Piemēram, enerģētikas uzņēmums “AJ Power Recycling” sācis savu klientu vārdā gādāt, lai to radītie atkritumi tiktu atbilstoši apsaimniekoti un nonāktu līdz pārstrādei.
“Mūsu izvēli noteica tas, ka aprites ekonomika sen vairs nav tikai stāsts par elektrību un gāzi. Mēs sākām nodrošināt to, lai mūsu klientu radītie atkritumi nonāktu gala pārstrādē un pārvērstos jaunos produktos. Viens no sektoriem ir nolietotās riepas, kas ir pielietojamas citos produktos – piemēram, ceļa segumos vai rotaļu laukumu klājumos. Otra atkritumu grupa ir izlietotais iepakojums, no kā ir atgūstami ne tikai stikls un kartons, bet arī polimēri,” stāsta AS “AJ Power Recycling” valdes locekle Solveiga Grīsle.
Swedbank investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs norāda, ka lai arī izejvielu atgūšana no jau esošiem produktiem ir perspektīva joma, joprojām pasaulē daudz vairāk tās tiek iegūtas rokot, nevis pārstrādājot. Iemesls tam ir augstā cena, ko veido gan pārstrādē nepieciešamās tehnoloģijas, gan darbaspēka izmaksas. Taču arvien vairāk investīciju tiek novirzīts tam, lai izejvielas būtu ekonomiski izdevīgāk iegūt no dažāda veida atkritumiem.
“Šobrīd pieprasītākās izejvielas ir varš, niķelis un tērauds. Domājot par zaļo pārkārtošanos pieprasījums pēc tām turpinās augt. Arī kobalts būs ļoti vajadzīgs. Taču liela daļa to ieguves atradņu atrodas Kongo un Ķīnā – vietās, kas ir ģeopolitiski sarežģītas. Tas liks domāt, kā iegūt šos metālus citā veidā un risinājums būs atgūt tos no jau esošiem produktiem,” skaidro Jemeļjanovs.
Taču ir vēla kāda izejvielu grupa, pēc kuras pēdējā laikā ievērojami audzis pieprasījums un līdz ar to arī investoru interese. Tie ir dažādi pākšaugi, kas arvien pārliecinošāk sevi sāk pieteikt kā gaļas aizvietotāji. “Pēdējos 15 gados ASV gaļas patēriņš ir samazinājies par 11 procentiem, kas radījis lielāku pieprasījumu pēc gaļas aizvietotājiem. Raugoties no CO2 emisiju viedokļa, aizstāt liellopu audzēšanu ir liels solis un ietekme ir jūtama. Arvien vairāk tiek runāts, ka liellopu gaļa ir jaunās ogles, kam tiks meklēti aizvietotāji. Nākotnē zirņu un pupiņu lauki varētu aizstāt liellopu fermas,” norāda Jemeļjanovs.
Ja augot pieprasījumam pēc gaļas aizvietošanas, pākšaugiem ir liels potenciāls kļūt par labu investīciju, tad ekonomika ir virzītājspēks, lai arvien vairāk uzņēmumu gribētu no dažādiem iepakojuma veidiem atgūt polimērus. “Likumdošana un zaļā ekonomika radīs spiedienu meklēt iespējas, kā pārstrādāt atkritumus un uzņēmumi būs arvien vairāk spiesti to darīt. Tie, kas šādas iespējas meklē proaktīvi, iegūst un paspēj veikt pārmaiņas pirms to prasa normatīvi. Jā, resursu atkārtota pārstrāde vēl nav konkurētspējīga ar pirmreizējo izejvielu ieguvi, bet tas ir ceļš, kuru ir vērts sākt iet,” uzskata Grīsle.
To, ka ilgtermiņa lēmumiem ir liela nozīme konkurētspējas nodrošināšanā, atzīst arī “Agrofirma Tērvete”. Saimniecībai ir 74 gadus sena vēsture, pieredzes bagāti cilvēki, Zemgales auglīgā zeme un galvaspilsētas tuvums - šos priekšnosacījumus “Agrofirmas Tērvete” vadītājs Dainis Dominieks min kā svarīgākos veiksmīgai un ilgtspējīgai saimniekošanai:
“Vēsturiskā pieredze, kas ir pārņemta gadu desmitiem no 1947.gada, kad tika dibināts 1.kolhozs – līdz mūsdienām. Visi iepriekšējie akcionāri, īpašnieki un vadība spēja noturēt vienotu šo uzņēmumu, nesašķeļot to citādākās daļās.”
“Agrofirma Tērvete” ir daudznozaru saimniecība, kuras pamatā ir piena lopkopība, alus ražošana, lauksaimniecība, biogāzes ražošana un zirgkopība. Zirgaudzētavas vēsturei Tērvetē ir 50 gadi. Zirgs ir Agrofirmas Tērvete” produktu atpazīšanas zīme. Domājot par apkārtējās vides ekoloģiju un efektīvu resursu izmantošanu, uzņēmuma saimnieciskā darbība tiek veidota kā noslēgta cikla lauksaimnieciskā ražošana. Viens no vienotā procesa posmiem mitinās tērvetnieces – rakstnieces Annas Brigaderes radīto tēlu vārdos nosauktās mājās.
Dainis Dominieks stāsta: “Mums ir teju 5000 lopu. Tai skaitā 2200 slaucamās govis, kuru barošanas rezultātā rodas ne tikai piens, bet arī šķidrie mēsli. No šķidrmēsliem mēs sagatavojam 2 produktus – pirmais ir biogāze, otrs – digestāts. Digestāts ir lauksaimniecībā atgriežamais mēslojuma produkts, kas atgriežas zemē. Šobrīd mēs ar biogāzi ražojam elektrību, ko nododam tīklā. Siltumu, savukārt tālāk izmantojam sava uzņēmumam darbības nodrošināšanai.”
Ar saražoto siltumu agrofirma apsilda pagasta dzīvojamās mājas, skolu un bērnudārzu. Savukārt, saražotais tvaiks tiek izmantots alus darītavā. Tērvetes alus tiek gatavots tikai no saimniecībā izaudzētām un rūpīgi izvēlētām izejvielām.
Dainis Dominieks uzsver: “Visa sējumu vai augsnes infrastruktūra ir pakārtota saimniecības biznesam. Daļa graudaugu, alus mieži - alus ražošanai, zālāji un kukurūza - lopiņu barošanai. Kā rezultātā, atbilstoši piena lopu daudzumam, mums ir izvēlēta arī biogāzes jauda. Jauda atbilst tam, kā mēs paši spējam efektīvi patērēt saražoto siltumu. Principā var teikt – visu , ko mēs no zemītes paņemam, mēs lielāko daļu atdodam atpakaļ.”
Ja kāds no labi nostādītās vienotās ķēdes posmiem pēkšņi iziet no ierindas, saimniecības vadītājs aicina atcerēties labi zināmo patiesību par tiem, kuri neriskē un nedzer šampanieti. Ar riskiem tik lielā uzņēmumā ir jārēķinās 365 dienas gadā. Ar ikdienas lielākām vai mazākām ķibelēm pieredzējušie saimniecības ļaudis ir gatavi tikt galā, taču Dominieks uzsver, ka ilgtspējīgas lauksaimniecības pamatakmeņiem ir stabila un prognozējama likumdošana:
“Piemērs - nelaimīgais OIK, kas visiem tagad šķiet kā lamu vārds. Esam uzņēmums, kas biogāzi ražo 80% no šķidrmēsliem. Ražojam elektrību, ražojam siltumu. Ministru kabineta noteikumi, uz ko balstījās pirms septiņiem vai pat desmit gadiem, kad bija mūsu biznesa starts, bija pilnīgi savādāki, nekā tie ir šobrīd. Ņemot kredītus bankā, kreditoriem iesniedzām biznesa projektus, balstoties uz tā brīža noteikumiem. Šo septiņu gadu laikā tie ir mainījušies 11 vai 12 reizes. Un šobrīd atkal mainās. Ja mēs runājam par nākotni, loģiski mēs gribētu stabilāku šo ilgtspējību.”
Saimniecībā ir teju 200 darbavietas. “Tērvetes” ilgtspējas jēga nākotnē – bagātā valstī - nodrošināti cilvēki. Uzņēmēji, kas ilgtermiņā var pārliecinoši investēt sava uzņēmuma un savu darbinieku tālākā dzīves līmeņa nodrošināšanā, izmantojot dabas sniegtās bagātības, lai tās ne tikai izmantotu sabiedrības vajadzībām, bet maksimāli atgrieztu arī dabai atpakaļ.
