Latvijas mazie pārtikas ražotāji strādā ne jau tādēļ, lai nopelnītu miljonus, bet gan ar misijas apziņu – lai popularizētu veselīgus vietējos produktus, – uzsver „Siguldas saldējums” dibinātājs Rinalds Ezeriņš. Tāds ir arī viņa saldējums – tapis no vietējā piena un krējuma un papildināts ar tepat augušo rabarberu, zemeņu un citām garšām.
„Siguldas saldējums” ir Rinalda un viņa sievas Elīnas lolojums, kas no tipiski lokāla produkta, ko sākotnēji varēja iegādāties tikai Siguldā, nu jau mēģina ielauzties arī veikalu tīklu plauktos.
Prieks bērniem, prieks pašiem
Ideja par savu biznesu jaunajiem vecākiem dzima, kad pēc algotā darbā pavadītās dienas Rīgā, braucot uz Siguldu, nācās vien atzīt, ka ar mazajām meitām tik vien iznāk kopā pavadīt laiku kā pāris stundas vakarā.
Kāpēc saldējums, ja neviens no Ezeriņu ģimenes līdz šim ar to nebija nodarbojies? „Saldējums ir tā labā lieta, ko mēs visi atceramies no bērnības un kas visiem izraisa pozitīvas emocijas. Mēs gribējām gan radīt prieku citiem, gan paši gūt gandarījumu no šī biznesa,” darbības virziena izvēli pamato Rinalds. Un smiedamies piebilst, ka bērni noteikti ir ļoti lepni, ka vecākiem pieder saldējuma ražotne.
Sākums kā maģistra darbam
Sākums gan iznācis sasteigts, jo tuvojās Siguldas pilsētas svētki, kas ir ļoti laba iespēja sevis prezentēšanai vietējai auditorijai. „Tā nu mēs gluži kā studenti uz maģistra darba iesniegšanas termiņu centāmies visu paspēt. Praktiski trīs mēnešu laikā nonācām no idejas līdz produkcijas tirgošanai. Protams, ātri skrienot un lecot pāri daudziem grāvjiem, vēlāk daudz ko nācās labot un pieslīpēt. Mācīšanās no savām kļūdām ir pieredze, ko neapgūsi nevienā dārgā seminārā,” atzīst uzņēmuma vadītājs.
Viņš gan saka, ka ātro sākumu nenožēlo – „ja ideja ir radusies, tad par tās realizāciju ir jādomā tūdaļ, nevis jāgaida, kad pienāks kāda labāka situācija”.
Pircēju meklējumos
„Siguldas saldējums” katru gadu savā attīstībā sper nelielu solīti uz priekšu. „Sākumā mūsu produkcija bija nopērkama tikai Siguldas ielās no īpaši aprīkota trīsriteņa. Otrajā gadā izveidojām sadarbību ar dažādiem ekoveikaliem Rīgā, Ogrē un Carnikavā un tādējādi izgājām ārpus Siguldas robežām. Šogad jau sākam strādāt ar veikalu tīkliem,” stāsta RinaldsEzeriņš.
Viņš gan arī atzīst, ka sarunas ar veikalu tīkliem ir grūtākais, ko mazajiem Latvijas pārtikas ražotājiem nākas piedzīvot, mēģinot paplašināt savu darbību. Veikaliem bažas ir gan par produktu atpazīstamību, gan par cenu pievilcību.
„Saprotama ir arī veikalu nostāja – viņi baidās sākt strādāt ar maz zināmiem produktiem, jo nav skaidrs, kāda būs pircēju atsaucība, vai šīm precēm būs pietiekams apgrozījums,” atzīst „Siguldas saldējuma” līdzīpašnieks.
Laba iespēja sevis parādīšanai un produktu noieta testēšanai ir Latvijā populārie tirdziņi vasaras laikā. „Tā ir vieta, kur cilvēki nāk degustēt jaunas lietas, parunāties. Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki redz tavu attieksmi pret to, ko tu dari,” saka Rinalds.
Vietējo produktu patrioti
Pēdējos gados arvien vairāk pieaug pircēju interese tieši par mazo ražotāju produkciju. Taču nedz mājražotāji, nedz arī mazie un vidējie uzņēmumi nav spējīgi konkurēt ar lielražotājiem cenas ziņā.
„Mēs gribam radīt kvalitatīvu un pēc iespējas dabiskāku produktu no vietējām izejvielām. Produktu, kurā nav ne mākslīgu stabilizatoru, ne garšas pastiprinātāju, ne mākslīgu krāsvielu. Kāds ir labs mājās gatavots saldējums, tāds tas ir arī mūsu iepakojumā,” uzsver Rinalds.
Tieši tirdziņos arī parādoties pircēju attieksme pret mazo pārtikas ražotāju produkciju. Daži cilvēki nākot ar pārmetumu, ka viņi taču varot nopirkt saldējumu arī par 20–30 centiem, kāpēc te to pārdod dārgāk? „Situācijas ir dažādas, un es arī ļoti saprotu, ka ne visi var atļauties maksāt. Tikai ir jāapzinās, ka saldējumam par 20–30 centiem galvenā sastāvdaļa ir ūdens un saistvielas, bet piens tur ir vien daži grami, lai uz paciņas varētu uzrakstīt, ka produkts satur īstu pienu,” saka uzņēmējs.
Popularizēt vietējās garšas
Savukārt lielākais gandarījums esot, kad pēc saldējuma nogaršošanas kāds atzīst, ka tieši tāds saldējums ir bijis viņa bērnībā un ka šāda garša nav baudīta jau vairākus desmitus gadu. Tā ir vislielākā motivācija turpināt darbu.
„Siguldas saldējuma” vadītājs atzīst, ka tādus kā viņš – mazos saldējuma ražotājus, kuri strādā ar dabīgām izejvielām un popularizē vietējās garšas, – var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Taču visi strādā ar pārliecību.
Kļūdas kā mācības
Vienotas receptes, kā labāk rīkoties citiem mazā biznesa uzsācējiem, nav, jo situācijas mēdz būt ļoti atšķirīgas, – atzīst Rinalds Ezeriņš. Lieti gan noderot uzticami padomdevēji, piemēram, grāmatvedis, jurists.
„Protams, ideāli būtu, ja sākumā varētu algot visu veidu speciālistus, bet kuram tad sākumā ir tāda nauda? Tāpēc ir jābūt gatavam ļoti ieguldīties pašam. Ir jābūt gatavam kļūdīties un ir jābūt gatavam pie kļūdām neapstāties. Ir jābūt gatavam, ka biznesa uzsākšana nebūs rožlapiņām kaisīts ceļš, bet pēc katra klupiena ir jābūt spēkam iet tālāk,” uzsver uzņēmējs.
Tāpat visas biznesa nianses var uzzināt, tikai reāli to sākot. Piemēram, „Siguldas saldējuma” veidotāji sāka ar stereotipu, ka saldējums ir sezonāla prece, un pirmajā gadā ziemā pat nestrādāja. Tikai pēc tam nāca sapratne, ka saldējumu ļoti labi var pārdot arī ziemā, tikai citā formātā.
Izmantot visas iespējas
Biznesu Ezeriņu ģimene sāka no pašu ietaupījumiem, bet nu attīstība prasa jau papildu finanšu palīdzību. Taču lēmums sākt pašu spēkiem, pēc „Siguldas saldējuma” īpašnieka domām, bijis pareizs. „Mēs ļoti labi apzinājāmies, ka sākam jaunu lietu un kļūdīsimies. Ja tu jau sāc ar piesaistītu finansējumu, tad kļūdīties nedrīkst. Tāpēc par papildu finanšu piesaisti attīstībai mēs domājam tikai tagad, kad esam jau iemācījušies „staigāt”,” atzīst Rinalds.
Bankas uzņēmējiem var piedāvāt ne tikai finanšu instrumentus, bet arī risinājumus, kas atvieglo daudzus procesus. „Siguldas saldējums” ir viens no pirmajiem, kas sāk izmēģināt Swedbank karšu lasītāju viedtālruņiem, kas ir īpaši piemēroti izbraukuma tirdzniecībai.
„Izmēģinot jauno norēķinu risinājumu, vairākkārt bija situācijas, ka tirgus apmeklētāji vēlas iegādāties saldējumu, taču līdzpaņemtā skaidrā nauda jau ir iztērēta vai arī tirgošanās sākumā vēl nav pietiekami līdzekļu, lai izdotu atlikumu, ja pircējs grib norēķināties ar lielu banknoti. Šādās reizēs lieti noderēja iespēja izmantot maksājumu karti. Manuprāt, šādi bankas tehniskie risinājumi ir ļoti noderīgi,” atzīst Rinalds Ezeriņš.
