Nav noslēpums, ka mūsu kopīgais tuvākās desmitgades uzdevums ir radīt tādu ekonomikas struktūru, kas rēķinās ar dabas resursu nozīmīgumu. Iepriekšējos 50 gados pasaule ir piedzīvojusi strauju ekonomisko izaugsmi, bet diemžēl tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi ir izsmelti, sociālās problēmas ir kļuvušas vēl sāpīgākas.
Mainās arī filozofiskais skats uz uzņēmējdarbības mērķi – tas vairs nav maksimālu ienākumu un peļņas radīšana uzņēmumu īpašniekiem, par mērķi ir kļuvis daudz plašāks sabiedrības ieguvums. Šie un vēl citi ilgtspējas tēmas aspekti atgādina par vienu no 21.gadsimta lielākajiem izaicinājumiem– kā kopējo labumu likt augstāk par personisko?
Sarunu festivālā LAMPA tikās četru Latvijā zināmu uzņēmumu pārstāvji, lai dalītos savās personīgajās un savu uzņēmumu atziņās par ilgtspēju – ne vien to, kāpēc par šo tēmu ir jādomā, bet kā mums visiem mainīties, lai varam dzīvot labākā pasaulē.
- Ilgtspējas tēmas nestās pārmaiņas būs, un tās nebūs mazas. Ja mēs šīs pārmaiņas neuztversim jau laikus un proaktīvi nerīkosimies, tad tās caur valdību noteikumiem un citiem instrumentiem piespiedīs mūs izmainīt mūsu dzīvi un uzņēmējdarbību šā vai tā.
- Šīs pārmaiņas prasīs ne vien jaunu pieeju un attieksmi, bet arī jaunas zināšanas. Tikai izprotot ilgtspējas pamatsakarības, saprotot un noticot šim ilgtspējas konceptam, mēs varēsim to pa īstam ieviest dzīvē. Mums ir personīgā, uzņēmumu un sabiedrības līmenī jāsaprot, ko gribam sasniegt un uz kādiem mērķiem ejam.
- Svarīgi par ilgtspēju runāt nopietnā līmenī, jo ir bīstami, ja tas paliek tikai mārketings vai instruments vēl lielākas peļņas gūšana. Šobrīd arvien vairāk izkristalizējas tas, cik šī tēma ir sarežģīta un kompleksa – mēs varam zināt tikai to, ka mēs neko nezinām.
- Iespējas izdarīt ilgtspējīgas izvēles ir, gan personīgā, gan uzņēmumu līmenī – būtiski ir prioritarizēt un saprast, vai un kur esi gatavs ieguldīt. Taču jārēķinās ar to, ka, lai izmainītu kaut ko uzņēmējdarbībā, ir vajadzīgs laiks, reizēm pat vairāki gadi. Tas nenotiek vienā dienā, īpaši procesos, kas saistīti ar ražošanu, jaunu tehnoloģiju vai materiālu izmantošanu. Arī mājsaimniecībās mēs, piemēram, nevaram uzreiz izmainīt savas mājas, tam ir vajadzīgs laiks un nauda. Bet ir mērķtiecīgi jāiet šajā virzienā, pat ja rezultāts nav redzams uzreiz.
- Arī ilgtspējā bez cieņas neiztikt. Bez sadarbības, bez mijiedarbības šos jautājumus vispār nevarēsim atrisināt. Ir jāmācās ilgtspējas problēmu risināšanā strādāt kopā, kopā meklēt risinājumus un pieņemt lēmumus. Tikai tā tiksim uz priekšu.
“You better be part of solution not part of the problem” – labāk esi daļa no risinājuma, nekā daļa no problēmas.
- Tehnoloģijas var ļoti palīdzēt pielāgoties ilgtspējas prasībām un nosacījumiem. Jāprot un jāgrib tās izmantot – iespējas ir!
- Viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā ietekmēt gan cilvēku, gan uzņēmumu izvēles, ir “maciņš” , proti, finansiāli stimuli vai ierobežojumi, kas padara ilgtspējīgas izvēles finansiāli izdevīgākas un neilgtspējīgas izvēles daudz “dārgākas” . Šo instrumentu arvien vairāk izmantos arī valstu valdības, ieviešot dažādus ar ilgtspēju saistītus noteikumus, ierobežojumus, programmas, kas kopā virzīs sabiedrību un uzņēmumus ilgtspējas virzienā.
Visu Sarunu festivāla LAMPA diskusiju “Soli pa solim ilgtspējas virzienā” skaties šeit!
Sarunu vada:
- Reinis Rubenis, “Swedbank Latvija” valdes priekšsēdētājs
Sarunā piedalās:
- Ingmārs Pūķis, “Latvijas Mobilais Telefons” SIA viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos
- Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs
- Lote Tisenkopfa-Iltnere, “Madara Cosmetics” dibinātāja un vadītāja
