Covid-19 krīze mūsu ikdienā ieviesusi pamatīgas pārmaiņas. Lai samazinātu vīrusa izplatības risku, mums nācies attālināties ne tikai vienam no otra, bet arī no mediķiem, kuri pandēmijas laikā jāsaudzē īpaši. Par glābiņu daudziem kļuvuši attālinātie medicīnas pakalpojumi, kas gan Latvijā bija pieejami vēl pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, tikai tagad tos varam izmēģināt, tā teikt, kaujas apstākļos.
Vizītes laiku izvēlies pats
Viena no pirmajām bezdelīgām attālināto medicīnas pakalpojumu jomā bija SIA “Blue Bridge Technologies” izstrādātā e-pieraksta sistēma “Piearsta.lv”. Tās mērķis bija atvieglot pacientu pieteikšanos uz medicīniskajiem pakalpojumiem vai pie kāda konkrēta ārsta.
Droši vien tikai retajam nav labi zināma situācija, kad vēlies pieteikties pie ārsta, zvani uz reģistratūru, bet tur pusstundu nākas klausīties nomierinošas melodijas un paziņojumu: “Atvainojiet, bet pašlaik visi operatori ir aizņemti…” Šāda nelāga pieredze bija arī “Blue Bridge Technologies” valdes loceklim un produktu pārvaldniekam Leonīdam Paturskim: “Doma par e-pieraksta sistēmu man radās, kad mēģināju pierakstīt bērnu pie acu ārsta Bērnu klīniskajā slimnīcā. Zvanīju uz reģistratūru apmēram nedēļu pa desmit reizēm dienā – un ne reizi neizdevās sazvanīt! Telefons visu laiku bija aizņemts. Domāju – kas tur notiek, vai tiešām nevar darīt kaut kā citādāk!?”
Izrādījās, ka var. Atlika vien radīt tiešsaistes platformu, kurā apvienoti medicīnas uzņēmumi un ārstu privātprakses, un izveidot portālu, kurā ikviens cilvēks var ātri un vienkārši pieteikties pie nepieciešamā speciālista.
Atrodot konkrēto ārstu vai klīniku, uzreiz redzami iespējamie pieraksta laiki un atliek tikai izvēlēties sev ērtāko.
Patlaban e-pieraksta sistēmu izmanto jau 70 000 reģistrētu klientu. “Ir, protams, cilvēki, kuriem vēl arvien patīk parunāties ar reģistratūras darbiniecēm. Tomēr kopējā tendence rāda, ka pieaug to pacientu skaits, kuri izmanto e-pierakstu. Ir lielās klīnikas, kur e-pieraksts veido vairāk nekā desmit procentus no kopējā pierakstu skaita. Ir daži ģimenes ārsti, pie kuriem pacienti var pierakstīties vienīgi e-sistēmā – šajā ziņā viņi pat pārspēj privātklīnikas. Mums ir izdevusies laba kombinācija, jo mūsu klientu vidū ir gan privātklīnikas, gan ģimenes ārsti, gan pašvaldības un valsts slimnīcas,” stāsta Leonīds Paturskis.
Bez e-pieraksta sistēmas “Blue Bridge Technologies” pārziņā ir arī programma “SmartMedical”, kurā ir apvienota vienīgi ārstiem, klīnikām, laboratorijām un Nacionālās veselības centram pieejama datubāze ar pacientu slimības vēsturēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem u.c.
Koronavīrusa dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas apstākļos portāls “Piearsta.lv” pilnā sparā īsti nevar darboties vienkārša iemesla dēļ – daudzi ārsti un klīnikas pacientus klātienes vizītēs nepieņem. Taču ir iespējams izmantot ārsta attālināto konsultāciju. Šāda iespēja bija arī iepriekš – pacients, piesakot vizīti, varēja norādīt, ka vēlas ārsta pakalpojumus saņemt attālināti. “Ārsts, saņemot šo informāciju, noteiktā laikā sazinās ar pacientu vai nu telefoniski, vai arī izmantojot “Skype” vai “WhatsApp”. Ja nepieciešams, ārsts pēc tam var izrakstīt e-recepti vai darba nespējas lapu,” skaidro Leonīds Paturskis. Tieši uz šo attālināto konsultāciju rēķina tad arī krīzes laikā ir pieaudzis “Piearsta.lv” sniegto pakalpojumu skaits.
Krīzes situācijas pārbaudījumi
Par īstu pārbaudījumu kaujas apstākļos vīrusa pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija ir izvērtusies citai telemedicīnas platformai – “Doconline.lv”. Arī tai pirmsākumi meklējami 2017. gadā, bet publiski pieejami tās pakalpojumi ir no 2018. gada. Šīs sistēmas galvenais uzdevums ir tieši ārsta konsultāciju sniegšana attālināti, kas laikā, kad klātienē daudzi mediķi nav pieejami, ir kļuvis par ļoti pieprasītu pakalpojumu.
“Sākumā mums bija līgumi ar kādiem 30 ārstiem un apmēram 1500 pacientu, taču aktīvu lietotāju viņu vidū bija maz un darbība vairāk bija vērsta uz ārzemju tirgiem."
"Tagad, krīzes laikā, situācija ir mainījusies: ja agrāk bija apmēram desmit konsultācijas nedēļā, tad patlaban ir ap 50 konsultāciju dienā."
"Nu jau mums ir vairāk nekā 200 ārstu, turklāt katru dienu reģistrējas arvien jauni ārsti un pacienti. Pēdējā mēneša laikā ir vairāk nekā 1000 jaunas reģistrācijas,” stāsta “Doconline.lv” biznesa attīstības direktore Santa Batuhtina-Banga. Situācijai strauji mainoties, lai spētu reaģēt uz apmeklētāju desmitkārtīgu pieaugumu, nācies palielināt gan serveru jaudu, gan darbinieku komandas kapacitāti. Bieži vien tieši “Doconline.lv” piedāvātie risinājumi ir vienīgais ceļš, kā pacientam videozvana formātā saņemt operatīvu ārsta konsultāciju.
“Pašreizējā krīze, protams, daudz ko maina domāšanā. Daudzi uzskata, ka mums tagad ir lielās pelņas laiks, taču patiesībā tā nebūt nav. Mēs uzņēmāmies risku būt sociāli atbildīgi un samazinājām savu pakalpojumu cenas par vairāk nekā 80 procentiem, strādājot būtībā zem pašizmaksas, tādējādi neuzliekot ārstniecības iestādēm papildu slogu esošajā situācijā. Taču sapratām, ka šādā situācijā ir nepieciešams pārorientēties no elitāra servisa maksas klīnikām uz vienotu videozvanu centru, kas ļauj mūsu pakalpojumiem piekļūt dažāda lieluma ārstniecības iestādēm un ārstu privātpraksēm,” skaidro Santa Batuhtina-Banga.
Ieviešot telemedicīnas pakalpojumus, nācies rēķināties ar to, ka diez vai cilvēki strauji mainīs savus ieradumus un klātienes vizīšu vietā izvēlēsies attālinātu konsultāciju. Šajā ziņā ārkārtas situācija ir nostrādājusi kā procesa paātrinājums, jo ārstu attālinātos pakalpojumus sākuši izmantot pat tie cilvēki, kuri citkārt, iespējams, par to pat neiedomātos. Taču nevajag arī pārāk zemu vērtēt cilvēku gatavību jaunākajām tehnoloģijām.
Piemēram, “Doconline.lv” vecākajam ārstam, kurš sniedzis telemedicīnas konsultāciju, tobrīd bijuši 80 gadi. Savukārt vecākā paciente, kurai aplikāciju telefonā palīdzējuši uzstādīt bērni, bijusi 75 gadus veca.
“Sākotnēji mēs domājām, ka platformu vairāk izmantos lielpilsētu iedzīvotāji, kuri ikdienā ir aizņemti darbā un grib ātri saņemt konsultāciju. Taču izrādījās, ka liela daļa lietotāju ir no reģioniem. Tas arī saprotami, jo viņiem poliklīnika nav tik viegli pieejama kā pilsētā, tādēļ lieti noder telemedicīnas konsultācijas,” stāsta Santa Batuhtina-Banga. Līdzīgu tendenci novērojis arī Leonīds Paturskis, turklāt viņa veidotās platformas “Piearsta. lv” aktīvākās lietotājas esot sievietes vecumā ap 45–50 gadiem.
Tuvāk pacientam
“Visi šie pakalpojumi nebūtu iespējami, ja to maksājumu un norēķinu sistēmu neatbalstītu Swedbank. Jau no pirmsākumiem esam izmantojuši norēķinu iespēju ar “Swedbank” maksājumu kartēm, turklāt mūsu īpašniekam ir arī citi uzņēmumi, kas izmanto “Swedbank” pakalpojumus, tādēļ izvēle par labu tieši šai bankai bija likumsakarīga. “Swedbank” mums ir labs un pārbaudīts partneris, ar kuru ir pozitīva pieredze arī citos projektus,” saka Santa Batuhtina-Banga.
Viņa cer, ka nākotnē “Doconline.lv” platformu varētu izmantot ne tikai privātklīnikas un ārstu privātprakses, bet arī valsts medicīnas iestādes: “Mums jau tagad daudz zvana gan pacienti, kas vēlas saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, gan arī ārsti. Ģimenes ārsti laukos, kur pacienti reizēm atrodas 30 kilometru attālumā, ļoti labprāt izmantotu šādu pakalpojumu. Tādēļ mēs jau sen esam uzsākuši komunikāciju gan ar Nacionālo veselības dienestu, gan ar Veselības ministriju un ļoti ceram, ka pašreizējie notikumi mudinās spert soļus uz priekšu.”
Arī “Piearsta.lv” izveidotājs Leonīds Paturskis uzskata, ka attīstībai ir vēl plašas iespējas: “Pašreizējā krīze parāda ļoti acīmredzamas lietas – medicīnas pakalpojumu nepieejamību dažādu iemeslu dēļ."
"Kaut gan visai medicīnai jābūt vērstai tieši uz to, lai padarītu pacienta dzīvi vieglāku. Medicīnai ir jābūt maksimāli viegli pieejamai – lai saņemtu recepti, cilvēkam nav jābrauc desmit kilometrus tālu, un nav arī jātērē daudzas stundas, lai saņemtu nosūtījumu pie speciālista.”
Tāpat kā Doconline. lv, arī Paturska pārstāvētais uzņēmums ir izvēlējies “Swedbank” pakalpojumus: “Kad izvērtējām maksājumu apstrādes piedāvājumus, mums būtiski bija, lai tehnoloģiskie risinājumi būtu augstā līmenī. Tādēļ “Swedbank” maksājumu platformas izvēle bija loģisks solis. Svarīgi bija arī tas, ka tā nodrošina integrāciju ar vairākām citām bankām. Turklāt jau pirms tam mums ir bijusi laba pieredze, sadarbojoties ar “Swedbank”.”
