu kategorijas, uz kurām šī Regula neattiecas, piemēram, uz šķīrējtiesu lietām, sociālā nodrošinājuma lietām, testamentiem un mantojumiem, arī attiecībā pret parādnieku, ja viņam ir uzsākta maksātnespējas procedūra u.c.

Apķīlāšanas rīkojums kreditoram ir pieejams trīs dažādās stadijās:
1) pirms kreditors kādā no Regulas dalībvalstīm uzsāk tiesvedību pēc būtības pret parādnieku;
2) jebkurā tiesvedības stadijā līdz brīdim, kad tiek taisīts nolēmums vai noslēgts izlīgums;
3) pēc tam, kad kreditors ir kādā no Regulas dalībvalstīm ieguvis (tiesas) nolēmumu, tiesas izlīgumu vai publisku aktu, kurā parādniekam uzlikts par pienākumu samaksāt kreditoram.

Arī no CPL 644.23 panta pirmās daļas izriet tāds pats trīsdaļīgs tiesvedības stadiju iedalījums, proti, jēdziens "tiesā, kuras lietvedībā atrodas lieta izskatīšanai pēc būtības" aptver gan otro, gan trešo iepriekš norādīto tiesvedības stadiju.

Vairāk par Eiropas kontu apķīlāšanas Regulas piemērošanas procedūru pārrobežu parādu piedziņai uzziniet žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" marta un aprīļa numuros.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?