Raksta attēls

Kā nodrošināties pret negodīgu darījuma partneri

Uzņēmējdarbībā problēmas rodas tad, ja pretējā puse ļaunprātīgi nepilda līgumsaistības vai arī ir radušās jebkādas citas problēmas, kas kavē līguma izpildi. Šādā situācijā priekšrocības būs tai pusei, kas būs iepriekš padomājusi, kā rīkoties problēmu gadījumā, norāda Toms Bordāns, zvērinātu advokātu biroja BDO Legal jurists.

Katrai no līguma pusēm ir pienākums pašai domāt par to, kā nepieciešamības gadījumā tā varēs pierādīt savu taisnību. Katram līguma dalībniekam ir jāpadomā gan par to, kā tiks pierādīta līguma noslēgšana un tā saturs, gan tas, ka puse ir pienācīgi izpildījusi savas saistības.

Līgums saskaņā ar Civillikuma 1511. pantu ir “ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās”. Faktiski jebkura vienošanās nodibina pusēm savstarpēju pienākumu izpildīt apsolīto neatkarīgi no tā, kādā formā šī vienošanās ir panākta. Līguma jeb vienošanās forma ir nozīmīga galvenokārt tādēļ, lai kalpotu kā pierādījums līguma noslēgšanai un tā saturam. 

Visdrošāk līguma noslēgšanu un tā noteikumus var pierādīt ar līgumu, kurš uzrakstīts uz papīra. Tomēr pierādīšanai var izmantot arī e-pasta vēstules, kas satur no vienas puses apsolījumu sniegt pakalpojumu un no otras puses apsolījumu samaksāt atlīdzību (noteiktu naudas summu). Tomēr Latvijas normatīvajos aktos nav paredzēta forma, kā e-pasta vēstules iesniedzamas tiesā kā pierādījums. Visdrošākais veids ir vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu par fakta fiksēšanu. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 74. p. 1. d. 2. p. varēs akta formā fiksēt to, ka ir aplūkojis nosūtītās e-pasta vēstules. Šo tiesu izpildītāja aktu par fakta fiksēšanu varēs izmantot tiesā kā pierādījumu vēstuļu nosūtīšanai un saņemšanai.

Apliecinājumu līguma saistību izpildei no uzņēmēja puses un izpildījuma pieņemšanu no pasūtītāja puses pamatā pieņemts noformēt ar pieņemšanas-nodošanas aktu, kas uzrakstīts uz papīra. Praksē jāsaka, ka bieži vien ļaunprātīgā līguma puse mēdz bez pamata atteikties parakstīt pieņemšanas nodošanas aktu, kaut arī ir saņēmusi sniegto pakalpojumu. Mēdz būt arī pretēja situācija – tikai pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas tiek konstatēts, ka saistību izpildījums bijis nekvalitatīvs un tam ir būtiski trūkumi. Tāpēc pieņemšanas-nodošanas akts ne vienmēr ir drošākais saistību izpildījuma un pieņemšanas fiksēšanas veids. Saistību izpildi sarežģītākos darījumos pierāda ar neatkarīga eksperta palīdzību, kurš nosaka, vai saistība izpildīta atbilstoši līguma noteikumiem.

Civillikuma 2222. pants paredz: “Pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām.” Saskaņā ar Civillikumu, ja ir ticis noslēgts līgums un pasūtījums ir ticis izpildīts, tad pasūtītājam ir pienākums to pieņemt, ja vien tas ticis izpildīts atbilstoši līgumam. Civillikuma 1587. pants paredz: “Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma(..)”. Tas nozīmē, ka Latvijā likums nepieļauj pusei atkāpties no savu saistību izpildes, ja vien šāda iespēja nav īpaši paredzēta pušu noslēgtajā līgumā.

Visu T.Bordāna rakstu „Kā nodrošināties pret negodīgu darījuma partneri” varēs lasīt žurnāla "BILANCES JURIDISKIE PADOMI" augusta numurā.