1. okt, 2019

Daniels Grafs: pārbaudīti principi jaunu produktu veidošanā

Radot jaunu produktu, mēs esam vislabāko nodomu vadīti, bet reizēm mēdzam lietas pārlieku sarežģīt. Taču veiksmes atslēga ir tieši vienkāršība un skaidrība. Pieredzējušais eksperts produktu veidošanā, bijušais “Uber” un “Twitter” viceprezidents produktu izstrādē, jaunuzņēmumu padomdevējs un investors Daniels Grafs iesaka uzņēmējiem pieredzē pārbaudītus principus, kas palīdz to panākt.

Mazāk ir vairāk

Pirmais Daniela Grafsa padoms uzņēmējiem jaunu produktu veidošanā ir – vienmēr pieturēties pie, viņa formulējumā, “les is mor” (“less is more”) jeb “mazāk ir vairāk” principa.

“Lai arī princips šķiet vienkāršs, to ievērot nebūt nav tik vienkārši, drīzāk ļoti grūti,” saka Daniels Grafs.

Viņš min piemēru no savas pieredzes, kad īsā laikā bija jāizveido “Google Maps” Android versija. Lai arī iespējas bija plašas – piemēram, ievietot arī vietas attēlu un apskatu –, no visa liekā sākotnēji atteicās, atstājot tikai pašu būtiskāko.

Jo cilvēkam visupirms ir svarīgas trīs galvenās lietas: pirmkārt, vieta, kurš viņš atrodas; otrkārt, vieta, kur viņam jānokļūst, un, treškārt, ceļš, kā turp nokļūt. Versija tika maksimāli vienkāršota un radīta noteiktajā termiņā, lai vēlāk to uzlabotu ar papildelementiem.

“Less is more” attiecas gan uz pašu produktu, gan tā veidošanas procesu un komunikāciju. “Dariet mazāk lietu – parasti tas ir labāk,” uzskata tehnoloģiju pionieris. Kā piemēru viņš min agrīnos mobilos tālruņus, kuri ar piecām izvēlnēm bija tik sarežģīti, ka tajos varēja apmaldīties, bet vēlākās versijas jau bija daudz vienkāršākas un lietotājiem draudzīgākas.

Daniels Grafs dalījās ar uzņēmējiem ieteikumos veiksmīgu produktu veidošanā, īpaši tehnoloģiju un jaunuzņēmumu sektorā, jo viņa pieredze ir saistīta ne tikai ar “Uber” un “Twitter” – viņš ir investors arī Latvijas jaunuzņēmumumā “Printify”, kas ierindots ASV veiksmīgāko uzņēmumu sarakstā.

Būt īstajā laikā

Jauna produkta izstrādē un ieviešanā visai būtiski ir arī notvert īsto brīdi. “Es gan neesmu īstais cilvēks, kuram jautāt, kad ir īstais laiks produktam, jo manā pieredzē ir vairāki gadījumi, kad mēģinājām ienākt tirgū pārāk agri,” smejas Daniels Grafs.

Ja lielajiem uzņēmumiem produkts, kas laists klajā mazliet par agru, tiek uzskatīts par inovāciju, tad jaunuzņēmumiem tas bieži vien var nozīmēt gala sākumu. Iespējams, produkts ir lielisks un lietotāji to novērtē ļoti atzinīgi, taču vēl nav nepieciešamo apstākļu un plašāka akcepta, lai produkts tirgū aizietu. Tomēr netrūkst arī veiksmes stāstu, kad jauni produkti tirgū ienākuši visīstākajā laikā un piedzīvojuši strauju pārdošanas rādītāju kāpumu.

“Šodienas burvība, salīdzinot ar laiku pirms 13 gadiem, kad dibināju savu pirmo uzņēmumu, – pateicoties tagad pieejamajiem efektīvajiem rīkiem, ir daudz vieglāk izveidot jaunu produktu. Ir jāsāk ar galveno, ar pieminēto “less is more” principu, un tad produkts jāattīsta tālāk. Nevajag uzreiz radīt monstru un ar to iet ārā tirgū – tas ļoti reti ir veiksmes stāsts,” uzskata eksperts.

Atzīt, ka produktam vēl nav īstais laiks, ka tirgus vai pats produkts nav īstais, un atkāpties soli atpakaļ – arī tas ir normāli, un no tā nav jābaidās. “Jūs mēģinājāt – tas ir svarīgākais. Tikai nebija īstais brīdis, lieta vai vieta,” saka investors. Dažādu situāciju piedzīvošana un mācīšanās no šīs pieredzes ļauj izprast lietu būtību un to, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā.

Prioritātes un darbības ietvars

Jauna produkta radīšanā ne mazāk būtiska ir plānošana. Vispirms jāsaprot, kāda ir jaunā produkta galvenā vērtība, un jānosaka vēlamais darbības ietvars. Lai to izdarītu, jāizpēta esošais spēles lauks, tirgus tendences, jāsaplāno prioritātes un tehniskie resursi.

“Ja prioritāte numur viens prasīs piecus gadus, bet prioritāte numur divi – vienu mēnesi, tad ir diezgan skaidrs, ka jāsāk ar otro. Tas ir diezgan vienkārši. Vai arī tā izklausās, jo, saliekot kopā dažādas disciplīnas un iesaistītās puses, katram ir cits priekšstats, un tas vairs nav tik vienkārši. Tad risinājums ir – iepriekš izstrādāts darbības ietvars, kam sekot,” skaidro Daniels Grafs. 

Skaidri mērķi

Produkta veiksmes ķīla ir skaidri noteikti mērķi un sasniedzamie rezultāti. Tehnoloģiju investors uzskata, ka tie jānosaka gan hierarhiski “no augšas uz leju”, t. i., no uzņēmuma vadības – zemākstāvošajiem darbiniekiem, gan pretējā virzienā.

“No augšas uz leju” parasti nosaka trīs līdz piecus, ne vairāk, mērķus un sasniedzamos rezultātus, kas izriet no uzņēmuma kopējās stratēģijas un tā dibinātāju un vadības vīzijas par to, ko vēlams sasniegt. Uzņēmuma lielie mērķi jānosaka ik gadu, un ar tiem jāiepazīstina visas uzņēmuma komandas vai nodaļas.

“Katras komandas mērķi papildina uzņēmuma lielos mērķus, veidojot ar tiem vienotu kopainu,” saka Daniels Grafs.“Esmu milzīgs ikgadējās lielās stratēģiskās plānošanas fans. Jau klāt oktobris, un tagad ir īstais laiks plānot 2020. gada mērķus.”

Jautāts par to, cik regulāri šie mērķi jāatjauno, eksperts norāda, ka katram jāatrod sev vispiemērotākā pieeja: vienā uzņēmumā mērķus varbūt ir optimāli pārskatīt divreiz gadā, citā – vienreiz ceturksnī. Mazāki uzņēmumi, arī jaunuzņēmumi ir elastīgāki un savus mērķus un sasniegtos rezultātus var piefiksēt un atjaunot pat katru nedēļu, ja vien to uzskata par lietderīgu. Investors aicina iedvesmoties no “TedTalks” pieejamajiem video, kas veltīti šai tēmai, jo uzņēmumiem tā ir ļoti būtiska.

Komandu iesaiste

Svarīgi, lai kopīgie mērķi un sasniedzamie rezultāti būtu zināmi visiem komandas locekļiem un pilnībā caurspīdīgi. Formu, kā sekot līdzi sasniegtajam, katra komanda vai nodaļa var noteikt pati. Te Daniels Grafs atkal aicina būt vienkāršiem – piemēram, izmantot “Google” izklājlapas un luksofora simbolu. Zaļš rāda, ka ar mērķa sasniegšanu viss kārtībā, dzeltens signalizē par zināmām problēmām, bet sarkans brīdina, ka rezultāti ir slikti un nepieciešama vadības iesaiste.

Daniels Grafs iesaka Latvijā konferenču jautājumu-atbilžu sesijās plaši lietoto aplikāciju auditorijas iesaistei Sli.do izmantot arī komandu sapulcēs. Tā nodrošina, ka interesējošos jautājumus var uzdot visi darbinieki, ne tikai pāris skaļākās balsis, kā arī dod iespēju izvēlēties darīt to anonīmi vai atklāti ar savu vārdu. Turklāt pārējie darbinieki turpat ar “īkšķiem” uz augšu vai leju var novērtēt uzdotos jautājumus.

Talantu un komunikācijas loma

Protams, jauna produkta veiksmes stāstā ļoti būtiska loma ir uzņēmuma darbiniekiem.

“Neviena minūte, kas veltīta talantu piesaistei, nav izmesta vējā,” saka Daniels Grafs. Viņš uzskata, ka tehnoloģiju nozarē gluži vienkārši nav pietiekami daudz talantu, tāpēc īpašu pūļu veltīšana šim virzienam ir ļoti būtiska un atmaksājas.

Jaunu produktu izstrādē viens no atslēgas cilvēkiem ir produktu menedžeris, kas kā diriģents vienotā orķestrī jeb procesā saliek kopā dažādas disciplīnas un speciālistus – datu analītiķus, datu zinātniekus, inženierus, dizainerus, mārketinga un citu jomu speciālistus. Viņa pienākums ir maksimāli efektīvākā veidā un laikā savest kopā visus produkta radītājus.

Komunikācija ir viens no būtiskākajiem aspektiem jaunu produktu izstrādes komandā, jo īpaši produktu menedžerim. Tas nozīmē ne tikai spēju labi runāt, bet arī spēju klausīties. “Otra būtiska lieta ir – necensties uzvārīt okeānu un gāzt lielus kalnus, bet atcerēties, ka produktu menedžeris kalpo mērķim radīt jaunus produktus un padarīt lietas un procesus efektīvākus,” saka Daniels Grafs.

“Vārdam “process” ir slikta reputācija, taču velti. Jo tas nozīmē – nodrošināt efektīvu komunikāciju,” uzsver investors un aicina par to neaizmirst, attīstot jaunas idejas un produktus.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?