Raksta attēls

Viedoklis: Par zemākiem apkures rēķiniem nākamajām sezonām jāparūpējas jau tagad

Jānis Zaļums, Swedbank Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs

Informācijas plūsma par aizvien dārgākiem energoresursiem, gāzes pieejamību, gatavošanos grūtākiem laikiem var radīt bezpalīdzīgas padošanās sajūtu, jo neko no globālajiem procesiem energotirgos taču ietekmēt nevaram, tāpēc daudzos ir sajūta, – kā nu būs, būs. Tomēr ir viens faktors, kuru mainīt var daudzi, un tā ietekme ir liela. Runa ir par daudzu namu energoefektivitāti, jeb to, cik daudz (maz) no mūsu dzīvokļa vai mājas apkurei saražotā siltuma tiek iztērēts bezjēdzīgi. Jo, lai kāda būtu situācija pasaulē, visdārgākais siltums vienmēr būs tas, kurš aizplūst un izzūd prom pa loga rāmja šķirbām, plaisām sienās un cauros jumtos.

Nosiltinātos daudzdzīvokļu namos rēķins par apkuri var samazināties pat uz pusi, – liecina pieredze dažādās Latvijas pilsētās.

“Tā ir diena pret nakti. Janvārī pirms siltināšanas maksājām vairāk, nekā tagad pēc siltināšanas janvārī vēl ar visu projekta kredītu,” – atzīst kāds dzīvokļa īpašnieks Cēsīs, kur veikta mājas sienu, pagraba un jumta siltināšana, kā arī nomainīti logi un ārdurvis.

Vidējais apkures izmaksu samazinājums šajā 55 dzīvokļu namā ir aptuveni 50%. Protams, ietaupījuma apmērs vienmēr būs atkarīgs no daudziem blakus faktoriem – nama atrašanās vietas, tehniskā stāvokļa, siltināšanas projekta apmēra un izpildes kvalitātes, izmantotajiem materiāliem. Gala rēķinu ietekmēs arī tas, kādu apkures veidu izmanto konkrētā pašvaldība vai namu apsaimniekotājs.

Tomēr, – lai cik atšķirīgi būtu šie faktori, ir iespējams izveidot salīdzinoši vienkāršu novērtējumu, kas pasaka mums priekšā, vai ar mūsu māju viss ir kārtībā (no energoefektivitātes viedokļa), vai tomēr ne.

Novērtē savu apkures rēķinu

Vispirms dzīvokļa īpašniekam vai īrniekam būtu jāieskatās apkures rēķinā par šā gada janvāri, februāri.

  • Ja par apkuri bija jāmaksā vairāk nekā 1,5 eiro par kvadrātmetru, tas pirmais var liecināt, ka ar namu kaut kas nav kārtībā. Ir jārunā ar kaimiņiem un jāvienojas par mājas energoefektivitātes paaugstināšanu, renovējot un siltinot tās vietas, kur zudumi ir lielākie (to nosaka energoaudits).
  • Ja apkures rēķins bija starp 0,8–1,5 eiro par kvadrātmetru, tas liecina, ka rēķins ir paaugstināts, un energoaudita ceļā būtu iespējams noteikt veidus, kā to var samazināt.
  • Ja rēķins ir zem 0,8 eiro par kvadrātmetru, var uzskatīt, ka tā kopumā ir zema cena.

Jāņem vērā, ka šā gada janvārī vēl nebija “ieslēgušās” jaunās gāzes un citu enerģijas avotu cenas, kas nākamajā apkures sezonā sagaidāms, ka veidos jau citu situāciju. Rēķini pieaugs, un siltuma zudumu jautājums kļūs vēl aktuālāks. Tāpēc būtu vērts jau savlaicīgi novērtēt nama situāciju, nosakot tā energoefektivitātes klasi, līdzīgi kā tas ir jebkurai elektroierīcei, ko pērkam veikalā (apzīmējumi no A līdz G). Šāds aprēķinu salīdzinājums daudz objektīvāk nosaka energoefektivitātes līmeni pēc visiem vienādiem standartiem, tā mājokļus var salīdzināt daudz precīzāk. Novērtējums arī palīdzēs pārliecināt visus mājas iedzīvotājus par situācijas nopietnību un reālo ieguvumu jau tuvākajā nākotnē, ja mājas energoefektivitāte tiks paaugstināta.

Cik daudz CO2 izmešus rada tava māja?

Neefektīvs mājoklis ir tāds, kura energoefektivitātes klase ir E vai F (gada vidējais patēriņš ir aptuveni 139 Kwh/m2). Pēc pareizas renovācijas veikšanas šādas mājas parasti nonāk B kategorijā (gada vidējais patēriņš ir aptuveni 57Kwh/m2), kas ir labs rādītājs un būtiski samazina ne tikai mūsu rēķinus, bet arī CO2 izmešus. No jauna būvētajām mājām energoefektivitātes klase parasti ir A, kas sevī ietver ne tikai efektīvu siltuma izolāciju, bet arī labu un regulējamu gaisa ventilācijas iespēju, labu skaņas izolāciju un citas priekšrocības labākai dzīves kvalitātei.

  • Starpcitu, CO2 izmešu līmenis ir vēl viens kritērijs, kas ir jāņem vērā dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem. Proti, ja tipveida 2 istabu 50 kvadrātmetru lielā platībā par apkuri maksājam vairāk nekā 1,5 eiro par kvadrātmetru (neefektīvs mājoklis), tad tik pat lielā dzīvoklī, kurš atrodas nosiltinātā mājā, CO2 izmešu apjoms būs tik mazāks, cik gada laikā spēj absorbēt 27 koki.

Silts un sauss dzīvoklis ar labu ventilāciju ir mūsu pašu un apkārtējās vides veselības jautājums. Arī pieaugošu izmaksu jautājums.

Ja pašlaik dzīvo nelielā dzīvoklī, mājā ar zemu energoefektivitātes līmeni, iedzīvotājs maksā par apkuri vairāk kā divreiz lielākas privātmājas īpašnieks, kurš ir parūpējies par siltuma zudumiem un CO2 izmešu samazināšanu.

Pie tam šī gada rudenī sagaidāms vēl nepatīkamāks “pārsteigums” ikmēneša pakalpojumu rēķinā, kas solās tikai augt.

Tāpēc, ja ātrais apkures rēķina novērtējums rāda, ka tas ir pārāk liels, būtu vērts uzņemties iniciatīvu, satikties ar kaimiņiem un vienoties par tālākajiem soļiem, lai reiz iekustinātu nama renovācijas un siltināšanas projektu, ar ko visā Latvijā jau tikuši galā daudzi citi. Pirmais solis būtu apspriest un lemt visiem mājas iedzīvotājiem par energoauditora piesaisti un mājas atjaunošanas veicamo darbu apjomu, kā arī izvērtēt iespējamos finanšu avotus uzlabojumu veikšanai un izpētīt pieejamās valsts atbalsta programmas. Turklāt tuvākajā laikā plānots atkārtots valsts atbalsts daudzdzīvokļu namu renovācijai, kur finansējuma saņemšanai energoaudita ziņojums un skaidri zināmi soļi nama renovācijai nozīmēs ātrāku ceļu uz zemākām apkures izmaksām.

Video: Ceļā uz energoefektīvu daudzdzīvokļu māju