Raksta attēls

Laikā, kad pandēmijas dēļ mazinājies jaunu uzņēmumu skaits, atsevišķās nozarēs vērojams jauno uzņēmumu skaita pieaugums

Covid-19 radītā nenoteiktība ir ietekmējusi arī jaundibināto uzņēmumu skaitu. Ja aizvadītā gada sākumā jaundibināto uzņēmumu skaits strauji auga, tad līdz ar pirmajām ziņām par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, jaunie uzņēmēji nolēma nogaidīt ar savas uzņēmējdarbības uzsākšanu.

  • Dati, kas pieejami Uzņēmumu reģistrā, liecina, ka kopumā pagājušajā gadā jaundibināto uzņēmumu skaits ir samazinājies par 14%, ja salīdzinām ar 2019.gadu.

Swedbank apkopotie dati arī apliecina tendenci, ka tiklīdz mazinās pandēmijas ierobežojošie mēri, strauji atsākas arī jauno uzņēmumu dibināšana.

2020. gadā populārākās jauno uzņēmumu izvēlētās darbības jomas, neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem, vēl joprojām ir pakalpojumu sniegšana, kurai seko tirdzniecība, IT un komunikācijas, kā arī ražošana.

Turklāt, kā atzīst Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, “ katrs pandēmijas vilnis nes sev līdzi neziņu, kas atsaucas arī jaundibināto uzņēmumu skaita kritumā – tā tas bija pērnā gada pavasarī un rudenī, proti pandēmijas pirmā un otrā viļņa laikā. Savukārt tad, kad ierobežojumi tika mazināti, jaundibināto uzņēmumu skaits atkal aug – piemēram, pagājušā gada vasarā. Daļa no uzņēmējiem pārorientējuši darbību, uzsākot biznesu tādās uzņēmējdarbības jomās, kuras pandēmijā piedzīvo izaugsmi. Tā piemēram, jaunie uzņēmēji IT un komunikācijas vai ražošanas segmentā ir bijuši aktīvāki nekā 2019.gadā.”

Swedbank apkopotā statistika liecina, ka jaundibināto uzņēmumu skaita ziņā populārākā vēl joprojām ir pakalpojumu joma, kuru kā savas jaunās uzņēmējdarbības formu izvēlējušies 24% jauno uzņēmumu (iepretim 29% 2019.gadā), tad seko tirdzniecība, kas nemainīgi saglabājusi 18%. Trešajā vietā ierindojas IT un komunikācijas, kur pērn jaundibināto uzņēmumu skaits pieaudzis līdz 9%, iepretim 8% 2019.gadā. Tikmēr ražošanas segmentā jauno uzņēmumu skaits pērn ir pieaudzis no 7 līdz 9%.

Kā skaidro Elīna Volāne, “pakalpojumu joma ir populārākā, jo tajā uzsākt uzņēmējdarbību ir salīdzinoši vienkāršāk. Pat neskatoties uz pandēmijas radītajiem apgrūtinājumiem, pakalpojumu jomai sākotnējās investīcijas ir salīdzinoši zemas un šajā jomā strādājošie uzreiz var likt lietā savas profesionālās prasmes - piemēram, sniegt dažādas juridiskās, digitālās, reklāmas, video izstrādes konsultācijas u.tml. Tāpat šī joma ir gana pieejama attālinātās uzņēmējdarbības veikšanas formai, gluži kā tirdzniecība. Tajā pašā laikā, šī joma ietver arī skaistumkopšanas pakalpojumus, izklaides un pasākumu jomas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā bija viena no smagāk cietušajām uzņēmējdarbības jomām. Tāpēc lieki piebilst, ka šajos segmentos jaundibināto uzņēmumu skaits samazinājās visdramatiskāk.”

Ja tirdzniecību pandēmija ir skārusi tiešā veidā, tad daudzi jaunie uzņēmēji uzreiz izvēlējās strādāt tirdzniecības jomā caur e-komercijas risinājumiem un uzreiz piedāvāja tirdzniecību digitālajā vidē, nemaz neveidojot fiziskas tirdzniecības vietas.

Savukārt kāpums IT un komunikācijas jomā nepārsteidz, jo Covid-19 laikā ir ievērojami audzis pieprasījums pēc digitāliem risinājumiem – mājaslapu un e-veikalu izstrāde un uzturēšana, uzņēmumu datorsistēmu pielāgošana darbam no mājām un ikdienas atbalsts, konsultācijas IT drošības jautājumos, jaunas aplikācijas un datorspēles. Tikmēr pie pārsteigumiem varētu minēt ražošanu, kas prasa gan lielāku starta kapitālu un investīcijas, gan arī ir vairāk pakļauta pēkšņām ekonomikas pārmaiņām nenoteiktības apstākļos. Bet neskatoties uz to, jaundibināto uzņēmumu skaita ziņā, ražošana pērn ir spējusi uzrādīt kāpumu. Lielākoties tās ir preces, ko izmantojam ikdienā -  pārtikas produkti, koka mēbeles, apģērbi, bērnu rotaļlietas u.tml.

Tikmēr pie uzņēmumiem, kas zaudējuši savas pozīcijas, jāmin visi tie uzņēmumi, kas saistīti ar starptautisko tūrisma nozari, tostarp arī mazie uzņēmumi, kas apkalpo viesnīcas, sniedz uzkopšanas un transporta pakalpojumus. Tajā pašā laikā interesanti, ka jaundibināto uzņēmumu skaits viesnīcu un restorānu nozarē pagājušajā gadā nav krities. To visticamāk var skaidrot ar strauju vietējā tūrisma kāpumu.

Kopš 2020.gada martā izsludinātā pandēmijas ārkārtas stāvokļa Uzņēmumu reģistrs strādā tikai neklātienē, līdz ar to uzņēmumu iespējams dibināt tikai attālināti, izmantojot digitālo dokumentu parakstīšanu.

Šī pārmaiņa ir būtiska, jo salīdzinoši īsā laikā ir radījusi jaunu – digitālo paradumu nostiprināšanos. Tas novērots arī Swedbank darbā, jo uzņēmuma konta atvēršana tagad iespējama ne tikai filiālēs, bet arī attālināti. Un šobrīd jau lielākā daļa izvēlas atvērt kontu nemaz nenākot uz banku. Februārī tie bija 56% jauno klientu, turklāt šis rādītājs pēdējā gada laikā ir dubultojies.