Raksta attēls

Kā aizsargāt komercnoslēpumu?

Šā gada 8. jūnijā tika pieņemta un jūlijā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.

Direktīva paredz, ka dalībvalstīm  ir jāievieš normatīvie un administratīvie akti, kas ir nepieciešami, lai līdz 2018. gada 9. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Nākamajos divos gados Latvijā taps jauns komercnoslēpuma aizsardzības normatīvais regulējums un Eiropas Savienībā būs saskaņotāks komercnoslēpuma aizsardzības mehānisms, skaidro Una Petrauska, zvērināta advokāte,  KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja.

Komercnoslēpuma aizsardzības institūts papildus intelektuālā īpašuma aizsardzībai (piemēram, patenti, dizainparaugi, preču zīmes) nodrošina komersantiem un pētniekiem iespēju iegūt īpašuma tiesības uz to darbībā izmantoto vai radīto informāciju, tai skaitā iegūt īpašuma tiesības uz rezultātiem savai ar novatorismu saistītajai darbībai. Šo īpašuma tiesību iegūšana ir tā, kas sniedz konkurences priekšrocības un ir nosacījums ekonomiskai izaugsmei. Ne visu komersanta rīcībā esošo informāciju var aizsargāt ar intelektuālā īpašuma regulējumu, tomēr daļa šīs informācijas ir vitāli svarīga komersanta konkurētspējai, piemēram, informācija par klientiem un piegādātājiem, komercdarbības plāni, stratēģijas un tirgus pētniecības rezultāti. Līdz ar to ir nepieciešams komercnoslēpuma aizsardzības mehānisms.

Līdz šim Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) nebija vienotas termina “komercnoslēpums” definīcijas, kā arī pašreizējais ES tiesiskais regulējums komercnoslēpumu vismazāk aizsargāja pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Komercnoslēpums ir viens no komersantu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu starpā, visbiežāk lietotajiem intelektuālās jaunrades un novatoriskās zinātības aizsardzības veidiem. Papildus tam straujais progress informācijas un komunikāciju sistēmu jomā, globalizācija un  plašāka ārpakalpojumu izmantošana palielina komercnoslēpuma apdraudējuma risku.

Līdz ar to tika izstrādāta un pieņemta jaunā direktīva, lai panāktu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, ieviešot pietiekamu un salīdzināmu tiesiskās aizsardzības līmeni visā iekšējā tirgū saistībā ar komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, tādā veidā veicinot inovāciju, pārrobežu sadarbību, konkurenci un komersantu investīciju aizsardzību.
Komersantiem, lai varētu izmantot normatīvajos aktos paredzētās tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību, būs jāveic tehniski un organizatoriski soļi, identificējot komercnoslēpumu, aizsargājot to, kā arī dokumentējot šo procesu.

Vairāk par Komercnoslēpuma aizsardzības mehānismu uzziniet žurnāla "Bilances Juridiskie Padomi" septembra numurā.