Visiem patīk spriest par to, ka planētai jākļūst zaļākai, bet tehnoloģijām – videi draudzīgākām. Taču mazāk ir to, kas ir gatavi kaut ko reāli darīt lietas labā. Informācijas tehnoloģiju uzņēmums “Capital” ir viens no šiem reālajiem darītājiem: jau pirms vairākiem gadiem tas sāka savu autoparku atjaunot ar elektromobiļiem. Par to, kā uzņēmums nonāca pie šāda lēmuma un vai bija vērts to darīt, stāsta “Capital” valdes loceklis Aigars Bērziņš.
Pirmais auto – pieredzei un izpratnei
“Pirmā doma par elektromobiļiem mums radās vairāk no emocionālā viedokļa – galu galā, esam taču tehnoloģiju uzņēmums un mums patīk visas tehnoloģiskās lietas, turklāt mēs arī cenšamies visos iespējamos veidos mazināt negatīvo ietekmi uz vidi, piemēram, maksimāli atsakoties no papīra un nododot pārstrādei elektroiekārtas. Tādēļ vēlme iegādāties elektromobili bija loģiska – protams, ar noteikumu, ka tas arī finansiāli atmaksāsies un mēs to varam atļauties. Un pirms pieciem gadiem emocijām pievienojās arī praktiskas dabas apsvērumi: kļuva pieejams klimata pārmaiņu finanšu instruments, kas ļāva izmaksas samazināt uz pusi,” savu stāstu par elektromobiļa izvēli sāk Aigars Bērziņš. Pateicoties šādam atbalstam, plāns izmēģināt elektromobili dzīvē kļuva reālāks, vajadzēja tikai iesniegt aprēķinus par plānoto nobraukumu. Jo vairāk pretendents apņēmās nobraukt, jo reālāk bija saņemt atbalstu. Aprēķini bijuši diezgan ambiciozi, un, lai tos īstenotu, elektromobilis jālieto diezgan intensīvā režīmā, taču “Capital” gadījumā dzīve pierādījusi, ka tas ir iespējams.
Par “Capital” pirmo elektromobili kļuva “Nissan” kravas furgoniņš, ar kuru uzņēmums piegādā preces klientiem, – tobrīd šāda tipa elektroauto neviens cits ražotājs nepiedāvāja.
Nu jau tūlīt būs apritējuši pieci gadi, nobraukti apmēram 100 000 kilometri, un elektroautomobilis uzņēmumu ne reizi nav pievīlis.
Cilvēki parasti uztraucas, vai pēc pāris gadiem nesamazināsies auto akumulatora darbības laiks, taču uzņēmuma pieredze rāda, ka samazinājums nepārsniedz pāris procentus. Tātad bažām, ka akumulators pēc dažiem gadiem būs jāmaina, nav pamata.
Nekādu remontu
“Iegādājoties pirmo elektromobili, mūsu mērķis bija iegūt pieredzi. Pie tās arī tikām, un iznākumā šā gada sākumā iegādājāmies vēl vienu elektromobili. To jau pirkām pilnībā par saviem līdzekļiem, tādēļ nācās ļoti nopietni rēķināt, vai tas atmaksāsies. Pēc mūsu aprēķiniem, elektroautomobilis atmaksājas apmēram sešu gadu laikā. Patlaban divi no trim mūsu kravas autoparka transportīdzekļiem ir elektromobiļi. Kad parādīsies kāds lielāks kravas elektromobiļa modelis, tad droši vien nomainīsim arī trešo, mūsu veco dīzeli.
Vienubrīd domājām, vai neiegādāties vēl vienu elektromobili arī menedžeriem, tomēr beigās nolēmām vēl kādu laiciņu pagaidīt, lai pieejamo modeļu klāsts kļūst plašāks,” stāsta Aigars Bērziņš.
Elektromobilim, salīdzinājumā ar ierasto iekšdedzes auto, bez visiem zināmās ekonomijas uz degvielas rēķina un videi draudzīgākām tehnoloģijām ir vēl kāds būtisks pluss – tas ir vienkāršāks, un tajā ir ievērojami mazāk detaļu. Un tas savukārt nozīmē, ka mazāk iespēju kaut kam salūst. “Pa visiem šiem gadiem mums savam pirmajam elektromobilim nav nācies remontēt neko. Pat bremžu kluči tam dilst mazāk nekā parastajam auto. Tikai riepas maksā mazliet dārgāk, jo tās ir specifiskas. Kaut kādas tehniskās apkopes gan elektromobilim ir, taču, salīdzinot ar iekšdedzes dzinējiem, tās nemaksā gandrīz neko. Tādā ziņā tas ir diezgan garlaicīgs transportlīdzeklis. Nekā tāda īpaša tur nav – ņem un brauc,” smej uzņēmējs.
Pats viņš pagaidām vēl nav pārsēdies uz elektromobili, jo pie mājas aizvien stāv pirms vairākiem gadiem iegādāts auto ar dīzeļdzinēju.
“Paskatoties savas personīgās mašīnas reālo nobraukumu, es arvien vairāk sliecos uz domu, ka nākamais automobilis man būs vai nu elektriskais, vai arī vispār nekāds,” spriež Aigars Bērziņš.
“Ja parēķina to, cik es patlaban lietoju savu automobili, tad man kilometrs izmaksā dārgāk nekā, piemēram, izmantojot “Carguru”. Skaidrs, ka nākotnē arī autoražotāji arvien vairāk piedāvās elektromobiļu modeļus. Cits jautājums, ja skatāmies globāli, – vai elektrotīkli ir gatavi milzīgam elektromobiļu pieplūdumam, ja tāds sāksies? To redzēsim tikai ar laiku. Pats ikdienā braucu ar elektrisko velosipēdu. Reiz mēģināju sarēķināt, cik man izmaksā elektrība, ar to braucot – sanāca laikam pusotrs cents vienā virzienā…”
Maršruta plānošana
Lai cik “zaļš” un videi draudzīgs būtu elektromobilis, savi mīnusiņi tam tomēr ir. Viens no būtiskākajiem – vadītājam rūpīgi jāplāno maršruts, lai ar tukšu akumulatoru nepaliktu kaut kur pusceļā. “Capital” pirmā furgoniņa gadījumā šis uzdevums kļūst vēl sarežģītāks, jo tas ir agrīns modelis, kuram akumulatora ietilpība no mūsdienu viedokļa ir diezgan pieticīga – ar vienu uzlādi var nobraukt tikai apmēram 100 kilometrus, kas tā darbības lauku automātiski ierobežo tikai ar Rīgu. Tādēļ nācies diezgan rūpīgi piestrādāt pie maršrutu plānošanas, sadalot šofera darbadienu divās daļās: daļa preču tiek izvadāta rīta cēlienā, pēc tam auto atgriežas bāzē, kur tiek pieslēgts ātrās uzlādes stacijai, un tikmēr tajā tiek iekrautas preces, kas jāizvadā pēcpusdienas aplī. Sākumā uzņēmums bija ar elektromobili mēģinājis veikt piegādes arī uz Jūrmalu, taču spēki tika mazliet pārvērtēti, jo akumulators ceļā iztukšojies un nācies braukt furgonam pakaļ – pats saviem spēkiem tas vairs mājās nebija ticis… Labā ziņa gan ir tā, ka jaunās paaudzes elektromobiļiem darbības rādiuss ir lielāks – ar “Capital” jauno furgoniņu var nobraukt jau 200 kilometrus, turklāt tā akumulators ir ātrāk uzlādējams.
Otrs mīnuss ir tas, ka jādomā par uzlādes iespējām. Ja privātpersona sava auto akumulatoru var uzlādēt pa nakti mājās vai arī dienā pie darba, tad ar komerctransportu nav tik vienkārši, jo automobilim visu dienu ir jābraukā apkārt. Tādēļ nācies uzstādīt pašiem savu ātrās uzlādes staciju.
“Iepriekš minēju sešus gadus, kuru laikā elekromobilis mums atmaksājas. Taču ir viens “bet” – šajos aprēķinos nav iekļauta ātrās uzlādes stacija."
Ja pierēķinām klāt to, tad visa matemātika uzreiz sabrūk, jo uzlādes stacija maksā gandrīz pusi no elektromobiļa vērtības. Teorētiski jau varējām netērēt naudu un mēģināt iztikt ar vienu vai divām lēnās uzlādes stacijām, taču, skatoties uz priekšu stratēģiski un apzinoties, ka mūsu elektromobiļu parks paplašināsies, tomēr izšķīrāmies par ātro uzlādi. Jo vairāk tādēļ, ka mūsu biznesam ir diezgan sezonāls raksturs un gada beigās šoferiem būtu lieks stress, ja vajadzētu vēl papildus domāt, kā paspēt veikt visas piegādes un uzlādēt automobiļa akumulatoru. Par laimi, mēs atrodamies rūpnieciskajā teritorijā, kur savulaik darbojies gateris, tādēļ pieejamā elektroenerģijas jauda ir pietiekama ātrajai uzlādei,” stāsta Aigars Bērziņš.
- Ja arī jūs apsverat iespēju iegādāties videi draudzīgu auto savam uzņēmumam (elektromobili, mazlitrāžas auto vai hibrīdauto ar CO2 emisijas līmeni, kas ir ne augstāks par 95 g/km), Swedbank piedāvā īpašus nosacījumus: gan izdevīgāku līzinga likmi, gan atlaidi KASKO apdrošināšanai. Par aktuālo auto piedāvājumu un iespējām iegūt finansējumu vairāk varat uzzināt šeit.
