6. apr, 2023

Kā saņemt finansējumu?

Podkāsts “Par lauksaimniekam svarīgo”

Swedbank gatavība izsniegt aizdevumu lauksaimniekiem ir stipri lielāka nekā pašreizējais pieprasījums pēc finansējuma. Pirmais solis kredīta saņemšanai lauksaimniekam – jābūt skaidram attīstības redzējumam plānotajai investīcijai. Kad plāns uzlikts “uz papīra”, tas ļaus pašam un arī bankai novērtēt, vai  investīcija būs “pa kabatai”. 

“Sākumā katram lauksaimniekam pašam ir jābūt skaidrai vīzijai. Vai, piemēram, plānotais ražas palielinājums dos cerēto atdevi un aizdevumu varēs atmaksāt tā, kā iecerēts. Un tad ir īstais brīdis doties uz banku atrast kopēju ceļu,” saka Swedbank lauksaimniecības eksperts Rolands Zeltiņš.

Pārsvarā lauksaimnieki dodas uz banku pēc īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumiem. Īstermiņa aizdevumi apgrozāmajiem līdzekļiem līdz vienam gadam ir vajadzīgi primāri ražošanai, kā, piemēram, degvielai, sēklai, minerālmēsliem; savukārt ilgtermiņa aizdevumi – būvniecībai, zemes iegādei un lauksaimniecības tehnikai.

Kas ierobežo banku aktīvāk finansēt mazās saimniecības?

Izrādās – atbilde slēpjas datu trūkumā. Diemžēl bankai bieži nav pieejami dati par mazajām saimniecībām. Banka var izsniegt aizdevumu tikai tad, ja ir kvalitatīvi izvērtējusi finanšu datus.

Swedbank lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš skaidro: “Mazo lauksaimnieku mums ir grūti novērtēt, ja izmanto vienkāršo grāmatvedības uzskaites sistēmu. Ja ir bilance un peļņas zaudējumu aprēķins, tad mums ir vienkāršāk novērtēt saimniecības finanšu veselību un iespējas saimniecībai saņemt finansējumu no bankas.”

Ja lauksaimnieks grāmatvedības uzskaitei izmanto divkāršo ierakstu sistēmu – bilanci un gada pārskatu – tas būtiski atvieglo saimniecības kā klienta izvērtēšanu. Tomēr liela daļa lauksaimnieku izvēlas vienkāršo ieraksta sistēmu, kur uzskaite notiek pēc kases principa – ieņēmumi un izdevumi tādēļ bankai grūti gūt priekšstatu par faktisko finansiālo situāciju – ienākumiem, izdevumiem, aktīviem, debitoriem un saistībām.

Arī Rolands Zeltiņš uzsver, ka mazajām saimniecībām ir nopietni jāstrādā pie finanšu datu kvalitātes. Svarīgi nonākt arī pie izpratnes par jūsu produkta pašizmaksu, proti, cik izmaksā viena piena litra saražošana vai cik nopelnāt no viena hektāra lauksaimniecības zemes.

Savukārt lielajām saimniecībām, kas lielākiem investīciju projektiem vēlas aizņemties vairākus simtus tūkstošus vai pat miljonus, būtu laicīgi jāsāk runāt ar banku par jauno investīciju.

Raimonds Miltiņš iesaka: “Bankā jāvēršas laicīgi, vēl pirms saimnieks ir vienojies ar būvnieku par visiem nosacījumiem, jo var gadīties, ka banka nespēs nofinansēt tik lielā apmērā, kā saimnieks ir iecerējis.”

Cik daudz aizņemties?

Swedbank lauksaimniecības eksperts Rolands Zeltiņš dalās ar savu ieteikumu: “Mans zelta likums ir, ka no iepriekšējā gadā pārdotās ražas, nākamajā sezonā vienu trešdaļu no visiem izdevumiem var nofinansēt pats, vienu trešdaļu paņemt pie piegādātājiem, bet atlikušo daļu aizņemties savā bankā”.

Swedbank ir izstrādājusi vēl vienu palīgu lauksaimniekiem – apgrozāmo līdzekļu kalkulatoru, kas ļauj modelēt ar savu finanšu situāciju.

“Tas precīzi parādīs apgrozāmo līdzekļu limitu. Lauksaimnieki, galvenokārt no mazākām saimniecībām (20-100 ha), ir iecienījuši šo risinājumu, jo sniedz drošības sajūtu vērsties bankā un paņemt kredītu sezonas sākšanai,” saka Rolands Zeltiņš.  

Kad zaļi nozīmē 0%

Lai veicinātu ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu, Swedbank arī lauksaimniekiem piedāvā īstenot ilgtspējīgas ieceres ar 0% bankas pievienoto likmi uz diviem gadiem no finansējuma izsniegšanas brīža. Piemēram, zemnieku saimniecības šo iespēju var izmantot saules paneļu uzstādīšanai uz fermu vai darbnīcu jumtiem, ar nosacījumu, ka elektrību ražo pašpatēriņam. Tāpat šāda likme tiek piemērota lauksaimniecības tehnikas iegādei, ja saimniecībai ir Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikāts, ko Swedbank piedāvā sadarbībā ar eAgronom.

Klausieties Swedbank podkāsta lauksaimniekiem jaunāko ierakstu un uzziniet:

  • Kā atšķiras kredīta izsniegšana lauksaimniekam no uzņēmuma?
  • Kā zināt, kad ir īstais brīdis aizņemties?
  • Ko parasti lauksaimnieki ieķīlā?
  • Kāds ir ieteikums lauksaimniekiem, kas tuvākajā laikā plāno investēt?
Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?