Fiziskās personas maksātnespējas process un tajā paredzētā saistību dzēšana paredzēta godprātīgām, labticīgām fiziskajām personām. Tas saskan arī ar vienu no maksātnespējas procesa principiem, proti, labticības principu – maksātnespējas procesā iesaistītajām personām savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda labā ticībā.
Olavs Cers, zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja “O.Cers un J. Jurkāns” partneris skaidro, ka lielākā fiziskās personas maksātnespējas procesa vērtība pašam parādniekam ir tieši saistību dzēšanas procedūra, kurai Maksātnespējas likuma 153. pantā ir paredzēti jau plašāki un skarbāki ierobežojumi, proti:
- parādnieks pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai maksātnespējas procesa laikā ir slēdzis darījumus, kuru rezultātā kļuvis maksātnespējīgs, vai radījis zaudējumus kreditoriem, turklāt viņš apzinājās vai viņam vajadzēja apzināties, ka šādu darījumu slēgšana var novest līdz maksātnespējai vai zaudējumu radīšanai kreditoriem;
- parādnieks ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju par savu mantisko stāvokli un slēpis savus patiesos ienākumus;
- parādnieks nepilda bankrota vai saistību dzēšanas procedūrā paredzētos pienākumus, būtiski apgrūtinot maksātnespējas procesa efektīvu norisi.
Būtiski, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 156. panta otro daļu uz minētajiem ierobežojumiem ir tiesīgi norādīt arī fiziskās personas kreditori, sniedzot viedokli par saistību dzēšanas plānu. Savukārt ja saistību dzēšanas plānu tiesa jau ir apstiprinājusi, parādniekam ir šādi pienākumi:
- pildīt fiziskās personas saistību dzēšanas plānu;
- gūt ienākumus atbilstoši savām iespējām, lai pilnīgāk apmierinātu kreditoru prasījumus;
- pēc administratora pieprasījuma sniegt informāciju par fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildi;
- segt fiziskās personas maksātnespējas procesa izmaksas.
Tātad, ja fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras laikā administratora, kreditora vai tiesas rīcībā nonāk informācija, ka parādnieks ar savām darbībām ir pārkāpis noteiktos ierobežojumus vai nepilda iepriekš minētos pienākumus, saistību dzēšanas procedūra var tikt izbeigta, nedzēšot saistības.
Sekas šādam tiesas spriedumam ir dramatiskas, proti, ja saistību dzēšanas procedūra tiek izbeigta, neatbrīvojot parādnieku no saistībām, kreditoru prasījumi tiek atjaunoti un aprēķināti pilnā apmērā, bet apturētās tiesvedības un spriedumu izpildu lietvedības tiek atjaunotas.
Maksātnespējas likums šos zināmā mērā abstraktos jēdzienus „godprātība” un „labticība” ir piepildījis ar precīzu saturu, proti, norādījis uz tādiem ierobežojumiem un fiziskās personas pienākumiem, kuru pārkāpšanas vai neievērošanas gadījumā šai personai iestājas nelabvēlīgas sekas par negodprātīgu un nelabticīgu rīcību.
Lai tiktu atbrīvots no neizpildītajām saistībām, parādniekam saistību dzēšanas procedūras laikā ir jāizrāda nopietna vēlme darīt visu iespējamo, lai dzēstu pēc iespējas vairāk no kreditoru prasījumiem. Ir jāsaprot, ka saistību dzēšana netiek dāvināta, nepietiek formāli iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un sagaidīt, ka ar to visas problēmas ir atrisinātas, saistību dzēšana ir jānopelna ar savu darbu un attieksmi, un šajā virzienā ir attīstījusies arī tiesu prakse.
