Raksta attēls

Ieguldot teju 3 miljonus eiro, Vecpiebalgas pagastā top moderna govju ferma

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus - ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. Pie kam, to apkalpošanai tiks izmantoti 8 moderni “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas. Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un  arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

“Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis atzīst:

“Šodien lauksaimniekiem viens no lielākajiem izaicinājumiem ir darbinieki. Darbs govju fermā nav viegls, taču katra kļūda vai neizdarība atspoguļojas ne tikai biznesa rezultātos, bet arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc uzskatu, ka modernizācija un investīcijas jaunu, robotizētu risinājumu ieviešanā ir nevis kāds modes kliedziens, bet gan ikdienas nepieciešamība ikvienam, kas gribēs redzēt veiksmīgu sava biznesa attīstību laukos arī pēc 5 gadiem. Tikai tā ir iespējams piesaistīt biznesam jauno paaudzi un veidot saimniecību tādu, lai tās vadīšanu gribētu pārņemt arī mani bērni.” 

Tikmēr Swedbank lauksaimniecības eksperts, agronoms Raimonds Miltiņš uzsver:

“Šis ir labs piemērs, kā nenobīties un izšķirties par drosmīgiem soļiem, lai saglabātu jau sasniegto un dotu vietu arī jaunajai paaudzei sevi pierādīt. Ne visas saimniecības izprot un ne visām ir iespējas šīs svarīgās lietas sakārtot, lai savu biznesu attīstītu ilgtermiņā. Taču lauksaimniecības nozares ilgtspējīga attīstība un modernizācija ir ļoti svarīga, lai Latvijas lauksaimnieki arī turpmāk būtu konkurētspējīgi visas pasaules mērogā. Tiekoties ar saimniekiem, mēs aktīvi viņus mudinām domāt par biznesa efektivitāti un finanšu stabilitāti, lai pēc iespējas vairāki no viņiem spētu apgūt Eiropas atbalsta programmas un investētu nākotnei. Man patiešām ir liels prieks par “Vec-Kurmju” saimniecību, kas būs ne tikai viena no lielākajām bet arī modernākām visā Vidzemē”.

 

Lai izvēlētos piemērotākos un efektīvākos risinājumus, “Vec-Kurmju” saimnieks uzsver arī nepieciešamību ieguldīt laiku pieredzes bagātināšanā. Lai izšķirtos par sev piemērotāko risinājumu, apbraukāts vairāk nekā 10 saimniecību kā Latvijā, tā arī citās Eiropas zemēs. Nācies izvērtēt vairāku ražotāju piedāvājumus un izvēlēties optimālāko risinājumu savas saimniecības vajadzībām, kas izkristalizējušās vairāk nekā 30 gadu ilgā pieredzē, strādājot savā saimniecībā.

Kā secina Jānis Freimanis – cilvēkam nevajag darīt to, ko viņa vietā var paveikt robots. Cilvēkam savs potenciāls jāizmanto, pieņemot tādus lēmumus, kas robotam ir nepaveicami, atstājot robotizētajiem palīgiem tehniskas un monotonas darbības, kuras neprasa radošu piepūli.

Tiem, kas nemainīsies un gribēs saimniekot tikai “pa vecam”, ilgtermiņā būs grūti Pielāgoties.

Pēdējo 10 gadu laikā Swedbank lauksaimniecības nozarē ir ieņēmusi aizvien nozīmīgāku lomu, kļūstot par lielāko lauksaimnieku finansētāju un konsultantu Latvijā. Šim mērķim izveidotā Swedbank lauksaimniecības ekspertu komanda dalās ne tikai ar savām zināšanām par nozares aktualitātēm un tendencēm, bet arī regulāri tiekas ar Latvijas zemniekiem, lai izrunātu vajadzības un rastu iespējas, kas sniedz zemnieku saimniecībām piemērotākos risinājumus, tostarp sniedzot atbalstu arī Eiropas Savienības atbalsta mehānismu izmantošanā saimniecības izaugsmei.