Diemžēl uzņēmējdarbības neveiksmes ir izplatīta parādība, un katru gadu bankrots skar ne tikai svaigi dibinātus uzņēmumus. Puse no Fortune 500 uzņēmumiem, kas pastāvēja pirms 20 gadiem, ir izzuduši. Kāpēc dažiem izdodas, bet citus piemeklē bankrots vai maksātnespēja? Kādas tendences vērojamas Latvijā?
Eurostat dati liecina, ka aptuveni 75% Latvijas uzņēmumu pēc pirmā gadā veic aktīvu uzņēmējdarbību. Gandrīz identiski darbības rādītāji ir arī tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Dānija, Malta un Portugāle. Mūsu kaimiņos Lietuvā pirmajā dzīves gadā izdzīvo vidēji ap 65% uzņēmumu, savukārt Zviedrijā, Nīderlandē un Beļģijā pirmajā uzņēmuma dzīves gadā aktīvu darbību veic gandrīz 100% visi jaundibinātie uzņēmumi. Statistika liecina, ka lielākie pārbaudījumi biznesa modelim pirmajos trīs uzņēmuma dzīves gados, kad uzņēmumiem kādu iemeslu dēļ nākas pārskatīt savu darbību. Piemēram, Latvijā no visiem dibinātajiem uzņēmumiem trešajā gadā turpina aptuveni 49%, bet piektajā gadā aptuveni 36%.
Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, ieskicējot situāciju Latvijā atklāj:
“Tas, ko mēs redzam Swedbank datos, saskan ar Eurostat datiem. Seši no desmit uzņēmumiem pēc pirmā darbības gada veic aktīvu uzņēmējdarbību, savukārt aktīvu darbību pēc pieciem gadiem joprojām turpina 4 no 10 uzņēmumiem. Ne vienmēr tas liecina par neveiksmi uzņēmējdarbībā. Piemēram, 6% no reģistrētajiem uzņēmumiem, kas atvēruši uzņēmuma kontu Swedbank, tā arī nekad neuzsāka aktīvu maksājumu veikšanu – iespējams bija ideja, reģistrēts uzņēmums, atvērts konts, bet beigās neizdevās atrast klientus vai nojuka sadarbība ar sākotnēji iecerēto partneri.”
Latvijas uzņēmumu dati, ko apkopojis Lursoft liecina, ka lielākais skaits likvidēto uzņēmumu bija 2018. un 2019. gadā, kad Latvija piedzīvoja tā saucamo finanšu sektora kapitālo remontu. Tolaik, ik gadu tika likvidēti vairāk nekā 20 000 uzņēmumu, tai skaitā arī čaulu jeb “tukšo” uzņēmumu. Skatoties uz šodienu, likvidēto uzņēmumu skaits katru gadu pietuvojas 10 000, kas ir divas reizes mazāk. Taču diemžēl likvidēto uzņēmumu skaits gadā ir lielāks par dibinātajiem, kas tautsaimniecībai kopumā par labu nenāk.
Arī pēc Lursoft valdes locekles Daigas Kiopas domām uzņēmējam bankrots nebūt nenozīmē absolūtāko neveiksmi.
“Ja uzņēmējs spēj pēc neveiksmes piecelties, atgūties un uzsākt uzņēmējdarbību no jauna, tad šāda rīcība ir tikai apsveicama. Manuprāt, daudz sliktāk ir, ja uzņēmējs nesaskata vairs perspektīvu attīstībai Latvijā, likvidē uzņēmumu un sāk uzņēmējdarbību tuvējās kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā,” pārdomās dalās Daiga Kiopa.
Tie uzņēmumi, kas veiksmīgi spējuši turpināt savu darbību pēc pirmā gada, bieži vien meklē izaugsmes iespējas, piesaistot ārējo finansējumu. Swedbank datos redzam, ka aizvadītajā gadā izsniegts rekordaugsts finansējums tieši mazo uzņēmumu segmentā kopumā 62 miljons eiro apmērā.
Kāpēc uzņēmumi neizdzīvo?
Kā atzīmē Samuel Neaman Institute pētnieki, jau vairāk nekā pusgadsimtu ekonomisti ir nonākuši pie secinājuma, ka galvenais ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir inovācijas. Tomēr, kā mēs zinām, inovācijas nozīmē risku, tieši tāpēc lielākā daļa uzņēmumu negūst panākumus. Pētījumi liecina, ka uzņēmumu neveiksmju iemesli dažādās valstīs ir atšķirīgi, bet ir kopīgas iezīmes.
Kāda ir situācija Latvijā?
Swedbank 2021. gadā veiktajā aptaujā jaundibināto un mazo uzņēmumu segmentā kā lielākos izaicinājumus veiksmīgai uzņēmuma darbībai uzņēmēji min klientu piesaisti un pārdošanu (41% uzņēmēju), nodokļu apjomu (34%) un peļņas palielināšanu (31%).
“Jauno uzņēmēju biežāk minētie izaicinājumi liecina par grūtībām atrast klientus, kas ir gatavi maksāt tādu cenu par piedāvāto uzņēmuma produktu vai pakalpojumu, ar kuru būtu iespējams nosegt izmaksas un atbilstoši nopelnīt,” komentē Elīna Volāne. “23% no aptaujātajiem uzņēmējiem norāda, ka izvērtēt biznesa idejas reālo potenciālu pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas ir sarežģīti. Iespējams, tāpēc jauno uzņēmēju aprēķini ir pārāk optimistiski vai nav veikti vispār. Tas arī varētu ietekmēt rezultātu.”
Līdzīgu viedokli pauž Daiga Kiopa:
“Mani pārsteidz, ka mazo un vidējo uzņēmumu sektorā tikai 37% veic klientu izpēti un tirgus izpēti, kas tomēr ir ļoti zems rādītājs. Pieredze un arī pētījumi liecina, ka klupšanas akmeņi ir gan tirgus un nozaru nepilnvērtīga izpēte, gan sekošana vecajai sistēmai un virzienu neanalizēšana. Šie ir tikai daži no faktoriem, kas diemžēl aprauj uzņēmuma izaugsmi jau pašā tā sākumā.”
Reinis Tenis, Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes loceklis un jaunuzņēmuma Jeff App līdzdibinātājs komentē galvenos iemeslus jaunā tehnoloģijā vai inovatīvā idejā bāzētu uzņēmumu nespējai izdzīvot – kapitāla un līdzekļu trūkumu; produkta vai pakalpojuma testēšana tikai lokāli; nepareizi izvēlēti uzņēmuma līdzdibinātāji, tātad personību faktors. Viens no ieteikumiem ir izveidot spēcīgu komandu un strādāt maksimāli ilgi ar saviem līdzekļiem, lai nonāktu līdz produkta pirmajai versijai un ar “taustāmiem” panākumiem uzrunātu investorus finansējuma piesaistei.
“Šādā veidā jaunuzņēmumi varēs iegūt finansējumu ar labākiem nosacījumiem, un jums būs skaidri turpmākie soļi, ko darīt tālāk ar piesaistīto kapitālu,” komentē Reinis Tenis.
Daiga Kiopa norāda, ka ārējiem apstākļiem ir liels spēks pārbaudīt uzņēmuma noturību pat visgrūtākajos apstākļos – gan finanšu krīzei 2008. gadā, gan arī pandēmijas izraisītajiem sarežģījumiem.
Drosmei un izlēmībai liels spēks
Uzņēmējs tieši tāpēc ir uzņēmējs, un gana drosmīgs, lai uzņemtos risku un spētu pielāgoties mūždien mainīgajiem ārējiem apstākļiem. Tas prasa uzdrīkstēšanos un spēju ātri pieņemt lēmumus arī situācijā, kad visi apstākļi nav pilnībā zināmi. Turklāt, uzņēmējiem jābūt elastīgiem, pietiekami radošiem, ar degsmi izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai vienmēr atbildētu savu klientu vajadzībām.
Raksta tapšanā izmantotie avoti:
_v2.png#file){kind=link}