Raksta attēls

Kādu informāciju par darba devēju var pieprasīt VID tematiskās pārbaudes laikā?

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tematiskā pārbaude var tik veikta par dažādām pārbaudes tēmām vai arī par konkrētu tematu, kas interesē VID inspektorus. Tā, piemēram, VID var interesēt informācija par saimnieciskās darbības veikšanas vietā nodarbinātajām personām un informācija par darba devēju.

Aļona Irmeja, SIA KPNG birojs valdes locekle, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktorante, norāda uztematiskās pārbaudes akta sastādīšanai nepieciešamo informāciju, ko jāsniedz darba devējam.
Aktā par saimnieciskās darbības veikšanas vietā nodarbinātajām personām tiek ierakstīts:

  • saimnieciskās darbības veikšanas vietā nodarbinātās personas;
  • pārbaudes brīdī ražošanas (pakalpojumu sniegšanas) procesā izmantotās iekārtas un to skaits, kuras apkalpo noteikti darbinieki;
  • nodokļu maksātājam var lūgt sniegt paskaidrojumu par ražošanu (pakalpojumu sniegšanas) procesu.

Saskaņā ar tematiskajā pārbaudē konstatēto var tikt izteikts lūgums ierasties konkrētām personām (aktā tās tiek minētas) un iesniegt konkrētus dokumentus, konkrētus grāmatvedības kontu atskaites par konkrētu periodu, piemēram, 5310 kontu izdruku par pēdējiem trim mēnešiem). Bez tā tiek sastādīts akts uz A4 lapas “Apsekošanā konstatēts” brīvā formā, kur inspektors saraksta pēc savas izpratnes to, ko redzējis, konstatējis.
Ja tiek precizēta informācija par darba devēju, aktā tiek ierakstīts, vai darba līgumi pārbaudīti; vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informējis, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs; vai darbiniekam, kura darbs saistīts ar braucieniem, mēnesī aprēķinātās dienas naudas apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas.

Ministru kabineta (MK) 2010.gada 12.oktobra noteikumu Nr. 969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 3. punktā noteikts: “Par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).” Un 42. punktā: “Darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, tiek segti papildu izdevumi, kas darba specifikas dēļ rodas darba brauciena laikā, par katru darba brauciena dienu šajos noteikumos noteiktajā dienas naudas apmērā, bet mēnesī kopā nepārsniedzot 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas. Ja darbiniekam mēnesī aprēķināto papildu izdevumu apmērs pārsniedz 70% no attiecīgajā mēnesī aprēķinātās darba algas un aprēķināto papildu izdevumu summas, uzskata, ka aprēķinātajai papildu izdevumu pārsnieguma summai nav kompensācijas rakstura.”

Pie šī akta punkta jābūt uzmanīgam, jo VID inspektori aktā minēto terminu “saistīts ar braucieniem” saista ne tikai ar MK noteikumos Nr. 969 minēto terminu “darba braucieni” , bet arī ar terminu “komandējumi”. Bet MK noteikumos Nr. 969 skaidri noteikts, ka 70% saistīti tikai ar terminu “darba braucieni”, nevis “komandējumi”.
Tāpat aktā atzīmē:

  • kādā veidā darba devējs darbiniekiem izmaksā darba samaksu - skaidrā vai bezskaidrā naudā;
  • vai darbs tiek organizēts maiņās;
  • vai tiek kārtoti darba (maiņu grafiki), darba laika uzskaites tabele.

Darba likuma 137. pants nosaka: “Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.”

  • Izlases veidā pārbaudītajos grāmatvedības dokumentos parakstījusies persona, ar kuru nav nodibinātas darba tiesiskās attiecības.
  • Vai darba devējs darbiniekiem ir piešķīris bonusus (veselības apdrošināšana, ceļojumu apmaksa, ēdināšanas pakalpojumu apmaksa u.c. ) un atlaides?
  • Izlases veidā salīdzinot darba laika uzskaites tabelēs veiktos ierakstus ar grāmatvedības dokumentos veiktajiem ierakstiem,  konstatēts:
  • darbinieks ir parakstījies datumā, kad saskaņā ar tabeli viņam ir brīvdiena;
  • izrakstīta ceļazīme datumā, kad saskaņā ar tabeli viņam ir brīvdiena;
  • cita informācija.
  • Par pieņemtajiem darbiniekiem ir sniegtas ziņas VID.
  • Darba līgumi noslēgti pirms darba uzsākšanas.
  • Izlases veidā pārbaudot darba devēja noslēgtos uzņēmuma līgumus ar fiziskām personām, kuras reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, konstatēts, ka tie pēc būtības atbilst darba līgumam.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. pants noteic:
2.2 Uzskata, ka fiziskā persona (maksātājs) gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) maksātāja ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;
2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;
3) maksātāja integrācija uzņēmumā, kuram viņš sniedz savus pakalpojumus. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un citas līdzīgas pazīmes;
4) maksātāja faktisko brīvdienu un atvaļinājumu esamība un to ņemšanas kārtības saistība ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;
5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;
6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks (šis kritērijs neattiecas uz personīgo autotransportu vai atsevišķiem personīgajiem instrumentiem, kas izmantoti darba uzdevumu izpildei).
Vairāk par tematiskajām pārbaudēm var lasīt žurnāla “Bilance” jūnija numurā.