Raksta attēls

“Biotēka”: krīze nespēj mainīt klientu vērtības

“Lietot biopārtiku un ekokosmētiku šobrīd ir “meinstrīms”, bet 2004. gadā, kad atvērām pirmo veikalu, Latvijā tā vēl bija nezināma un nepopulāra tirgus niša,” šodien uzsver veikalu tīkla “Biotēka” vadītājs, uzņēmuma “Cintamani Baltic” līdzīpašnieks Staņislavs Taraskins.

Viņš atceras, ka, uzsākot uzņēmējdarbību un iegādājoties telpas īpašumā, lai Cēsu ielā 12 atvērtu pirmo veikaliņu, bijušas arī šaubas. “Kopā ar Ditu Lasi, kura šobrīd ir pazīstama kā veģetārās uztura skolas “Vegus” vadītāja, nospriedām – tā kā mēs paši jau gadiem lietojam šos produktus, sliktākajā gadījumā, ja neviens nepirks, apēdīsim paši!” stāstot smejas uzņēmējs, kurš pats kopš septiņpadsmit gadu vecuma ir veģetārietis. “Ceļojot pa Vāciju, Lielbritāniju un citām valstīm, cilvēki bija pamanījuši organisko pārtiku un tad pamazām ievēroja, ka to var iegādāties arī Latvijā. Jau pēc pusgada veikals bija pazīstams domubiedru vidū”.

Neticēju tirdzniecībai internetā

Interesanti, ka uzņēmuma lielākā attīstība notika iepriekšējās – 2008. un 2009. gada ekonomiskās krīzes laikā, kad telpas varēja iegādāties par daudz zemākām cenām nekā iepriekš.

“Mēs izaudzējām biznesu krīzes apstākļos,” apliecina Staņislavs Taraskins.

  • Šobrīd uzņēmumam ir 11 veikali, toskait pirms divarpus gadiem atvērtais “Zeroveikals”, kas ieguvis organiskās produkcijas sertifikātu, kā arī interneta veikals www.bio.lv.

“Interneta veikalu atvērām pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad mums jau bija pieci vai seši “Biotēkas” veikali, taču tolaik es vēl īsti neticēju tirdzniecībai internetā, jo vislielāko uzmanību veltījām personiskai pieejai apkalpošanā. Manuprāt, ar to “Biotēka” atšķiras ne tikai no konkurentiem, bet arī no daudzām citām mazumtirdzniecības vietām. Šī iemesla dēļ mēs ļoti rūpīgi izvēlamies arī pārdevējus, kuriem pašiem noteikti jābūt jau ilgstošiem “Biotēkas” klientiem, viņiem jāfano par šiem produktiem. Viņiem jābūt nevis konsultantiem vai skolotājiem, bet draugiem, kuri savas zināšanas pasniedz neuzbāzīgā, bet draudzīgā veidā. Vairāk kā 60% pārdevēju ar mums kopā ir jau desmit, dažs pat četrpadsmit gadus!”

Uzņēmuma vadītājs skaidro, ka interneta veikals tolaik atvērts tāpēc, lai redzētu, no kura Latvijas reģiona ir lielāka pircēju interese un nākotnē varētu attīstīties arī citviet Latvijā, taču pēc šī “eksperimenta” secināts, ka izteiktas tendences nav, un līdz ar to uzņēmums ārpus Rīgas savu darbību nepaplašināja. “Pirmie pircēji internetā izrādījās mūsu “Biotēkas” klienti, kuri kaut kādu iemeslu dēļ bija pazaudējuši mobilitāti, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā”.

Paveicās, ka atjaunojām programmas

Līdz pat pagājušā gada pavasarim interneta veikals tika uzskatīts par vienu no daudzajiem “Biotēkas” veikaliem, kas sniedz 10% ienākumu, bet šobrīd, pēc īpašnieka vārdiem, tas nodrošina līdz pat 30% ienākumu.

“Mums paveicās, ka tieši pirms pandēmijas atjaunojām programmas un uzlabojām interneta veikala darbību,” norāda Staņislavs Taraskins, apliecinot šī brīža e-komercijas veiksmes stāstu.

Lai gan “Biotēkas” veikali ir atvērti, sestdienās un svētdienās nolemts tos slēgt, jo tirdzniecības veikali esot klusi un tukši un neesot jēgas ne tērēt elektrību, ne nodarbināt pārdevējas. Kopējais uzņēmuma “Cintamani Baltic” apgrozījums, kas pirms diviem gadiem pieauga par 15%, pagājušajā gadā kovida dēļ krities par tiem pašiem 15%. “Bet varēja būt arī sliktāk!” uzsver ekoloģisko produktu veikalu tīkla vadītājs. “Šajos krīzes laikos pārliecinājāmies, ka mūsu klientiem zaļā dzīvesveida pārliecība ir ļoti stipra un tā nav modes lieta tikai labajos laikos, bet atbilst viņu izvēlei, vērtībām un filozofijai. Noteikti vēlos pateikties klientiem par viņu lojalitāti.”

Uz jautājumu, kā, pārdodot produkciju virtuālajā vidē, iespējams nodrošināt uzņēmumam tik svarīgo personisko kontaktu, Staņislavam Taraskinam atbilde ilgi nav jāmeklē. “Tas nozīmē katru dienu veikt ļoti daudz telefona zvanu, rakstīt ļoti daudz e-pasta vēstuļu un komunicēt čatā. Klientiem ir ļoti svarīgs cilvēciskais kontakts, bet galvenais – visam jānotiek ļoti ātri!” pēdējā gada pieredzi atklāj uzņēmuma vadītājs. Arī sadarbību ar piegādātājiem kovidlaikā viņš vērtē kā veiksmīgu. Izpildes ātrums ir saglabājies, turklāt cenas loģistikas jomā gada laikā konkurences dēļ ir stipri samazinājušās. “Vienīgā problēma, ar ko saskārāmies, bija tā, ka daži piegādātāji dažādu ierobežojumu dēļ nevarēja nodrošināt ražošanu, līdz ar to nespēja izpildīt pieprasījumu.”

Konkurenti vai kopētāji?

Šobrīd veikalos “Biotēka” ir nopērkami aptuveni 90 zīmolu produkti, toskait vairāki Latvijā radīti produkti, piemēram, “Lauras šampūnziepes”, “Eļļas koks” un “Zaļā paciņa”.

““Zaļā paciņa” ir mūsu pašu radīts zīmols. Tā ir tā dēvētā superpārtika (superfood), ko ievedam no dažādām valstīm – Indijas, Dienvidamerikas u. c. un Latvijā iepakojam,” atklāj uzņēmuma vadītājs, piebilstot, ka “Biotēka” tirgojot vispazīstamākos pasaules ekokosmētikas zīmolus, kas tiek uzskatīti par flagmaņiem šajā jomā.

Staņislavs Taraskins nenoliedz – kopš ekokosmētika un biopārtika Latvijā kļuvusi populārāka, parādījušies konkurenti, viņš gan tos drīzāk sauc par kopētājiem. “Viņi nav atveduši uz Latviju kaut kādus īpašus produktus – tie nāk no tiem pašiem zīmoliem, ar kuriem gadiem ilgi esam strādājuši. Taču Eiropas Savienības politika ir vērsta uz brīvo tirgu, kas nozīmē, ka ikviens var produktus pirkt un pārdot jebkur citur. Neuzskatu, ka mums ir konkurenti, izņemot, protams, “Madaru” – zīmolu, kas ir ekokustības “monstrs” labā nozīmē ne tikai Latvijā, bet arī pasaules mērogā un tiek respektēts visās valstīs. “Madara” ir brīnums šajā industrijā un ar savu pagaidām tikai 15 gadu ilgo pieredzi veiksmīgi konkurē ar zīmoliem, kuri šajā tirgū ir jau piecdesmit un pat astoņdesmit gadus.”

Svarīgi dot izvēles iespēju

“Mūsdienās visi saprot, kas ir ekoloģiski sertificēta pārtika un biokosmētika, un neviens nav jāpārliecina par tās ieguvumiem, skaidrojot, vai tiešām tā ir īpaša, jo klientiem ir bijusi iespēja gadiem to izmēģināt un pašiem pārbaudīt. Turklāt Latvijā ir augsti sertifikācijas standarti, kas pārbauda ne tikai mūs, bet arī ražotājus un zemniekus. Nevienu šodien neizbrīna, ka šie produkti ir divreiz dārgāki. Savulaik, starp citu, ekokosmētika bija pat trīs reizes dārgāka, salīdzinot ar konvencionālo jeb tā saukto ķīmisko kosmētiku, bet no otras puses, kā gan vispār dabīgās sastāvdaļas var salīdzināt ar dažādām naftas produktu variācijām? Ekokosmētiku drīzāk varētu salīdzināt ar premium segmenta kosmētiku, bet tad cenas ziņā atšķirība vairs nav tik liela.”

Šodien, pēc ekoloģisko produktu veikalu ķēdes vadītāja vārdiem, neviens vairs nav jāpārliecina izvēlēties ekokosmētiku un biopārtiku.

“Mūsu klienti ir tik izglītoti un kompetenti, ka viņi varētu pat mūs pamācīt, jo cilvēki, kuriem tas ir dzīvesveids un filozofija, par to arī ļoti daudz interesējas.” Staņislavs Taraskins neuzskata sevi ne par revolucionāru, ne sludinātāju, kas grib mainīt citu cilvēku domāšanu un paradumus. “Mēs dodam cilvēkiem izvēles iespēju. Atceros, kad 2004. gadā sākām, Vācijā ekoprodukciju izvēlējās 5%, Latvijā – mazāk par 1% pircēju. Tagad mums ir 2%, kamēr Vācijā jau 10% un pat vairāk. Ja Latvijā kādreiz ekoprodukciju izvēlēsies 5%, tad tas būs liels sasniegums, bet es nezinu, vai mēs to pieredzēsim.”