Kā jaunajiem uzņēmējiem gūt iedvesmu un būt radošiem savas biznesa idejas un uzņēmējdarbības attīstīšanā? Pieredzē dalās viens no Baltijā pirmā “fintech” akseleratora dalībniekiem, personāla tehnoloģiju uzņēmuma “Motivio” vadītājs Ansis Līpenītis. Jaunuzņēmums ne tikai veiksmīgi pabeidzis “Startup Wise Guys” un Swedbank rīkoto “fintech” akseleratoru, bet arī nule piesaistījis nākamās investīcijas 80 tūkstošu eiro apjomā no Monako investora, un līdz ar to uzņēmuma vērtība sasniegusi jau 800 tūkstošus eiro.
1. Ja vēlies zināt, kā ir Parīzē, parunājies ar kādu, kurš tur bijis.
Tiem, kuri domā par sava biznesa vai tikai biznesa idejas attīstību, Ansis Līpenītis iesaka atrast mentoru jeb padomdevēju. Tam jābūt cilvēkam, kuram ir vērā ņemama pieredze uzņēmējdarbībā un kurš varētu sniegt gan ieteikumus, gan arī uzvedinošus jautājumus par iespējamiem attīstības virzieniem. Ne mazāk svarīgi pakonsultēties arī ar citiem uzņēmējiem un ekspertiem.
Ansis Līpenītis ir pārliecināts, ka vairums uzņēmēju neatteiktu savu bezmaksas padomu, jo šeit darbojas antropoloģiskais princips: ja paši esam saņēmuši, tad gribam dot arī citiem. Tā mentoram rodas gandarījuma sajūta par palīdzību citiem.
“Ja man šobrīd būtu 20 vai 22 gadi un es gribētu dibināt savu jaunuzņēmumu, tad noteikti atrastu kādu, kurš jau izveidojis un, iespējams, arī pārdevis savu biznesu. Cilvēku, kuram ir man noderīga pieredze, – gan pozitīva, gan arī negatīva,” saka uzņēmējs. Ierastais formāts ir ar mentoru satikties, piemēram, divas reizes mēnesī, lai topošais vai jaunais uzņēmējs varētu uzdot savus jautājumus, pārbaudīt idejas un plānotos soļus.
Iespējams arī otrs modelis – tā dēvētā konsultatīvā padome (advisory board). Šajā gadījumā jaunuzņēmums piesaista divus līdz trīs pastāvīgus, ļoti pieredzējušus padomdevējus, piešķirot nelielas kapitāldaļas uzņēmumā, parasti 0,5–2,5% apmērā. Ierastā prakse ir tikties reizi mēnesī un pārrunāt “3P” – uzņēmuma progresu, problēmas un plānus.
Kad mentors ir atrasts, nākamais jautājums ir – kā uzsākt uzņēmējdarbību?
2. Atrodiet līdzīga līmeņa partneri ar pretējām prasmēm.
“Pirmais solis ir atrast partneri, jo viena pagale nedeg,” iesaka Ansis Līpenītis. Partneriem pieredzes ziņā vajadzētu būt līdzīgiem, bet prasmju līmenī – pilnīgi atšķirīgiem. Piemēram, viens prot pārdot, bet otrs – programmēt.
Abiem partneriem vajadzētu būt arī līdzīgai atbildei uz jautājumu – kas ir mani mērķi dzīvē un manas vērtības?
“Atbildēm uz šiem abiem jautājumiem vairāk vai mazāk jāsakrīt. Ja viens vēlas celt uzņēmuma vērtību un pēc pieciem gadiem to pārdot, bet otrs – veltīt šim biznesam visu dzīvi, tad abu mērķi nav savienojami. Tas pats ar vērtībām: ja vienam vērtība ir smags darbs, bet otram – ar minimālu piepūli sasniegts mērķis, tad šīs vērtības ir savstarpējā konfliktā. Tie ir pamati, uz kuriem tu sāc būvēt un attīstīt savu lietu. Ja pamati ir nestabili, tad,sastopoties ar pirmajām problēmām, lieta sabruks,” skaidro uzņēmējs.
Kā saprast, ka atrasts īstais partneris? “Papildus tīri intelektuālai analīzei, tas notiek sajūtu līmenī: ir vai nav savstarpējā ķīmija. Ļoti vienkārši,” saka uzņēmējs.
Ar partneri jau sākumā ir būtiski pārrunāt un, iespējams, arī uzlikt uz papīra sadarbības nosacījumus, atbildības jomas, pienākumus un izstāšanās kārtību. Tāpat arī ieguldījuma apjomu – piemēram, to, ka partneri var turpināt strādāt esošajā darbā, bet viena ceturkšņa ietvaros abi pilnībā pāriet un pārslēdzas uz jaunā uzņēmuma attīstību. Šeit nav runa par apjomīgu dalībnieku līgumu, bet vienkāršu rakstisku vienošanos, lai nākotnē neaizmirstas norunātais un vajadzības gadījumā ir, kur ieskatīties.
“Arī to, kāda ir abu izpratne par darba dienu, nedēļu un iespējamo algu, kad uzņēmums būs sācis pilnvērtīgi strādāt, attieksmi pret mobilitāti. Ja pēkšņi akselerators Ņujorkā mūs uzaicinās – vai brauksim abi?” stāsta Ansis Līpenītis, piebilstot, ka cilvēkiem bez iepriekšējas uzņēmējdarbības pieredzes mentors šajos jautājumos ir zelta vērts.
“Uzskatu, ka vērts arī izstāstīt un pārrunāt katram savas ēnas puses jeb “tarakānus”, lai gan jaunībā to grūti izdarīt. Tev jābūt jau gana apzinātam, lai tu otram spētu pateikt – klau, es zinu, ka man ir šādi “tarakāni” galvā. Ja mēs kopā strādāsim, tad tev, iespējams, nāksies ar tiem saskarties un neapvainoties,” saka “Motivio” vadītājs.
3. Kopā radiet ideju un to pārbaudiet
Nākamais solis ir kopā ar partneri un mentoriem attīstīt ideju, kā arī pārliecināties par tās atbilstību realitātei un dzīvotspēju.
“Šajā posmā es ieteiktu uztaisīt produkta vai pakalpojuma prezentāciju, papīra prototipu un satikties ar tiem, kuri varētu būt potenciālie lietotāji un maksātāji. Aprunāties, noskaidrot viņu viedokli. Turklāt uz tikšanos iet ar domu, ka mūs šajā brīdī vēl neinteresē pārdot iedomāto risinājumu, bet tikai pārliecināties par to, vai mūsu iedomātā problēma ir aktuāla, vai par tās risināšanu kāds domā un ir gatavs maksāt,” uzsver uzņēmējs.
Ansis Līpenītis iesaka interviju formātu, kad viens vai abi partneri tiekas ar vienu cilvēku, lai dabūtu konkrētu, citu kolēģu vai pircēju neietekmētu viedokli. Ja redz, ka intereses par problēmu un tās risinājumu nav, tad intervējamo nemēģina pārliecināt, bet gan fokusējas uz to, lai atrastu patiešām pastāvošu problēmu un tās risinājumu, līdz tiek saņemta atbilde – jā, mēs to pirktu.
“Labā ziņa ir tā, ka šim procesam nevajag naudu un to var darīt, paralēli strādājot savā līdzšinējā darba vietā. Kad B2B gadījumā pieci klienti un B2C gadījumā aptuveni 20 klienti ir pateikuši, ka šo produktu lietos, ir vērts spert nākamos soļus,” saka uzņēmējs.
4. Piesakies un audzē muskuļus akseleratorā
Nākamais solis, kuru iesaka “Motivio” vadītājs, ir iestāties akseleratorā. Tā ir iespēja saņemt finansējumu, atstāt līdzšinējo darba vietu un pilnībā fokusēties tikai uz jauno lietu.
“Mana pieredze – akselerators iedod zināšanu komplektu, izpratni, kā virzīties uz priekšu, sperot konkrētus soļus, pieeju plašam mentoru tīklam. Kad būsit izgājuši cauri akseleratoram, bilde būs krietni skaidrāka,” ir pārliecināts uzņēmējs.
Swedbank radošajās telpās “DoBe” notiekošā akseleratora laikā, kurā piedalījās arī “Motivio”, bija pieejami mentori no visdažādākajām jomām – gan uzņēmēji, gan konkrētu nozaru speciālisti.
“Akselerators ir tendēts uz to, lai tu kļūtu par tādu uzņēmēju, kas spētu piesaistīt nākamo investīciju kārtu. Protams, tālāk viss ir atkarīgs no pašu centības un veiksmes,” uzskata Ansis Līpenītis, paužot cerību, ka rudenī notiekošajā otrajā “fintech” akseleratorā izdosies izveidot starptautiski konkurētspējīgas idejas no Latvijas.
Akeseleratori jaunuzņēmumiem pieejami ļoti dažādās nozarēs. Piemēram, “Startup Wise Guys” viens akselerators ir “fintech” virzienam, otrs – “software as a service” pakalpojumu attīstītājiem. Ansis Līpenītis uzsver, ka jaunie uzņēmēji nav ierobežoti tikai Latvijas vai Igaunijas mērogā: “Mēs varam braukt uz Londonu, Minheni – kurp vien vēlamies.”
5. Lasi to cilvēku darbus, kuriem vēlies līdzināties!
Attīstot savu biznesa ideju tālāk, “Motivio” vadītājs iesaka lasīt to cilvēku darbus, kuri izdarījuši to, ko tu vēlies izdarīt. Tie var būt gan blogi, gan arī iedvesmojošu autoru sarakstītas grāmatas.
“Manu domāšanu būtiski ietekmējis uzņēmējs Pols Greiems (Paul Graham), ietekmīgā jaunuzņēmumu akseleratora un sēklas kapitāla uzņēmuma “Y Combinator” dibinātājs. Jomai, kurā darbojos es, uzņēmēja bloga saturs ir ļoti vērtīgs un idejas rosinošs,” atzīst uzņēmējs.
“Vēl, runājot par interesantiem cilvēkiem… Jauniešiem ir vēlme un tendence iekļauties pūlī. Taču es teiktu, ka veiksmīgs jaunuzņēmuma vadītājs biežāk ir deviācija no viduvējības. Tas nozīmē – nekļūt par daļu no pelēkā pūļa, izcelties un ļaut sev radoši izpausties,” domā “Motivio” vadītājs. Kā piemērus viņš min ekscentrisko uzņēmēju Ričardu Brensonu vai jauniešus, kuri tusiņu vietā vakaros izvēlas mācīties programmēšanu un tā attīt savu talantu un prasmes.
6. Izvirzi “augsto plauktu” mērķi un pārdomā to ik rītu!
Ansis Līpenītis iesaka jaunajiem uzņēmējiem ne tikai domāt par praktiskām lietām, kā attīstīt ideju vai uzņēmumu, bet arī nospraust sev lielos mērķus “no augstajiem plauktiem”.
“Es esmu sev izvirzījis šādus mērķus un uz tiem paskatos katru rītu, un dienas gaitā visus savus lēmumus samēroju ar šiem lielajiem mērķiem. Šeit iespējamas trīs situācijas. Pirmā: šis mani ved uz mērķi, darīšu. Otrā: šis neved uz mērķi, nedarīšu. Trešā: šis mani neved uz mērķi, es to apzinos, bet izdarīšu. Taču tam vajadzētu būt apzinātam lēmumam,” uzskata uzņēmējs. Lieli mērķi savukārt ģenerē mazākus mērķus, konkrētus sasniedzamos uzdevumus.
Ansis Līpenītis iesaka arī katram reizi mēnesī uztaisīt “dzīves inventarizāciju”, uzdodot sev jautājumus – kur es esmu šobrīd, vai man tas patīk un ko es vēlos sasniegt.
“Un no šādas inventarizācijas nereti var nonākt pie secinājuma – jā, es vēlos kļūt par uzņēmēju un attīstīt savu ideju!”
