29. sep, 2022

Laba korporatīvā pārvaldība ir biznesa ilgtspējas pamats

Šī sadaļa ir sagatavota sadarbībā ar Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtu

Ievads

Biznesa ilgtspēja jebkurā tās izpausmē ir sasniedzama, ja uzņēmums to izvirza par svarīgu mērķi, pareizi sadala atbildību un ievieš atbilstošus procesus tās sasniegšanai.

Korporatīvā pārvaldība ir fundamentāls procesu, politiku un noteikumu kopums, kas veido uzņēmuma darbības pamatprincipus, tostarp attiecības akcionāru, padomes, valdes priekšsēdētāja un pārējās vadības komandas, kā arī citu iesaistīto pušu starpā. Katram no tiem ir īpaša loma uzņēmuma ilgtermiņa panākumu nodrošināšanā.

Labas korporatīvās pārvaldības prakses rezultātā veidojas labāki uzņēmumi un līdz ar to arī labāka sabiedrība.

Šajā sadaļā mēs aplūkosim:

  1. Efektīvas korporatīvās pārvaldības galvenos elementus
  2. Kādi ilgtspējas mērķi būtu jānosaka padomei, un kādi - uzņēmuma vadībai?
  3. Kā pielāgot uzņēmuma stratēģiju lielas nenoteiktības apstākļiem, ģeopolitiskiem satricinājumiem un tā saucamajiem “melnajiem gulbjiem”*? 
  4. ESG principu ieviešana veicina uzņēmuma efektivitāti, bet kādos gadījumos tā ir tikai uzņēmuma tēla veidošana, kas palielina darbības izmaksas?
  5. Kā laba korporatīvā pārvaldība var sekmēt uzņēmuma attiecības ar ieguldītājiem un citām ieinteresētajām pusēm?

*Par melnajiem gulbjiem tiek saukti ļoti reti un grūti paredzami notikumi.

Laba korporatīvā pārvaldība veicina ilgtermiņa skatījumu uzņēmējdarbībā, nodrošinot ietvaru kompetentai pārraudzībai, darbības caurskatāmībai  un atbildībai.

Pamatlīmenī to panāk, izstrādājot atbilstošas uzņēmuma politikas, nodrošinot līdzsvaru starp uzņēmuma akcionāru, padomes un vadības atbildībām, vienlaikus ņemot vērā arī citu iesaistīto pušu intereses.

Akcionāri nodrošina uzņēmumam kapitālu, viņu atbildībā ir skaidri definēt tā mērķi,  galvenos sagaidāmos rezultātus un ievēlēt kompetentu padomi to sasniegšanai. Akcionāri uzrauga uzņēmuma darbību ikgadējās akcionāru sapulces ietvaros un, izmantojot attiecīgus darbības un finanšu pārskatus.

Padome ir labas korporatīvās pārvaldības pamats. Tai kā struktūrai ir jāīsteno pilnībā neatkarīgs vērtējums un jārīkojas uzņēmuma, nevis iespējami savtīgās interesēs, kas saistītas ar akcionāru vai uzņēmumu vadības amatiem. Starp padomes neskaitāmajiem pienākumiem ir uzņēmuma stratēģijas izstrāde un tās īstenošanas pārraudzība, uzņēmuma un tā valdes priekšsēdētāja galveno darbības rādītāju (KPI) noteikšana un to sasniegšanas uzraudzība. Padome nodrošina pienācīgu uzraudzību kopumā, apstiprinot politikas, kā arī citus iekšējos uzņēmuma dokumentus, kuros aprakstīta tā darbība (piemēram, budžeta plānošana, iepirkumi, atbilstība tiesību aktu prasībām, iekšējais audits u.c.), un nodrošinot, ka darbība patiesi tiek veikta saskaņā ar apstiprinātajām politikām.

Savukārt valdes priekšsēdētājs un citi augstākā līmeņa vadītāji atbild par uzņēmuma ikdienas darbību, ievērojot padomes norādījumus un izvirzītos  darbības  rādītājus, regulāri atskaitoties par tiem. 

Lielākā daļa tiešās mijiedarbības ar iesaistītajām pusēm un tās novērtējums notiek uzņēmuma vadības līmenī. Savukārt stratēģisko virzienu un arī politiku visu jautājumu risināšanai ar iesaistītajām pusēm nosaka padome.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir noteikusi starptautiskus labas korporatīvās pārvaldības standartus, un jaunākās vadlīnijas ir pieejamas šeit.

Lai uzņēmums spētu darboties un radīt vērtību ilgtermiņā, ir būtiski sekot līdzi atbildību sadalījumam, kas noteikts labas korporatīvās pārvaldības pamatnostādnēs.

Akcionāriem ir iespēja iekļaut  virzību uz ilgtspēju, definējot  uzņēmuma mērķi un gaidas attiecībā uz tā attīstību. Laba prakse ir to darīt oficiālas akcionāru gaidu vēstules veidā, kuru sagatavo uz periodu, kas ir nedaudz ilgāks par padomes pilnvaru termiņu. Piemēram, akcionāri var norādīt, ka no uzņēmuma sagaida ilgtspējīgu rīcību visā tā darbībā (Ignitis grupa; EPSO-G).

Tikmēr  padome ir atbildīga  par konkrētu ilgtspējas mērķu noteikšanu, kā arī pienācīgu uzraudzības nodrošināšanu, jo tā ir atbildīga par uzņēmuma kopējo stratēģiju un vadības snieguma uzraudzību. Piemēram, tā var noteikt konkrētus galvenos darbības rādītājus (KPIs) emisiju samazināšanai, darbinieku apmierinātībai u.tml. Brīvi pieejams avots, lai izpētītu potenciālos mērķus šajā līmenī, ir Credible Goals Database.

Kad uzņēmuma vadība saņem no padomes gan stratēģiskos, gan gada mērķus, tie tālāk tiek novirzīti atbilstošai uzņēmuma struktūrvienībai un darbiniekiem. Ja nepieciešams, konkrētām nodaļām vai darbiniekiem tiek noteikti arī atsevišķi KPI rādītāji vai motivācijas mehānismi. Kā piemērus var minēt enerģijas patēriņa, otrreizējās pārstrādes, darba drošības u. c. mērķus.

Lai arī akcionāri nodod savu redzējumu padomei, kura tālāk to virza darbā ar valdi un vadības grupu, visos uzņēmumos būtu jāveido kultūra, kas iedrošina iniciatīvu ierosināt uzlabojumus uzņēmumā, tostarp ilgtspējas jautājumos, arī pārējo darbinieku vidū. 

Mazos uzņēmumos vai tādos, kuros nav padomes, tās funkcijas parasti jāuzņemas akcionāriem. Tas parasti nozīmē stratēģijas apstiprināšanu un tās īstenošanas uzraudzību, vadītāju iecelšanu un atbrīvošanu no amata un citus pienākumus.  Tāpēc ilgtspējas jomā līderība būtu jāuzņemas arī akcionāriem. Viņiem būtu jānosaka atbilstošs uzņēmuma virziens un attiecīgie mērķi, kas jāsasniedz vadībai un visiem darbiniekiem.

Protams, to izdarīt ir vieglāk, ja uzņēmums ir mazs un akcionāru skaits ir ierobežots. Ja uzņēmums ir liels un tajā ir daudz akcionāru, vislabāk apsvērt padomes izveidi. Vēsturiski padomes tika izveidotas tieši tāpēc, ka akcionāri vairs nespēja vai nevēlējās ieviest  visas uzņēmuma pamatfunkcijas, kas tagad uzticētas padomēm.

Uzņēmējdarbības videi kļūstot aizvien dinamiskākai, labas korporatīvās pārvaldības principi paredz, ka visas uzņēmuma stratēģijas būtu jāpārskata vismaz reizi gadā. Taču ilgtermiņa stratēģiskos mērķus nevajadzētu mainīt tik bieži, ja vien neiestājas ārkārtas apstākļi.

Pārskatot stratēģiju, lielākais darbs jāvelta uzņēmējdarbības vides analīzei, nozares tendencēm, kurās uzņēmums darbojas, kā arī iespējamo risku izvērtēšanai. Vienlaicīgi jāizpēta arī jaunas iespējas attiecībā uz uzņēmuma biznesa modeli un tā darbību. Visbeidzot padomei ir jārūpējas par uzņēmuma darbības nepārtrauktību dažādos virzienos: finansiāli, operacionāli, organizatoriski, tehnoloģiski un arī reputācijas jautājumos. 

Padome ir arī atbildīga par būtisku uzņēmuma darbības traucējumu novēršanu, jo tās pārziņā ir kopējais stratēģiskais virziens.

Laicīgi gatavojoties, padome  nodrošina, ka uzņēmumā ir ieviestas atbilstošas politikas un procesi (stratēģijas attīstīšanai, risku pārvaldībai, u.c.), kā arī pārliecinās, ka gan pašas padomes, gan uzņēmuma vadības kompetences ir aktuālas un atbilstošas visās attiecīgajās jomās. 

Uzņēmuma  atjaunošanas un nepārtrauktības plāni ir ne tikai jāizstrādā, bet arī jāpārbauda reālās mācībās.

Krīzes apstākļos un tās ietekmes mazināšanai padome nepieciešamības gadījumā iesaistās un sniedz atbalstu uzņēmuma vadībai ieteikumu formā vai praktiskas iesaistes veidā.

 

Vides, sociālo un pārvaldības (ESG) aspektu ieviešana un ilgtspējas programmas  īstenošana nav tikai vispārēja nepieciešamība visu iesaistīto pušu labā. Tā jau tagad nodrošina plašākas finansēšanas iespējas, palīdz piesaistīt labākos darbiniekus, saglabāt līdzšinējās tirgus pozīcijas un atrast jaunus tirgus, kā arī nodrošināt uzņēmuma panākumus ilgtermiņā. 

Atsevišķos gadījumos ESG aspektu īstenošana var radīt papildu izdevumus  īstermiņā  (piemēram, nodrošinot ražošanas materiālu un enerģijas avotu ilgtspēju), bet  būtiskus  ieguvumus ilgtermiņā  (piemēram, iespējas piesaistīt investīcijas vai jaunus klientus). 

Lai nodrošinātu efektīvu ESG aspektu īstenošanu, jāizmanto tādi paši analīzes un mērķu noteikšanas procesi kā jebkura cita stratēģiska jautājuma gadījumā. Proti, tā ir neatņemama padomes un uzņēmuma vadības atbildība, lai sekmētu uzņēmuma ilgtspēju ilgtermiņā. 

Ja ESG jautājumi tiek uzticēti, piemēram, mārketinga vai komunikācijas nodaļai, un tie nekļūst par neatņemamu uzņēmuma stratēģijas un kultūras sastāvdaļu, tas nozīmē, ka uzņēmumam ir īstermiņa skatījums, nevis stratēģiska pieeja.

Visi investori min, ka viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir skaisti sagatavots ilgtspējas pārskats ārējiem interesentiem, bet aprakstītie pasākumi uzņēmuma ikdienā netiek ievēroti un ieviesti.

Citiem vārdiem sakot, par ESG jautājumiem jādomā no ilgtspējīgas uzņēmuma stratēģijas prizmas, nevis izstrādājot  (atsevišķu) stratēģiju ilgtspējai.

Labas korporatīvās pārvaldības pamatā ir pēc iespējas efektīvāka uzņēmuma vadība gan akcionāru, gan citu ieinteresēto pušu ilgtermiņa interesēs. Tā veicina kompetentu uzraudzību, caurskatāmību un atbildīgu rīcību privātos, ģimenes, biržā kotētos un valstij piederošos uzņēmumos. Tas savukārt sekmē lielāku uzticēšanos uzņēmumam kapitāla tirgos, potenciālo partneru, piegādātāju, darbinieku, klientu u.c. iesaistīto pušu vidū.

Tā, piemēram, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta veiktajā pētījumā 2018. gadā tika secināts, ka korporatīvās pārvaldības praksei Latvijas lielāko banku noteiktajos uzņēmumu kredītreitingos tika piešķirts līdz pat 25 procentu īpatsvars. Kopš tā laika visā Eiropā attiecīgie standarti ir pastiprināti.

Vēl viens piemērs - pozitīva saikne starp ESG un finanšu rezultātiem tika konstatēta 58 % pētījumu, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta uzņēmuma darbības rādītājiem, piemēram, ROE, ROA vai akciju cenai. Tas tika konstatēts Ņujorkas Universitātes Sterna Ilgtspējīga biznesa centra (NYU Stern Center for Sustainable Business) veiktajā pārskatā par vairāk nekā tūkstoti pētījumiem, kas publicēti laikā no 2015. līdz 2020. gadam.

  • Pašnovērtējuma rīks

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts (BICG) ir izstrādājis praktisku rīku, kas ļauj novērtēt uzņēmumu pārvaldību atbilstoši starptautiskajiem kritērijiem un labākajiem standartiem.

Novērtējuma rīkā ir piedāvāti daži vienkāršoti jautājumi, kas balstīti uz šo visaptverošo instrumentu. Tas ir kā paraugs un sākuma punkts visiem uzņēmumiem, kuri vēlas  labāk izprast savas stiprās un vājās puses. Jūs varēsiet veikt sava uzņēmuma līdzšinējās prakses pašnovērtējumu un pēc tam saņemt kopsavilkumu ar komentāriem. Rīks ir pieejams angļu valodā.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?