13. dec, 2018

Zaļās alternatīvas – kurp virzās auto industrija?

Laikā, kad daļa Eiropas valstu plāno atteikties no dīzeļdzinējiem, ir laiks aizdomāties par automobiļu nākotni. Kādu auto labāk izvēlēties kā nākamo? Ar benzīna dzinēju? Vai varbūt hibrīdu? Bet varbūt kļūt pavisam “zaļam” un ņemt elektromobili? Par auto, uz kuriem kā nākotnes perspektīvu skatās daļa autobūves gigantu, stāsta auto žurnālists un eksperts Sandris Metuzāls.

Kurā virzienā

Autobūve ir nonākusi krustcelēs, un autorūpniekiem nākas domāt, pa kuru ceļu doties tālāk. Daļa pagaidām īpaši nelauza galvu un, izplūdes gāzes kūpinādami, turpina traukties pa labi zināmo iekšdedzes dzinēju autobāni. Piesardzīgākie gan palēnām sāk pārkārtoties uz to joslu, virs kuras rakstīts “Dīzelim aizliegts!”. Pārkārtošanās saistīta ar bažām, ka Eiropas Savienības valstis nākotnē varētu aizliegt dīzeļdzinēju izmantošanu, jo dažas pilsētas jau ir izteikušas gatavību tuvāko desmit gadu laikā aizvērt vārtus ar šādiem motoriem aprīkotiem automobiļiem. Tādēļ viens otrs ražotājs jau paziņojis, ka drīzumā plāno atteikties no dīzeļdzinējiem un palikt pie benzīna motoriem, papildinot savu produkciju ar videi draudzīgākām tehnoloģijām. Vēl tālākā nākotnē var nākties atteikties arī no iekšdedzes dzinējiem kā tādiem, jo, piemēram, Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka pēc 2040. gada varētu aizliegt automobiļus ar benzīna un dīzeļa dzinējiem.

Neapsverot revolucionāri jaunus risinājumus, kuru vēl nav, nākas atzīt, ka patlaban ir divi varianti, kā pielāgoties gaidāmajiem autoparka tīrīšanas draudiem: hibrīdi, kuros apvienots benzīna motors un elektromotors, vai arī auto, kas aprīkots tikai ar elektromotoru.

Un izskatās, ka lielākie autoražotāji šajā jautājumā ir sadalījušies divās nometnēs – hibrīda fanos un elektromotoru piekritējos, bet pa vidu ir bariņš svārstīgo, kas gatavi atbalstīt abas.

Izvēle starp labu un vēl labāku

Pirmo nometni pārstāv japāņu zīmoli Toyota un Lexus, kas hibrīddzinēju izstrādei pievērsās vieni no pirmajiem un patlaban stabili atrodas hibrīdu tirgus virsotnē. Īpaši jau Eiropā, kur 97% pārdoto Lexus automobiļu ir aprīkoti ar hibrīddzinējiem. Toyota, kas ir Lexus māteskompānija, šis rādītājs nav tik augsts, taču tam ir loģisks skaidrojums – Toyota pārstāv demokrātiskāku cenu segmentu, kamēr Lexus orientējas uz luksusa klasi, bet hibrīds ir dārgāks nekā vienkāršs iekšdedzes dzinējs. Tādēļ Lexus var atļauties piedāvāt visiem saviem modeļiem hibrīdversijas, kamēr Toyota klāstā ir piedāvājums ir mazāks – žanra klasika Prius, kā arī tam sekojošie Yaris, Auris un RAV4.

Lai vai kā, visā pasaulē pārdoto Toyota hibrīdu kopskaits ir iespaidīgs – ap desmit miljoniem. No šī viedokļa raugoties, var saprast japāņu stratēģiju – darboties lauciņā, kur viņi ir pirmie, nevis lauzties maz izzinātajos eletromobiļu džungļos. Lexus Eiropas pārstāvniecības vadītājs Paskāls Rušs kādā intervijā skaidri un gaiši paziņoja: “Patlaban mēs neredzam nepieciešamību papildināt savu modeļu klāstu ar elektromobiļiem. (..) Ar elektromobiļiem vēl saistās pārāk daudz neskaidru jautājumu: tie ir pārāk dārgi, brauciena distance nav liela, toties cena ir visai augsta, tad vēl baterijas un, protams, infrastruktūra. Mēs nesakām, ka vispār nedomājam nākotnē ražot elektromobiļus – kad patērētājs būs gatavs, mēs noteikti piedāvāsim šādus auto.”

Ne pārāk sen hibrīdu saimei piepulcējās arī Volvo, kas piedāvā vairākus savu “dārgā gala” automobiļu modeļus arī plug-in hibrīda versijā (šādā gadījumā elektromotors ne tikai uzlādējas braukšanas laikā, bet to var arī uzlādēt no elektrības tīkla, tā jūtami pagarinot tīri elektriskā brauciena distanci) ar benzīna dzinēju plus uzlādējamu akumulatoru un elektromotoru, kas kopumā sniedz iespaidīgu 390 zirgspēku jaudu.

Pats jaunākais Volvo saimes plug-in hibrīds tika prezentēts 2018. gada rudenī – S60 sedans, kas tapis Volvo sporta auto izstrādes apakšstruktūrā Polestar Engineered.

Tas ir pats sportiskākais no visiem Volvo, kādi vien ir pieejami, jo tā kopējā jauda ir 415 zirgspēki, ko nodrošina benzīna dzinējs duetā ar elektromotoru. 40 kilometrus S60 spēj nobraukt tikai ar elektromotoru vien, bet tālāk gan nāksies pārslēgties uz benzīna dzinēju. Taču prātīgākais risinājums tomēr ir braukt Hybrid režīmā, kas pats sabalansē iekšdedzes dzinēja un elektromotora jaudas proporcijas, turklāt bremzēšanas laikā uzlādē akumulatoru.

Vācu vēriens

Ar īpaši lielu vērienu elektroauto tirgū gatavojas ienākt vācieši. Nevarētu gan teikt, ka vācu kompānijas tajā nebija pārstāvētas arī iepriekš. Piemēram, Volkswagen jau piedāvā e-Golf un e-Up, kas ir simtprocentīgi elektromobiļi, kā arī Golf un Passat hibrīdus. Turklāt Volkswagen jau paziņojis, ka 2025. gadā vismaz piekto daļu no tā produkcijas veidos tieši elektromobiļi. Renault–Nissan alianse ir noskaņota vēl apņēmīgāk un sola jau 2022. gadā gandrīz trešo daļu sava sortimenta veidot no elektromobiļiem.

Arī BMW jau pirms vairākiem gadiem laida klajā divus elektromobiļus, i3 un i8 – pirmais ir lētāks un diezgan bieži redzams arī Rīgas ielās. Pēdējā laikā BMW piedāvā arī dažus savus modeļus plug-in hibrīda versijā. Perspektīvā tiek solīts arī BMW elektriskais krosovers iX3, taču jau 2019. gadā to diez vai sagaidīsim.

Audi līdz šim ar elektriskajām tehnoloģijām nebija sevišķi aizrāvies. Koncerns gan izmēģinājis dažas hibrīdversijas, taču nepretendējot uz lieliem tirgus panākumiem. Taču izskatās, ka tūlīt viss mainīsies, jo nesenajā Parīzes autoizstādē ar pompu tika prezentēts elektrokrosovers e-tron. Paredzēts, ka pārdošanā tas varētu parādīties jau 2019. gadā.

Tomēr ar vislielāko vērienu elektrifikācijai gatavojas Mercedes-Benz, kas jau no 2019. gada sola visus jaunos modeļus sākt piedāvāt arī elektriskajās versijās. Pirmais ceļā pie pircējiem dosies uz jau labi zināmā GLC modeļa bāzes būvētais elektriskais krosovers EQC, kas pārdošanā būs jau nākamgad un, kā runā, maksās sākot no 75 000 eiro. Izvēle par labu SUV klases auto kā elektriskās jomas pirmatklājējam liekas pašsaprotama: pirmkārt, tā patlaban ir viena no pirktākajām klasēm, bet, otrkārt, krosovera izmēri ir vispiemērotākie optimālam akumulatoru un elektromotora izvietojumam. 2022. gadā Mercedes plāno piedāvāt desmit elektromobiļu modeļus. Ja tas tiešām izdosies, tad, šķiet, elektrisko modeļu klāstā viņiem daudz konkurentu Eiropā nebūs… Katram gadījumam gan Mercedes daļu zelta oliņu nolēmis likt arī hibrīdauto groziņā, jo 2019. gadā plānotā jaunā krosovera GLE paaudze paredzēta arī kā hibrīds ar 3 litru benzīna dzinēju, ko papildina 22 zirgspēku elektromotors.

Līdzīgi, starp citu, rīkojas korejiešu Hyundai, kas savu IONIQ nesen izlaida visās videi draudzīgajās versijās – gan kā hibrīdu, gan plug-in hibrīdu, gan tīru elektromobili.

Eelektrifikācijas virzienā strauji dodas arī sportiskais Porsche, kas jau piedāvā jaudīgus hibrīdus, taču nākotnē tiem pievienosies arī elektriskais Mission E, kam ražotājs sola 500 km braucienu bez akumulatora uzlādes, grandiozus 600 zirgspēkus un uzrāvienu no 0 līdz 100 kilometriem mazāk nekā 3,5 sekundēs. Ražošanā šim modelim vajadzētu nonākt 2019. gadā.

Nozares izaicinājumi

Var rasties iespaids, ka elektroautomobiļi traucas uz priekšu pilnās burās, un hibrīdu, nerunājot nemaz par benzīna dzinējiem, dienas ir skaitītas. Statistika it kā runā par labu šim pieņēmumam, jo patlaban uz ceļiem visā pasaulē ir apmēram pieci miljoni dažādu marku elektromobiļu. Interesanti, ka lielākais elektromobiļu patērētājs ir nevis Eiropa vai ASV, bet gan Ķīna, kur 2017. gadā tika pārdoti 777 0000 elektromobiļu. Tendence ir augoša, jo 2018. gadā pasaulē pārdots par trešdaļu vairāk elektromobiļu nekā 2017. gadā.

Taču “elektriķiem” ir arī gana daudz problēmu, ko nāksies risināt, turklāt ne visām no tām ir iespējami ideāli risinājumi. Pati galvenā no tām – akumulatoru ietilpība un distance, ko iespējams nobraukt bez uzlādes.

Progress šajā ziņā ir vērojams, jo vēl pirms pāris gadiem labs rādītājs skaitījās 200 kilometri, bet tagad Mercedes un Audi apgalvo, ka to elektriskie krosoveri spēšot pievarēt 450 kilometrus.

Teorijā tas izklausās lieliski – tātad varam aizbraukt, teiksim, no Rīgas līdz Ventspilij un atpakaļ. Taču skeptiķi jau tagad bilst, ka dzīvē šie cipari tik skaisti nebūs vis. Realitātē mums nāksies ieslēgt kondicionētāju vai apsildi, droši vien klausīsimies arī radio un reizēm gribēsim dinamiski apdzīt kravas auto. Visas šīs darbības noēdīs daļu akumulatora resursu un beigās nāksies secināt, ka solīto 450 kilometru vietā ir tikai 350…

Pats galvenais izaicinājums ir ātro uzlādes staciju tīkls, bez kura elektromobiļiem nav nākotnes. Šajā virzienā jau diezgan daudz tiek darīts, un pirmos asnus var redzēt arī tepat Latvijā, kur virknē apdzīvoto vietu parādās pa kādai uzlādes stacijai. Rietumeiropā šim procesam ir pieslēgušies arī autoražotāji: Mercedes-Benz, BMW, Ford un Volkswagen ir izveidojuši kompāniju IONITY, kas 2020. gadā plāno uzbūvēt 400 ātrās uzlādes stacijas pie lielākajām maģistrālēm. Taču tas ir tikai sākums un līdz pilnīgai lielceļu elektrifikācijai vēl tālu. Un tātad pagaidām bez vecajiem iekšdedzes dzinējiem mums gadus desmit vēl neiztikt.

  • Lai vai kādu auto jūs izvēlētos, Swedbank piedāvā līzingu, kas palīdz iecerēto īstenot ātrāk. Uzziniet vairāk un salīdziniet dažādus finansējuma veidus šeit.
Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?