Latvijas uzņēmēji ir ļoti atvērti un pretimnākoši Ukrainas iedzīvotāju nodarbināšanai – darba sludinājumu skaits ar katru dienu pieaug. Lai varētu uzturēties un strādāt Latvijā, Ukrainas pilsoņiem tiek izsniegtas ilgtermiņa vīzas, kas ļauj sākt strādāt praktiski uzreiz. Kādi tiesiskie aspekti un kas vēl jāņem vērā uzņēmējiem, lai ukraiņu uzņemšana būtu pēc iespējas gludāka — pieredzē dalās “Sorainen”, “CV-Online Latvia”, kā arī uzņēmumi, kas pavisam nesen pieņēmuši darbā darbiniekus no Ukrainas — “Kurts Coffee”, “AUCH” un “Swedbank Latvija”.
“Latvijas uzņēmumi, līdzīgi kā arī visa sabiedrībā kopumā, ārkārtīgi jūt līdzi karadarbībai Ukrainā, līdz ar to kopējais tolerances līmenis ir ārkārtīgi augsts. Tas palīdz veiksmīgāk un ātrāk integrēt darbiniekus no Ukrainas Latvijas uzņēmumu kolektīvos, kā tas varētu būt citos apstākļos, kad citas tautības kolēģis ienāk latviskā kolektīvā,”
komentē Aivis Brodiņš, personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs.
Šobrīd “CV-Online Latvia” novēro, ka Latvijas uzņēmumi aktīvi piedāvā vakances ukraiņiem. Arī ukraiņi aktīvi interesējas par darba iespējām Latvijas uzņēmumos. “CV-Online Latvia” darbu sludinājumu portālos cv.lv un visidarbi.lv Ukrainas iedzīvotājiem pašlaik ir pieejamas vairāk nekā 500 vakanču, izveidota arī atsevišķa sadaļa.
“Lielākā daļa darba sludinājumu primāri ir paredzēti Latvijas darba meklētājiem, taču uzņēmumi vakancei var pievienot īpašu atzīmi, aicinot pieteikties arī ukraiņus,” skaidro Aivis Brodiņš.
Aivis Brodiņš, personāla atlases kompānijas "CV-Online Latvia" vadītājs
Tas, ka plašāks piedāvājums ir zemāk apmaksātiem darbiem, ir mīts.
“Jā, pieejamas arī tādas vakances, īpaši, kur var iztikt bez valsts valodas zināšanām, tomēr mūsu darba sludinājumu portālos, īpaši cv.lv, vislielākais īpatsvars ukraiņiem mērķētām vakancēm ir IT un finanšu jomā. IT nozarē strādājošie pavisam noteikti var iztikt bez valsts valodas zināšanām. Arī pirms kara darba devēji bija ļoti atvērti, tai skaitā ukraiņu darba ņēmējiem. Pašlaik novērojam, ka vairāk vakanču ukraiņiem pieejamas arī tādās jomās kā ēdināšana, tirdzniecība, ražošana, transports, celtniecība, medicīna un farmācija,” uzsver Aivis Brodiņš.
“CV-Online Latvia” vadītājs arī novērojis, ka aizvien vairāk darba devēju saprot, ka Ukrainas iedzīvotājiem mērķētas vakances ir jāpielāgo. Lielākā daļa sludinājumu ir angliski, atsevišķi krievu valodā, bet sāk parādīties arī ukraiņu valodā. Kad darbinieks no Ukrainas jau pieņemts darbā, svarīgi jauno kolēģi maksimāli veiksmīgi un ātri integrēt kolektīvā, lai viņš justos piederīgs komandai. Svarīgi veidot maksimāli iekļaujošu darba vidi, kur dominē tādas vērtības kā sadarbība un cieņa. Tas palīdzēs kolektīvā ātrāk integrēt arī dažādu paaudžu un atšķirīgas mentalitātes darbiniekus.
Kādi juridiskie apstākļi jāņem vērā, pieņemot darbā ukraiņus Latvijā?
“Spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz Ukraiņu civiliedzīvotājiem, paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem ir pieejams Ukrainā izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības sākt strādāt praktiski nekavējoties, nenoformējot ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību. Taču šādā gadījumā darba līgums ir jāslēdz ne ilgāk kā uz 30 dienām ar darbinieka pienākumu ne vēlāk kā 10 dienu laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas iesniegt pieteikumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ilgtermiņa vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību saņemšanai. Pēc ilgtermiņa vīzas saņemšanas ar tiesībām uz nodarbinātību attiecīgi var pagarināt darba līgumā iekļauto darba attiecību termiņu,"
skaidro Natālija Šestakova, “Sorainen” zvērināta advokāta palīdze.
Natālija Šestakova, “Sorainen” zvērināta advokāta palīdze
Vīzu varēs saņemt arī tie Ukrainas pilsoņi, kuriem nebūs visi nepieciešamie dokumenti. Šajā gadījumā viņiem var tikt noteikts pienākums iesniegt prasībām atbilstošus dokumentus viena gada laikā. Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbināšanai nebūs nepieciešama darba devēja vakances reģistrēšana Nodarbinātības valsts aģentūrā un netiks attiecināta prasība nodrošināt darba samaksu ne mazāku par vidējo bruto darba samaksu Latvijā, atsaucoties uz “Sorainen” apkopoto informāciju.
“Likums paredz regulējumu tam, lai Ukrainas civiliedzīvotāji varētu strādāt arī izglītības un ārstniecības jomā, kā arī paredz izņēmumu attiecībā uz valsts valodas lietošanu nodarbinātības jomā. Proti, darba devējam ir tiesības nodarbināt Ukrainas iedzīvotājus arī bez valsts valodas zināšanām, ja tas netraucē darba pienākumu pildīšanai. Darba devējs būs tiesīgs no Nodarbinātības valsts aģentūras saņemt dotāciju vienas minimālās mēneša darba algas apmērā. Uzsākot darba attiecības, Ukrainas pilsoņiem būs tiesības uz vienreizēju pabalstu vienas minimālās mēnešalgas apmērā, kas atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa,” saka Natālija Šestakova.
Ierašanās Latvijā un reģistrācija
- Tiks veikta robežpārbaude personām, kas ieceļo ar biometriskajām pasēm, un vīzu izsniegšana personām, kurām ir citi ceļošanas dokumenti, bet nav vīzas ieceļošanai ES. Ja personai nav ieceļošanas dokumentu, identifikācija tiks veikta sadarbībā ar kompetentajām Ukrainas iestādēm.
- Ierodoties Latvijā, Ukrainas pilsoņiem jāpiesakās ilgtermiņa vīzai ar tiesībām uz nodarbinātību Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem vai jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā.
- Ja personai nav ceļošanas dokumenta, tiks izsniegta trešās valsts pilsoņa identifikācijas karte ar derīguma termiņu – viens gads.
- Tiks nodrošināta izmitināšana, ēdināšana un medicīniskā aprūpe.
Rezidences iespējas
Šobrīd Ukrainas pilsoņiem turpmākai uzturēšanās Latvijā ir šādas iespējas:
- Pagaidu uzturēšanās atļauja humānu apsvērumu dēļ, kas būs derīga līdz 5 gadiem (ar ikgadējo reģistrāciju). Tiesiskais pamats šādām uzturēšanās atļaujām nav patvērums, bet gan nespēja atgriezties izcelsmes valstī humānu apsvērumu dēļ;
- Valsts (D) vīza humānu apsvērumu dēļ (derīga 1 gadu).
- Tā kā iepriekš minētās rezidences iespējas nav balstītas uz patvērumu, vispirms ierodoties citā drošā valstī (t.i. Polija, Rumānija vai citas), tas neietekmēs tiesības uzturēties Latvijā.
- Ukraiņi var arī izvēlēties oficiāli lūgt patvērumu, bet tas ir daudz garāks process un var rasties papildu juridiskas problēmas (t.i. pirmā drošā ieceļošanas valsts un tamlīdzīgi).
- Piesakoties vīzām vai uzturēšanās atļaujām, Ukrainas pilsoņiem nebūs nepieciešama derīga pase, veselības apdrošināšana vai citi dokumenti, ja tie nav pieejami objektīvu iemeslu dēļ, parasti piešķirot viņiem tiesības ierasties Latvijā. Tomēr viņiem var tikt noteikts pienākums iesniegt prasībām atbilstošus dokumentus viena gada laikā.
- Ja Ukrainā izsniegtam ceļošanas dokumentam būs beidzies derīguma termiņš, Latvijas Republikā tas tiks uzskatāms par derīgu līdz 2023. gada 28. februārim.
Uzņēmumu pieredze
Uzņēmumos “Kurts Coffee” un skaistumkopšanas salonā “AUCH” strādā ukrainietes, un abu uzņēmumu vadītāja Ketija Karlsone atminas, ka nebija ne mazāku diskusiju par to, ka nepieciešamības gadījumā būs Ukrainas bēgļiem jāpalīdz, kā un cik vien būs iespējams.
“Darba nodrošināšana ir viena no iespējām, kādu mēs spējam piedāvāt, tāpēc piereģistrējām visas pieejamās vakances mūsu uzņēmumos. Darbs ir iespēja mums būt piederīgiem, justies stabili un, iespējams, uz brīdi aizmirst un nedomāt par notiekošo katastrofu savā dzimtenē,” stāsta K. Karlsone.
“Kurts Coffee” un skaistumkopšanas salona “AUCH” vadītāja Ketija Karlsone ar ģimeni
Kafijas namiņā “Kurts Coffee” strādā ukrainiete Marina. Kā stāsta Ketija Karlsone, Marinai kā darbiniecei jau bijušas ļoti labas priekšzināšanas kafijas gatavošanā.
“Es ļoti lepojos ar Marinu, kas ļoti ātri sāka mācīties vārdiņus latviešu valodā, tādējādi saprotot un spējot pagatavot attiecīgo dzērienu arī tad, ja klients nerunā krieviski. Arī nokārtot darba formalitātes bija viegli. Izziņa no ārsta, sanitārās minimālās prasības ēdināšanas uzņēmumos, ieskaite pieejama tiešsaistē un krievu valodā. Priecājos, ka mūsu klienti, uzzinot, ka pie mums strādā Marina no Ukrainas, sarunu paši aizsāk krievu valodā.”
Skaistumkopšanas salons “AUCH”
Arī skaistumkopšanas salona “AUCH” kolektīvs ir ticis papildināts ar trīs speciālistēm no Ukrainas – par klientu labsajūtu rūpējas ukrainietes Jekaterina, Jevgenija un Jana. Kā stāsta uzņēmuma vadītāja, iekārtošana darbā skaistumkopšanas salonā ir mazliet sarežģītāks process, un formalitāšu kārtošana aizņem daudz ilgāku laiku, kas, savukārt, kavē iespēju darbiniekam savlaicīgi uzsākt darba attiecības. Abos uzņēmumos ukrainietes uzņemtas silti – ir aizvadīti kopīgie kolektīva pasākumi un ukrainietes komandā jūtas pilnvērtīgi.
“Ja uzņēmums var nodrošināt darba vietas, tad tās noteikti ir jāpiedāvā ukraiņu iedzīvotājiem. Kā uzņēmuma vadītāja es nereti saskaros ar darbinieku trūkumu, taču šī ir abpusēji izdevīga iespēja, protams, apzinoties, ka tas ir tikai uz kādu laiku. Tikai mēs vēl nezinām uz cik ilgu laiku,” iedrošina Ketija Karlsone.
Darba iespējas arī “Swedbank Latvija”
Agita Jākobsone, “Swedbank Latvija” Personāla pārvaldes vadītāja norāda:
“Visos četros “Swedbank” mājas tirgos – Baltijā un Zviedrijā – kopumā ir atvērti simtiem aktuālu darba piedāvājumu, un mēs ar prieku atvērtajām vakancēm aicinām pieteikties ukraiņus, kuriem ir atbilstoša pieredze un angļu valodas zināšanas. Savus atvērtos darba piedāvājumus, kas ir īpaši piemēroti ukraiņiem, esam publicējuši arī mūsu sadarbības partneru īpaši radītās vietnēs, piemēram, CV-Online un Ukraine To Latvia.”
Agita Jākobsone, “Swedbank Latvija” Personāla pārvaldes vadītāja
Jau kopš marta beigām “Swedbank Latvija” darbu uzsākusi kolēģe no Ukrainas, kura savu karjeru jau saistījusi ar finanšu nozari vēl laikā, kad “Swedbank” bija filiāle Ukrainā.
“Mūsu kolēģi viņu uzmeklēja, uzrunāja un mēs kopā palīdzējām viņai no patvēruma vietas Polijā nokļūt Rīgā un laipni uzņēmām savā komandā,” stāsta A. Jākobsone.
Noderīgas saites Ukrainas pilsoņiem:
