Šī nodarbība ir sagatavota sadarbībā ar Ellex — vadošo advokātu biroju Baltijas valstīs.

Ievads

Pēdējo gadu laikā ES iestādes ir izstrādājušas visaptverošu politisko darba kārtību attiecībā uz ilgtspēju. Šobrīd tā ietver plašu pasākumu kopumu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības straujas attīstības veicināšanai, kas ļaus īstenot zaļo pāreju ekonomikā, lai līdz 2050. gadam visā reģionā sasniegtu nulles emisiju līmeni.

Šajā sadaļā apskatītie temati:

1. Eiropas zaļais kurss
2. ES taksonomija
3. Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva (NFRD) un jaunais priekšlikums
4. Vides normatīvie akti: aprites ekonomika, zaļais publiskais iepirkums, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
5. Sociālie normatīvie akti: sociālā taksonomija, direktīva par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)
6. Pārvaldības normatīvie akti: ESAO principi, Trauksmes cēlēju direktīva 2021
7. Kādēļ uzņēmumiem ir jārīkojas tūlīt
8. Pirmo soļu saraksts

2019. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar  Eiropas zaļo kursu — pasākumu kopumu ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un minimizēt resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi. Tā centrā ir klimatrīcība, tīrā enerģija, ilgtspējīga ražošana, energoefektīvas ēkas, “tīrs” un energoefektīvs transports, zaļa pārtikas ražošana, piesārņojuma izskaušana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, kā arī vairākas citas jomas. 

• Kas tas ir? Tas ir pasākumu kopums ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un minimizēt resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi.
• Kāds ir galvenais mērķis? Palīdzēt ES līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu.
• Kādi ir ieguvumi? Tīrāka vide, cenas ziņā pieejamāka enerģija, viedāks transports, jaunas darba vietas un kopumā augstāka dzīves kvalitāte.

Kuru tas ietekmēs? Ikvienu uzņēmumu — gan individuālos uzņēmējus, gan uzņēmumus, bankas, uzņēmēju organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības, kā arī valsts un reģionālās institūcijas.

Kas jums jāzina?

• Tas visticamāk ietekmēs ES iekšējo tirdzniecību, kā arī importu uz ES.
• Iespējams, ka ar vidi un ilgtspēju saistītie standarti ar laiku kļūs stingrāki.
• Tas nozīmēs vairāk prasību uzņēmumiem attīstības valstīs, kas eksportē produkciju uz ES.
• Turpmākajos pāris gados tiks pieņemti normatīvie akti un prasības, kas, iespējams, liks pārdomāt un mainīt savu ierasto biznesa praksi.

ES taksonomija ir Eiropas zaļā kursa mugurkauls. Tā nodrošina ietvaru vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko aktivitāšu klasificēšanai. Tā stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. 

Kāds ir mērķis? Palielināt caurskatāmību un sniegt skaidras vadlīnijas attiecībā uz ekonomiskajām aktivitātēm un investīcijām, kas ir uzskatāmas par ilgtspējīgām.

Kuru tas šobrīd skar tiešā veidā?

1. Uzņēmumus, uz ko attiecas Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva
2. Finanšu iestādes
3. ES un tās dalībvalstis 

Vairāk informācijas par jaunajiem kritērijiem meklējiet nodaļā “Priekšlikums direktīvai attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu”. Atcerieties arī to, ka pastāv pastarpināta ietekme, pat ja oficiālās prasības uz jūsu uzņēmumu tieši neattiecas. Piemēram, jūsu darījumu partneri var jums lūgt sniegt ilgtspējas datus, ja viņiem ir taksonomijā paredzēts pienākums sagatavot pārskatu.

Uzņēmumam arī ir jānodrošina, ka tas nepārkāpj minimālos “sociālās aizsardzības noteikumus”, t.i., nerada negatīvu sociālo ietekmi. 

Kādi ilgtspējas kritēriji ir noteikti dažādām nozarēm?

Ar kritērijiem varat iepazīties ES taksonomijas kompasā. Šobrīd visas nozares vēl nav iekļautas un darbs pie šī jautājuma aizvien turpinās.

Regulējuma ietekme uz uzņēmējdarbību

Reputācija. Taksonomijas mērķis ir sniegt skaidrību profesionāļiem ieguldījumu jomā un aizsardzību pret “zaļmaldināšanu”. Uzņēmumam publicējot informāciju par tā atbilstību taksonomijas kritērijiem, tas sniegs detalizētas ziņas par uzņēmuma faktiski radīto ietekmi uz vidi un tā saimnieciskās darbības ilgtspēju.

Finansējuma pieejamība. Publicējot informāciju par uzņēmuma atbilstību ES taksonomijai, tam būs vieglāk pieejams finansējums. Finanšu iestādes, kas vēlas palielināt taksnomijai atbilstošos projektos veikto ieguldījumu īpatsvaru, meklēs iespējas ieguldīt uzņēmumos, kuru darbība atbilst taksonomijai un kuri ir publicējuši šo informāciju.

Iespējas uzlabojumiem. Salīdzinot īstenoto saimniecisko darbību ar taksonomijā piedāvātajiem labās prakses rādītājiem, uzņēmumi varēs labāk izprast savas darbības ietekmi ilgtspējas kontekstā. Šāda izvērtējuma rezultātā tie varēs sevi salīdzināt ar labās prakses standartiem, lai identificētu jomas, kurās iespējams veikt uzlabojumus.

Atbilstība un noturība. ES taksonomija būs obligāta ievērojamam skaitam Eiropas finanšu iestāžu un uzņēmumu. Finanšu un nefinanšu uzņēmumiem tiks piemērotas dažādas informācijas atklāšanas prasības. Finanšu iestādei būtu jāatklāj, cik lielā mērā tā piemēro ES taksonomiju, kādus vides mērķus veicina tās investīcijas, un cik lielā mērā tās ir atbilstīgas ES taksonomijai. Nefinanšu uzņēmumiem ir jāatklāj finanšu rādītāji, kas ir atbilstīgi ES taksonomijai, vai un kā tas ievēro sociālās aizsardzības noteikumus un nerada būtisku kaitējumu nevienam no vides mērķiem.

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva ir ES tiesību akts, kas lieliem uzņēmumiem uzliek par pienākumu atklāt noteiktu informāciju par to darbību un sociālo, vides un pārvaldības izaicinājumu vadību.

Kāds ir mērķis? Mudināt uzņēmumus izstrādāt atbildīgu pieeju uzņēmējdarbībai un būt caurskatāmākiem, palīdzot investoriem, patērētājiem un citām ieinteresētajām pusēm izvērtēt to darbības nefinanšu aspektus.

Uz ko tas šobrīd attiecas? Uz “sabiedriskas nozīmes struktūrām” - uzņēmumiem, kas biržā kotē akcijas vai obligācijas, bankām un apdrošinātājiem, kas turklāt atbilst 2 no 3 kritērijiem: nodarbina vairāk kā 500 darbiniekus, neto apgrozījums vairāk kā 40 mEUR vai bilances kopsumma pārsniedz 20 mEUR.

Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīva paredz pārskatu publicēšanu par šādās jomās īstenoto politiku:

• vides aizsardzība;
• nodarbinātības prakse;
• cilvēktiesību ievērošana;
• korupcijas un kukuļošanas novēršana;
• dažādība uzņēmumu valdēs (vecuma, dzimuma, izglītības un profesionālās pieredzes ziņā);
• sociālās iniciatīvas.

Šobrīd nefinanšu pārskatiem nav vispārpieņemta standarta, līdz ar to uzņēmumi izmanto dažādas metodoloģijas, piemēram, Global Reporting Initiative standartu, ANO Globālo līgumu, OECD Vadlīnijas starptautiskiem uzņēmumiem, ISO 26000.

Priekšlikums direktīvai attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu

Pēc dažiem gadiem NFDR nomainīs nesen piedāvātā Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīva (CSRD). Tās mērķis ir izveidot saskaņotākas prasības par to, kāda informācija ir jāiekļauj ilgtspējas ziņojumos, un nosaka detalizētākas prasības saturam. Jaunie pārskati būs arī jāauditē. 

Noteikumi tiks attiecināti uz plašāku uzņēmumu loku:

• uz visiem lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos (izņemot mikrouzņēmumus Direktīvas 2013/34/EU izpratnē);
• lielie uzņēmumi ir ES valstu uzņēmumi vai citas valsts uzņēmuma ES meitasuzņēmumi, kuri bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim robežvērtībām: bilances kopsumma 20mEUR; neto apgrozījums: 40 mEUR un  vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā 250.

MVU noteiktie pārskatu sniegšanas noteikumi būs samērīgāki nekā lielajiem uzņēmumiem noteiktie. Jebkurš uzņēmums varēs CSRD prasības ievērot brīvprātīgi.

Ko tas nozīmē uzņēmumiem?

CSRD ir nozīmīgs solis korporatīvo pārskatu sniegšanas jomā ar vērā ņemamu ietekmi uzņēmumiem. Uzņēmumiem būs jāvelta ievērojami daudz laika un resursu, lai sagatavotos direktīvas ieviešanai, pirmais ziņojums būs jāpublicē 2025. gada 1. ceturksnī par periodu, kas sākas 2024. gada 1. janvārī. CSRD ieviešanai ieteicams sākt gatavoties jau tagad, balstoties uz sabiedriskajai apspriešanai nodoto standartu projektu.

Regulējuma ieviešanas laika grafiks

Par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē

Regula finanšu produktu izveidotājiem un finanšu konsultantiem paredz pienākumus atklāt ar ilgtspēju saistītu informāciju. Tā stājās spēkā 2021. gadā.

Akronīms ESG apzīmē vides, sociālo un pārvaldības jomas (environment, social, governance). Pēdējo desmit gadu laikā šis jēdziens ir kļuvis arvien nozīmīgāks, jo investori, politikas veidotāji un sabiedrība ir sākuši pievērst lielāku uzmanību uzņēmumu ietekmei uz sabiedrības labklājību un vides aizsardzību.

Jaunā korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīva (CSRD) ESG jautājumus pacels jaunā līmenī divos aspektos — palielinot to uzņēmumu skaitu, kam ir pienākums paziņot šos datus, un paplašinot kritērijus, par kuriem ir jāziņo, īpaši uzsverot ar klimata pārmaiņām saistītus faktorus.

Vides normatīvie akti

ES vides politika un tiesību akti aizsargā dabiskās dzīvotnes, tīru gaisu un ūdeni, nodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, uzlabo zināšanas par toksiskām ķīmiskām vielām un palīdz uzņēmumiem pārkārtoties uz ilgtspējīgu ekonomiku. Klimata pārmaiņu novēršana ir svarīgs ES vides politikas uzdevums. 

ES ir apņēmusies sekmīgi īstenot Parīzes nolīgumu un ES emisiju tirdzniecības sistēmu (ES ETS). ES dalībvalstis ir vienojušas sasniegt vairākus mērķus turpmāko gadu laikā. ES vēlas panākt, ka klimata jautājumi tiek ņemto vērā arī citās politikas jomās (piemēram, transporta un enerģijas politikā), kā arī veicināt mazoglekļa tehnoloģiju izmantošanu un pielāgošanās pasākumu īstenošanu.

Aprites ekonomika

ES Aprites ekonomikas rīcības plāns ir savstarpēji saistītu iniciatīvu kopums. Tā mērķis ir samazināt spiedienu uz dabas resursiem, pārveidojot produktu izstrādi, ražošanu un patēriņu tā, lai šo procesu ietvaros netiktu radīti atkritumi. Jāuzsver, ka tas ir plāns, nevis tiešā veidā piemērojams tiesību akts. Uz šī plāna pamata tiek izstrādātas iniciatīvas aprites ekonomikas ieviešanai. Šīs iniciatīvas ir saistītas ar dažādiem materiāliem un precēm:

• Elektronika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) — viens no mērķiem ir nodrošināt “tiesības remontēt”. Eiropas Komisija arī plāno piedāvāt papildu regulējumu attiecībā uz mobilo tālruņu un tamlīdzīgu ierīču lādētājiem (vienādu lādētāju iniciatīva). Vēl viens svarīgs plānā paredzēts mērķis ir ES mēroga atgriešanas shēma. Šīs shēmas mērķis ir atgriezt vai atpirkt vecas elektroniskās ierīces, piemēram, lādētājus, planšetdatorus un mobilos tālruņus.
• Baterijas un transportlīdzekļi — šajā jomā jāpiemin vairākas svarīgas iniciatīvas, kas tiks uzsāktas tuvākajā laikā. Viena no tām paredz pārskatīt nelādējamu bateriju izmantošanu, tās pakāpeniski aizstājot ar alternatīvām. Vēl viens Eiropas Komisijas mērķis ir noteikt ilgtspējas un caurskatāmības prasības attiecībā uz baterijām.
• Iepakojums — Eiropas Komisija pārskatīs prasības attiecībā uz iepakojumu un iepakojuma radītiem atkritumiem ES, un paredzams, ka priekšlikums tiks publiskots 2022. gadā. Tā ietvaros būs paredzēts izvērtēt, kā uzlabot iepakojuma dizainu, lai veicinātu tā atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, palielināt iepakojumā izmantoto pārstrādāto materiālu īpatsvaru, novērst lieka iepakojuma izmantošanu, samazināt iepakojuma radītos atkritumus.
• Plastmasa – Eiropas Komisija ir sākusi cīņu ar mikroplastmasu. ES regulējuma attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem mērķis ir novērst un samazināt noteiktu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi, it sevišķi jūras vidi, un cilvēku veselību. Regulējums arī ir vērsts uz to, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku, izmantojot inovatīvus un ilgtspējīgus biznesa modeļus, produktus un materiālus, tādējādi arī veicinot iekšējā tirgus efektīvu darbību.
• Tekstilizstrādājumi — viens no mērķiem ir uzlabot tiesisko regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgiem un aprites ekonomikas principiem atbilstošiem tekstilizstrādājumiem. Eiropas Komisija plāno sniegt atbalstu ilgtspējīgiem uzņēmumiem tekstilražošanas nozarē. Tās mērķis ir nodrošināt tekstila nozares atkopšanos no COVID-19 krīzes ilgtspējīgā veidā, padarot nozari konkurētspējīgāku, attiecinot aprites ekonomikas principus uz ražošanu, produktiem, patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu un sekundārajiem izejmateriāliem, novirzot šiem mērķiem ieguldījumus, pētniecību un inovācijas.
• Būvniecība un ēkas — Eiropas Komisija norāda, ka nākotnē varētu tiks noteiktas prasības attiecībā uz pārstrādāto materiālu īpatsvaru atsevišķās būvniecības precēs. Publisko iepirkumu procesos varētu arī tikt iekļauti aprites cikla novērtējumi.
• Pārtika, ūdens un uzturvielas — iniciatīvas varētu būt vērstas uz vienreizlietojamo produktu (piem., galda piederumu) aizstāšanu.

Zaļie publiskie iepirkumi

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) tiek definēts kā process, kura ietvaros valsts iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi. ZPI prasības un kritēriji ir noteikti virknei preču un pakalpojumu grupu, piemēram,  būvdarbiem, transporta iepirkumiem, pārtikas un ēdināšanas pakalpojumiem u.c.

Noteiktu preču un pakalpojumu publiskajiem iepirkumiem ZPI ir piemērojams obligāti. Attiecībā uz citiem zaļā iepirkuma prasības un kritērijus pasūtītājs var piemērot brīvprātīgi. Detalizētākas zaļā iepirkuma prasības un kritēriji ir atrunāti Latvijas normatīvajos aktos. 

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIM) paredz noteikt oglekļa cenu dzelzs, tērauda, cementa, mēslojuma, alumīnija importam un elektrības ražošanā. Ja tas tiks apstiprināts Eiropas Parlamentā, tad OIM stāsies spēkā 2026. gadā. Pārejas periods būs no 2023. līdz 2026. gadam, kura laikā ES importētājiem būs tikai jāziņo par to produktu iemisijām.

Kāds ir mērķis? OIM mērķis ir noteikt papildu maksu par importētiem materiāliem, kam ir liels oglekļa pēdas nospiedums. Tā kā ES ražotājiem ir pienākums ievērot augstākas prasības vides aizsardzības jomā, materiāli no ārējiem tirgiem varētu kļūt lētāki. Lai to novērstu, tiks ieviests oglekļa nodoklis.

Ko tas skar tiešā veidā? ES dzelzs, tērauda, cementa, mēslojuma, alumīnija un elektrības importētājus.

Kā OIM darbosies? Minēto produktu importētājiem ES būs jāiegādājas sertifikāti. Sertifikātu cenas tiks izteiktas kā EUR  par radītu tonnu oglekļa dioksīda, un tās tiks sasaistītas ar ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu.

Sociālie normatīvie akti

Sociālā taksonomija

Platform on Sustainable Finance, pastāvīga Eiropas Komisijas ekspertu grupa, palīdzēs Eiropas Komisijai izstrādāt “sociālo taksonomiju”, kas ir saistīta ar ilgtspējas sociālajiem aspektiem: cilvēktiesībām, vienādu darba samaksu, strādājošo veselību un labsajūtu, patērētāju drošību, produktu pieejamību un citiem faktoriem. Vides taksonomija un sociālā taksonomija kopā veidos visaptverošu ilgtspējas pārskatu uzņēmumu sagatavotajos ziņojumos.

Priekšlikums direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju 

Regulējuma, kas ES mērogā noteiktu obligātas prasības uzņēmumiem ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, mērķis ir novērst cilvēktiesību pārkāpumus uzņēmumu darbības ietvaros, nodrošināt, ka tiek ievērotas pamata darba tiesības un minimizēta negatīva ietekme uz vidi. Piedāvātā direktīva attieksies ne vien uz paša uzņēmuma darbību, bet arī tā meitasuzņēmumiem un vērtību ķēdē iesaistītajiem piegādātājiem. 

Īpaša uzmanība tiks pievērsta uzņēmumiem, kuri darbojas augsta riska nozarēs (piem., tekstila un apavu ražošanā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, derīgo izrakteņu ieguvē un tirdzniecībā).

Priekšlikums iesniegts apstiprināšanai Eiropas Parlamentā un Padomē. Pēc direktīvas pieņemšanas ES dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai to transponētu nacionālajos tiesību aktos. 

Vispārējā datu aizsardzības regula (GDPR)

GDPR ir datu aizsardzības noteikumu kopums, kas regulē to, kā cilvēki var piekļūt informācijai par sevi, un nosaka ierobežojumus tam, ko organizācijas drīkst darīt ar personas datiem. Šī regula maina to, kā uzņēmumi īsteno mārketinga un pārdošanas aktivitātes; tā nosaka nepieciešamību rūpīgi attiekties pret klientu personas datiem, izstrādāt politiku iekšējai un ārējai datu apstrādei, noteikt par atbilstību atbildīgās personas.

Papildu resursi:

https://ec.europa.eu/info/law/law-topic/data-protection/reform/rules-business-and-organisations_en

Pārvaldības normatīvie akti

ESAO principi

1999. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija nāca klajā ar principiem, kas ir kļuvuši par vadlīnijām daudziem politikas veidotājiem un investoriem. G20/ESAO principi nav juridiski saistoši, taču tie ir uzskatāmi par vērtīgām norādēm uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un pievilcību investoru acīs.

Seši ESAO noteiktie principi:

• Efektīvas korporatīvās pārvaldības sistēmas pamata nodrošināšana
• Akcionāru tiesības un taisnīga attieksme pret viņiem; īpašumtiesību galvenās funkcijas
• Institucionālie investori, finanšu instrumentu tirgi un citi starpnieki
• Ieinteresēto personu loma korporatīvajā pārvaldībā
• Informācijas atklāšana un caurskatāmība
• Valdes pienākumi

Trauksmes cēlēju direktīva 2021

Direktīva, cita starpā, paredz kanālu un procedūru izveidi iekšēju ziņojumu sniegšanai un turpmākā progresa apsekošanai. Direktīva attiecas uz ar darbu saistītiem ziņojumiem, t.i., darbinieku, pašnodarbināto, akcionāru, darbuzņēmēju un piegādātāju sniegtiem ziņojumiem.

Latvijas normatīvajos aktos direktīva tika pārņemta ar jauno Trauksmes celšanas likumu, kurš stājās spēkā 04.02.2022., pilnveidojot iepriekš ieviesto trauksmes celšanas regulējumu. Latvijā prasības kopumā attiecas uz uzņēmumiem, kuros ir vairāk kā 50 darbinieki.

Regulējums, ko paredzēts pieņemt turpmāk, nozīmē, ka mainīsies tas, kā uzņēmumi veic savu darbību. Izmaiņu vēriens būs atkarīgs no nozares un saimnieciskās darbības apmēra. Visvairāk tiks skarti lielie uzņēmumi. Taču pārskatāmā nākotnē visiem uzņēmumiem būs jāuzņemas sava loma ekonomikas zaļajā pārveidē regulējuma, partneru vai ieinteresēto personu izdarītā spiediena vai klientu un darbinieku attieksmes maiņas dēļ.

Iespējas jūsu uzņēmumam

Augstākā līmeņa izaugsme. Izsvērta ESG politika ļauj uzņēmumiem ieiet jaunos tirgos un paplašināt darbību jau apgūtajos. Ja uzraudzības iestādes uzticas korporatīvajiem spēlētājiem, tās drīzāk tiem sniedz piekļuvi, atļaujas un licences, kas paver jaunas izaugsmes iespējas.

Mazāk risku. Atbildīga biznesa prakses uzņēmumiem var nodrošināt lielāku stratēģisko brīvību, mazinot regulējuma radīto spiedienu. Atkal un atkal visdažādākajās nozarēs un darbības vietās esam secinājuši, ka spēcīga ESG politika ļauj uzņēmumiem mazināt ar valdības politiku saistīto negatīvo risku ietekmi.

Talantu piesaiste. Spēcīga ESG politika uzņēmumiem var palīdzēt piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus, uzlabot darbinieku motivāciju, radot viņos apziņu, ka darbs ir jēgpilns, un kopumā uzlabot produktivitāti. Pastāv pozitīva korelācija starp darbinieku apmierinātību un uzņēmuma ienesīgumu akcionāriem.

Ieguldījumu iespējas. Spēcīga ESG politika var palielināt ieguldījumu ienesīgumu, novirzot kapitālu daudzsološākajām un ilgtspējīgākajām iespējam (piemēram, atjaunīgie resursi, atkritumu samazināšana). Tā arī var palīdzēt uzņēmumiem izvairīties no neveiksmīgiem ieguldījumiem, kas neatmaksājas.

1. Noskaidrojiet, kuri turpmāk gaidāmie ES tiesību akti attieksies uz jūsu uzņēmumu atkarībā no tā profila, izmēra un darbības nozares. 
2. Daži ES tiesību akti, kas jums būs aktuāli, šobrīd vēl tikai tiek izstrādāti. Tas nozīmē, ka par tiem šobrīd noris sabiedriskā apspriešana vai par tiem vēl tiek diskutēts. Sekojiet līdzi progresam, lai uzzinātu jaunākās ziņas, kas jūsu uzņēmumam varētu būt aktuālas.
3. Atcerieties, ka daži ES tiesību akti nekavējoties kļūst saistoši visām dalībvalstīm, savukārt citi ir jāiestrādā nacionālajā likumdošanā. Sekojiet līdzi laika grafikiem.
4. Laikus sāciet gatavoties gaidāmām izmaiņām regulējumā. Dažos gadījumos tam var būt nepieciešama detalizēta iekšējā analīze, jaunu procedūru izstrāde, papildu resursu piesaiste. Jums būs mazāk uztraukumu, ja gatavoties sāksiet laikus.
5. Izvērtējiet iespēju sagatavot savu ilgtspējas pārskatu, pat ja tā jums nav obligāta prasība. Tā būs noderīga pieredze, turklāt tādējādi varēsiet apzināt savam uzņēmumam aktuālos ilgtspējas jautājumus.