Domājot, ar kādiem auto pārvietosimies pavisam pārredzamā nākotnē, kā pirmo vienmēr minam elektroauto. Patiesībā ar elektrību darbināmās automašīnas jau ir mūsu tagadne, tikai ceram, ka tās par savām sauks arvien vairāk un vairāk autovadītāju. Kā nākamais rindā uz nākotnes spēkrata troni ir ar ūdeņradi darbināmais auto. Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Lesničenoks stāsta:
“Būtībā ūdeņraža braucam līdzeklis ir tas pats elektromobilis. Tā atšķirība viņiem ir, ka ar ūdeņradi tiek uzkrāta enerģija. Un viņš ļauj pārvietoties tālāk. Ir vēl daži bonusi, piemēram, ziemā - mēs nezaudējam enerģiju uz sildīšanu ar elektrību, jo degšūna, sadalot ūdeņradi, ražo arī siltumu, ūdeni. Un tad daļa no tā siltuma var tik izmantota, piemēram, salona apsildei.”
Cietvielu fizikas institūtā jau aptuveni pirms 10 gadiem ir radīts pirmais ūdeņraža tricikls, kas pārvietojas pavisam klusu, bet izplūdes gāzu vietā - ir ūdens. Lesničenoks pieļauj, ka, iespējams, ir cilvēki, kam joprojām ir vienalga, vai transporta līdzeklis neemitē izplūdes gāzes vai emitē. Taču viņi noteikti pamanīs, ja apkārt būs mazāk smirdošu transportlīdzekļu. Tad var būt tīri patīkami apstāties un pabaudīt arhitektūru, nevis turēt logus ciet un uztraukties, lai kaut ko nesaelpotos: “Tā ir stabila tehnoloģija - gan Toyota, gan Hyundai, gan Honda, gan Mercedes-Benz strādā pie šīs tehnoloģijas ļoti rūpīgi. Un liekas, ka politika, kas Eiropā tiek virzīta, garantē, ka šie transportlīdzekļi mūsu ikdienā parādīsies arvien vairāk un vairāk.“
Pētnieki prognozē, ka ar ūdeņradi darbināmie auto par mūsu ikdienu kļūs 8 gadu laikā. Taču tas atkarīgs, cik ātri un cik daudz pie mums sāks celt ūdeņraža uzpildes stacijas. Kopš 2020.gada pavasara Latvija var lepoties ar pirmo un pagaidām vienīgo šāda veida staciju Baltijas valstīs, kas tika izveidota Eiropas līdzfinansēta projekta ietvaros. Stāsta SIA “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs:
“Šī projekta ietvaros mēs iegādājāmies pirmos 10 trolejbusus, kas ir darbināmi ar ūdeņraža šūnām un ir uzbūvēta pirmā ražotne, kas spēj saražot 300 kg ūdeņraža diennakts režīmā. Savukārt uzkrāt šajā stacijā mēs spējam 600 kg ūdeņraža.”
Stacija ir pieejama arī publiski, bet tās galvenais uzdevums - ikdienā uzpildīt uzņēmuma “Rīgas satiksme” 10 trolejbusus. Pasaulē pirmie trolejbusi, kas darbināmi ar ūdeņradi, Rīgā kursē 4. trolejbusa maršrutā. Tā vidusdaļu transportlīdzeklis veic kā trolejbuss, bet sākuma un beigu posmā, kontakt stieņi tiek nolaisti, un pasažieri tālāk jau brauc ar ūdeņradi darbināmā spēkratā. Viena braucamā uzpildīšanas process ilgst no 8 -10 minūtēm, un pēc uzpildes, tas var nobraukt 120 kilometru. SIA “Rīgas satiksme” Trolejbusu remontdarbnīcu vadītājs Jurijs Deļņikovs izrāda vienu no 10 ūdeņraža trolejbusiem:
“Kur ir paredzēts izbraukt posmu bez kontakttīkla, trolejbusa vadītājs nolaiž kontakt stieņus, iedarbina ūdeņraža sistēmu, kas uzreiz sāk ģenerēt un izstrādāt elektrību. Elektrība aiziet uzreiz uz akumulatora bateriju, un tad parādās barošana. Izmantojot ūdeņraža trolejbusu, pasažieri neizjūt ne vibrācijas, ne skaņas - tas ir pilnīgi kluss un tā arī turpina kustību maršrutā.”
Viens ar ūdeņradi darbināms trolejbuss maksā 1 miljonu eiro. Salīdzinājumam – ar dīzeļdegvielu darbināma autobusa vai elektroautobusa cena svārstās no 500 000 līdz 700 000 eiro. Turpina Jānis Golubevs:
“Secinājums – no vienas puses, viss, kas ir zaļš, nav lēts. Bet no otras puses, šobrīd vēl ir pāragri spriest par ļoti tādiem precīziem secinājumiem, vai tā ir “Rīgas satiksmes” nākotne, vai būs citas enerģijas jāizmanto.”
Ūdeņraža uzpildes staciju var izmantot arī ikviens iedzīvotājs vai uzņēmums, kam pieder ar ūdeņradi darbināmi auto. Pusotra gada laikā publiski pieejamajā stacijas daļā bijušas apmēram 40 uzpildes.
Tikmēr ierastajā transporta tīklā Latvijā šis sektors veido 29% no visiem izmešiem, kas, salīdzinājumā ar citām valstīm, ir daudz. Turklāt esam arī pirmajā vietā apvidus automašīnu īpatsvara ziņā un kā zināms, jo smagāka automašīna, jo lielāks degvielas patēriņš un lielākas CO2 emisijas. Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzskata, ka gaisa piesārņojuma mazināšanai un klimata mērķu sasniegšanai būtu jāorientējas uz videi draudzīgāka autoparka veidošanu tieši Rīgā. “Ja runā par autoparku Latvijas kontekstā, ir jānošķir Latvija kopumā un Rīga, kurā koncentrējas 55% visa autoparka. Ārpus Rīgas būtu jāparūpējas tikai par to, ka autoparks iespēju robežās ir zaļāks, taču jāņem vērā, ka attāluma un infrastruktūras dēļ, tur cilvēkiem patiešām ir vajadzīgas benzīna vai dīzeļa darbināmas apvidus automašīnas. Rīgā savukārt, ir īstā vieta, kur domāt par mobilitāti un automašīnu koplietošanu. Turklāt tieši dažādi uzņēmumi, mainot savu autoparku uz videi draudzīgākām, var panākt labvēlīgas izmaiņas daudz ātrākā laikā,” uzsver A. Kulbergs.
Auto ražotāji ir paziņojuši, ka no 2025. gada iekšdedzes dzinēji vairs netiks izstrādāti, tāpēc paredzams, ka no 2027.gada autosalonos būs pieejamas tikai elektro vai hibrīda automašīnas.
-
Varāk par to, kāda ir ilgtspējīga nākotne transporta nozarē, skaties raidījuma "Izziņas impulss. Ilgtspēja" raidījuma 5. sērijā!
