“Jau pirms 10 gadiem bija uzņēmumi, kas mēģināja pārliecināt sevi un citus, ka ir atbildīgi, lai gan realitāte bija citāda. Šobrīd līdz ar pārmaiņām patērētāju uzvedībā un tiesiskajā regulējumā, šī tendence pieaug un kļūst satraucoša,” norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Arī Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš atzīst, ka uzņēmumu vēlme sevi ierindot ilgtspējīgo kategorijā, ir jūtama investīciju pasaulē. “Pēdējā gada laikā ir jūtams, ka uzņēmumi, kas nāk pēc investīcijām vai izlaiž obligācijas, cenšas izcelt savu t.s. “zaļo leņķi”. Taču ne vienmēr tas tāds ir! Piemēram, ja degvielas uzpildes staciju tīkls, kas primāri darbojas ar fosilo degvielu, apgalvo, ka ir ilgtspējīgs, jo ir uzlicis dažus elektoauto uzlādes punktus, manuprāt, tas tomēr par ilgtspējīgu nevar tikt uzskatīts. Es labākajā gadījumā to klasificētu kā uzņēmumu, kas ir ceļā uz ilgtspējīgu izpratni,” skaidro Stepiņš.
Latvijā šādu piemēru netrūkst, jo pētījumā par TOP100 uzņēmumiem, tikai piektā daļa izpilda pusi no ilgtspējas kritērijiem. Pārējie savos gada pārskatos par nefinanšu rādītājiem vispār neko neatklāj. “Šajos ziņojumos būtu jābūt izklāstītām jomām, uz kurām uzņēmums atstāj ietekmi, tāpat būtu jāziņo par progresu noteiktos aspektos, kā arī svarīgi būtu noradīt kļūdas. Būtu jāparādās arī ietekmes novērtējumam pušu viedoklim – investoru, darbinieku, nozares ekspertu vērtējumam. Tas līdz šim reti tiek darīts, un būsim godīgi – ja kaut kas netiek mērīts, tad, visticamāk, tas arī netiek darīts,” norāda Helmane.
Starptautiska līmeņa pētījumi norāda, ka atbalstot ilgtspējīgus uzņēmumus ar saviem ieguldījumiem, mēs varam panākt 27 reizes lielāku efektu, nekā, piemēram, šķirojot atkritumus. Bet kā nefinanšu nozares cilvēkiem atpazīt, kuri uzņēmumi patiešām ir ilgtspējīgi un kuri ir tikai ceļā uz to?
Stepiņš to salīdzina ar velosipēda iegādi – katrs var mēģināt pats to salikt pa detaļām vai arī nopirkt jau gatavu. “Ja cilvēks vēlas nopirkt gatavu, tad viņš var balstīties uz pieejamiem risinājumiem - pensiju plāniem vai gataviem fondu sarakstiem. Tajos ir atlasīti uzņēmumi, kas atbilst striktiem ilgtspējas kritērijiem. Ja tomēr kāds grib iet savu ceļu, tad pašam ir jāpēta finanšu un nefinanšu pārskati, jāuzdod uzņēmumam papildus daudz jautājumu un jāizvērtē cik tas ir vai nav ilgtspējīgs,” skaidro Stepiņš.
Cik viegli vai sarežģīti ir vietējiem uzņēmumiem ražot ilgtspējīgu produktu? Ja salīdzina ar pasaules lielajām alus darītavām, tad “Valmiermuižas alus” ir mikrouzņēmums nevis mazā alus darītava - stāsta uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Aigars Ruņģis. Valmiermuižā diendienā domā, kā samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Bieži vien nākas saskarties ar to, ka daudzi tehnoloģiskie risinājumi mazai alus darītavai ir par dārgu. Tādēļ “Valmiermuižas alus” komanda dara daudz mazu lietu, kas neprasa milzīgus kapitālieguldījumus, tomēr ilgtspējas virzienā iet soli pa solim:
“Līdzīgi kā latviešu sakāmvārdā, ka piliens pie piliena arī var akmeni sašķelt. Stikla pudeles uz veikaliem mēs vedam plastmasas kastēs. Šajā gadījumā plastmasas kaste ir kā depozīt kaste, ko var izmantot ļoti daudz reizes pretstatā kartona kastei, ko var izmantot tikai vienreiz, tad viņa ir jāved uz pārstrādi.“
Mucas, kurās alu ved uz restorāniem vai bāriem ir no metāla, lai tās var izmantot atkārtoti. Savukārt brīvdabas izbraukuma pasākumiem “Valmiermuižas alus” iegādājies īpašas plastmasas glāzes, ko paši sauc par depozītglāzēm. Stāsta aigars Ruņģis: “Mums ir izdevies atrast plastmasas glāzi, kuras forma identiski atbilst alus stikla glāzei. Reizēm pienāk pašvaldības policists klāt un saka: “Ar stiklu nevar!” Saku, ka man ir plastmasa. Nometu zemē – nesaplīst…Ir iespēja vairākkārt izmantot.”
Kosmētikas zīmols “Madara Cosmetics” eksportē savu produkciju uz aptuveni trīsdesmit pasaules valstīm un dēvē sevi par vidēju uzņēmumu. Jebkurā – mazā, vidējā vai lielā uzņēmumā, ilgtspējīga ražošana nozīmē efektīvu ražošanu, turklāt bieži vien ļauj ietaupīt izmaksas – stāsta “Madara Cosmetics” Ilgtspējas direktore Anete Vabule.
“Spuldžu nomaiņa uz LED spuldzēm gan ražošanā, gan noliktavā, gan ielu apgaismojumā ļauj ietaupīt nozīmīgus elektrības apjomus. Tāpat mēs esam izvērtējuši šīs sildīšanas temperatūras, ražojot produktus. Jo pat 1 grāda ietaupījums uz 1t lielu masu, ir arī būtisks enerģijas samazinājums. Visos Madara veikalos Latvijā ir iespējams atnest atpakaļ izlietotos iepakojumus un saņemt par to nelielu atlaidi. Tālāk mēs šos iepakojumus no visiem veikaliem savācam un kolektīvi nosūtam uz pārstrādi. Piemēram, pagājušajā gadā tās bija aptuveni 3 tonnas.”
Atsevišķas, kosmētiskas ražošanai, nepieciešamās izejvielas var iegādāties tikai ārpus Latvijas, tomēr lielāko daļu “Madara Cosmetics” iepērk no vietējiem ražotājiem. Turklāt uzņēmumam piešķirtais ECOSERT sertifikāts paredz, ka visiem augiem, ko izmanto kosmētikas ražošanā jābūt audzētam pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, un iegūšanas metodēm jābūt videi draudzīgām.
“No Latvijas Ekstraktu rūpnīcas mēs pērkam augu ekstraktus, kas ir viena no aktīvākajām vielām visos produktos. Tur ir ļoti plašs sortiments - 60 vai pat vairāk dažādi augu ekstrakti, sākot no liepziediem, ogu ekstrakti, ceļmallapas ekstrakts. Daudz un dažādi. Pavasaros lielos apjomos ievācam bērzu sulas, sasaldējam, lai varam visa gada garumā, izmantot.”
Lai izmantotu pēc iespējas vairāk vietējo izejvielu un saglabātu garšu dažādību, “Valmiermuižas alus” darītavā jau 6 gadus ražo bezalkoholiskos zelterus. To izgatavošanai augļi, ogas un dārzenis – rabarbers, tiek iegādāti tikai no vietējiem zemniekiem. Aigars Ruņģis skaidro, ka tā ir viena no iespējām veicināt bioloģisko daudzveidību.
“Tas nozīmē, ka arī salīdzinoši nelieli zemnieki, kam nav 500 ha, neaudzē rapsi, piemēram, bet viņiem ir 5 ha un no šiem 5 ha tāpat var iegūt augstu pievienoto vērtību, audzējot bioloģisko cidoniju. Un no ienākumiem var gan izskolot bērnus, gan paēdināt ģimeni.”
Paraudzīšanās uz ražošanas procesu uzņēmumā kā saimniecei savas mājas virtuvē, ļauj pamanīt, ka reizēm atkritumi, ko met miskastē var kļūt par vērtīgu izejvielu. Brūvējot alu, viens no lielākajiem blakus produktiem ir alus drabiņas.
“Alus drabiņas ir iesala graudu apvalciņš. Lielāko daļu drabiņas mēs atdodam zemniekiem un gotiņas dod vairāk piena. Pavisam nelielu apjomu mēs izmantojam, lai ceptu drabiņu cepumus. Daudz šķiedrvielas, unikāla garša. Tepat mūsu Valmiermuižas virtuvītē izcepti. Garšīga uzkoda pie alus. Apjomi pagaidām nav lieli, bet tas māca domāšanas veidu, kā neko ārā nemest, bet pat radīt augstākas pievienotās vērtības produktu. Es teiktu - lieliem uzņēmumiem ir lielākas iespējas kaut ko industriāli pārstrādāt, bet maziem uzņēmumiem ir iespēja būt daudz radošākiem. Liels uzņēmums drabiņu cepumus neceptu.”
Aigars Ruņģis stāsta, ka pildot alu pat ar ļoti augstas kvalitātes pildīšanas iekārtu, no visām piepildītajām pudelēm, pusprocentā pudeļu alus ir piepildīts mazliet par maz. “Gadā ir ļoti daudz šādu pudeļu. Ko darīt ar tām pudelēm, ko tirgot nevar? Garšīgs alus, ārā liet negribas…. Sākām šo alu destilēt. Destilējot mēs iegūstam degalu. Savā ziņā alternatīva importētam degvīnam, bet dedzinot jeb destilējot alu. Domājām kā padarīt vēl vērtīgāku, tad mēs iegūto degalu noguldījām mūsu klēts pagrabā uz 4 gadiem, tā esam ieguvuši alternatīvu viskijam.”
Arī “Madara Cosmetics” Ilgtspējas direktore atzīst – jebkurā ražošanas procesā mēdz būt brāķis. Kosmētikas ražotājiem gadās, ka kaut kas noiet greizi iepakošanas procesā:
“Tur kāda kastīte salokās vai uz pudelītes ir kāda švīka, vai trūkst kāds burts. Tad mēs šos produktus pārdodam ar daudz lielāku atlaidi ražotnes izpārdošanās, kas ir pāris reizes gadā un dodam iespēju cilvēkiem, kam nav tik svarīgi, ka uz iepakojuma ir kāds vizuāls defekts, jo iekšā masa produktā ir atbilstoša visiem kvalitātes kritērijiem, dodam iespēju šos produktus iegādāties par zemāku cenu.”
Pirms iegādāties jaunas iekārtas, “Madara Cosmetics” veic ļoti rūpīgu izpēti, lai tās būtu energoefektīvas, ar kārtīgu jaudu, kas paredzētos darba apjomus varētu veikt pēc iespējas īsākā laikā: “Mūsu jaunākā iekārta - tā saucamā robota roka, lai padarītu īsāku izpildes laiku konkrētiem darbiem un attiecīgi ietaupīti arī resursi.”
Ilgtspēja ir cilvēka un dabas mijiedarbība, tāpēc “Valmiermuižas alus” komanda cenšas dot savu artavu vides un apkārtnes sakārtošanā, atbalstot Valmiermuižas kultūras biedrību, kas sadarbībā ar citām organizācijām, labiekārto muižas parku. Tur 4 reizes gadā alus darītava rīko gadskārtu tirdziņus, kad sabrauc zemnieki no malu malām un viņiem tiek dota iespēja iepazīstināt apmeklētājus ar Latvijas garšu daudzveidību. Uzņēmuma dibinātājam Aigaram Ruņģim un viņa komandai ir būtiski veidot ap sevi vidi, kurā gūt gandarījumu dzīvot un strādāt. Uz Latvijas 100 gadi, “Valmiermuižas alus” valstij sarūpēja ļoti vērtīgu un ilgtspējīgu dāvanu. Konsultējoties ar Valsts kultūras mantojuma pārvaldi, piešķīra Valsts nozīmes kultūras mantojuma statusu divām muižas būvēm.
“Vēsturiskā klēts ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis un arī vēsturiskais mūris, milzīgs akmeņu mūris, kas apjož Valmiermuižu, arī ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Katru gadu mēs lēnām kopjam un restaurējam. Paralēli liels gandarījums pašiem iesaistīties sājā restaurācijā. Tajā vietā, lai būvētu kaut ko jaunu, mēs kopjam un restaurējam to, kas ir kultūras un vēstures vērtība.”
