Reprogrāfiskā reproducēšana ir kopēšana uz papīra. Reprogrāfisko reproducēšanu var veikt ne tikai ar kopētājiem to tradicionālajā izpratnē, bet arī ar drukas iekārtām, piemēram, ja kāda publikācija tiek ieskenēta un izdrukāta uz papīra, vai multifunkcionālām iekārtām, kurā skenēšanas process un izdrukas process ir nodrošināts secīgi un automātiski, skaidro zvērināts advokāts Juris Balodis-Bolužs.
Reprogrāfisko reproducēšanu definē Autortiesību likuma 1. panta 18. punkts, kas arī paredz, ka reprogrāfiskā reproducēšana ir arī skenēšana pati par sevi.
Reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību ierobežojumu nosaka Autortiesību likuma 35. panta pirmā daļa. Saskaņā ar to bez autora piekrišanas fiziskajai personai atļauts publicētus darbus, izņemot notis, reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai bez tieša vai netieša komerciāla nolūka. No šīs tiesību normas ir nolasāmi vairāki kumulatīvi attiecīgā autortiesību ierobežojuma priekšraksti.
Pirmkārt, reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību ierobežojums neattiecas uz notīm. Tātad nošu kopēšana bez autora piekrišanas Latvijā ir aizliegta.
Otrkārt, reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību ierobežojums attiecas tikai uz publicētiem darbiem.
Tātad bez autora piekrišanas, piemēram, var reprogrāfiski reproducēt grāmatas, avīzes vai žurnāla fragmentus, bet to nedrīkst darīt ar drauga dzejoļu kladi vai zīmējumu albumu.
Treškārt, reprogrāfisko reproducēšanu, balstoties uz autortiesību ierobežojumu, var veikt tikai fiziskas personas. Autordarba reprogrāfiskā reproducēšana bez autora piekrišanas, piemēram, iestādes vai juridiskas personas labā Latvijā ir aizliegta. Taču jāievēro, ka šis noteikums neliedz iestādei vai juridiskai personai bez autora piekrišanas veikt autordarba fragmenta reprogrāfisko reproducēšanu fiziskas personas (teiksim darbinieka vai klienta) labā.
Ceturtkārt, reprogrāfisko reproducēšanu, balstoties uz autortiesību ierobežojumu, var veikt tikai fiziskas personas personiskai lietošanai.
Tātad autordarba reprogrāfiskā reproducēšana bez autora piekrišanas, piemēram, dienesta vajadzībām, uzņēmuma vajadzībām, profesionālām vajadzībām u.tml., pat tad, ja to veikusi fiziska persona, Latvijā ir aizliegta.
Piektkārt, reprogrāfisko reproducēšanu var veikt tikai nekomerciālos nolūkos.
Papildus minētajam jāņem vērā, ka saskaņā ar Autortiesību likuma 18. panta otro daļu likumā noteiktos autortiesību ierobežojumus, tai skaitā reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību ierobežojumu, piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežotu autora likumīgās intereses.
Latvijas normatīvie tiesību akti skaitliski nenosaka, cik lielu autordarba apjomu fiziska persona var reprogrāfiski reproducēt personiskai lietošanai, balstoties uz attiecīgo autortiesību ierobežojumu. Tai pašā laikā šādas reprogrāfiskās reproducēšanas apjoma ierobežojums, kā jau minēts, nepārprotami izriet no Autortiesību likuma 18. panta otrās daļas.
Starptautiski ir atzīts, ka, balstoties uz attiecīgo autortiesību ierobežojumu, reprogrāfiski reproducēt var vienu autordarba sadaļu (piemēram, grāmatas nodaļu, žurnāla rakstu u.tml.), bet ne vairāk kā 10-15% no kopējā autordarba apjoma.
Plašāk par reprogrāfiskās reproducēšanas autortiesību aspektiem var lasīt žurnāla Bilances Juridiskie Padomi decembra numurā.
