Ko darīt, lai biznesa ideja aizlidotu?

Silīcija ielejā uzņēmuma neveiksmes ir kā reliģija, pietura ceļā uz panākumiem. Latvijā starp uzņēmējiem diemžēl vēsturiski ir izveidojies priekšstats, ka kļūdīties ir kaut kas ārkārtējs, un neveiksme ir nosodāma. Par laimi šāds domāšanas veids mainās un aizvien vairāk uzņēmumu dibinātāji neveiksmes uztver vieglāk – kā vērtīgu pieredzi ceļā uz nākamo biznesa ideju.

Kā jau skaidrojām rakstā par galvenajiem uzņēmumu klupšanas akmeņiem, Swedbank dati liecina, ka 6 no 10 uzņēmumiem pēc pirmā darbības gada veic aktīvu uzņēmējdarbību, savukārt piecu gadu darbības ilgumu sasniedz vien 4 no 10 uzņēmumiem. Galvenie neveiksmīgas darbības uzsākšanas cēloņi ir labi zināmi, un tie ir samērā konsekventi visās valstīs. Tomēr uzņēmēji turpina dibināt uzņēmumus un kāpt uz tiem pašiem “grābekļiem”. Kas jāievēro, lai uzņēmējdarbība būtu veiksmīga?

Lidojumam labvēlīgs laiks

Uzņēmējdarbības pētnieki ierosina izstrādāt pārbaudes punktu sarakstu jeb protokolu pirms darbības uzsākšanas. Viņi izmanto analoģiju ar lidojuma kontrolsarakstu. Neviens lidojums nenotiek pirms piloti nav rūpīgi pārskatījuši garu drošības sarakstu. Viņi apgalvo, ka uzņēmējdarbības uzsācējiem pirms starta ir jāveic līdzīga "apskate", lai iepriekš paredzētu galvenos faktorus, kas var novest pie neveiksmes. Šādi rīkojoties, tiek uzlabotas izredzes uzņēmumam gūt panākumus.

Kamēr vien cilvēki uzsāks uzņēmējdarbību, būs arī daļa neveiksmju. Klupšanas akmeņi vienmēr būs ceļā uz veiksmi – ir pareizais domāšanas veids biznesā. Izdarīt secinājumus un mēģināt vēlreiz. Īpašība, uztvert neveiksmi kā iespēju, nevis pasaules galu, ir apsveicama un biznesa kultūrā veicināma.

Kā teicis Tesla dibinātājs un vizionārs Elons Masks (Elon Musk): "Ja ceļā nav neveiksmes, jūs neradāt inovācijas."

Neveiksme var kļūt par  jaunu sākumu

Arī Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes loceklis un jaunuzņēmuma Jeff App līdzdibinātājs Reinis Tenis stāsta, ka vēsturiski Latvijā ir izveidojusies stigma, ka kļūdīties ir kaut kas ārkārtējs un neveiksme ir nosodāma.

“Riska tolerance, salīdzinot ar ASV, mums tik tiešām ir zema. Tomēr pēdējā laikā ir novērojama domāšanas maiņa, un jaunuzņēmumu dibinātāji uz to skatās vieglāk, cenšas mācīties no iepriekšējām kļūdām, lai nākotnē izveidotu veiksmīgāku uzņēmumu,” komentē Reinis Tenis, vienlaikus uzsverot, ka zināmam laikam vēl būs jāpaiet, lai sabiedrībā šis domāšanas veids – kļūdas ir mācības – nostiprinātos.

Pieredzējušais un sabiedrībā labi pazīstamais bārmenis Andris Reizenbergs stāsta, ka līdz šim gūtā pieredze viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumos ir nostiprinājusi izturību pret dažādiem neparedzamiem apstākļiem- piemēram, mājsēdes laiks, kad bāri un restorāni savu darbību klātienē praktiski apturēja, licis pārskatīt savu darbību, lai jaunajos apstākļos uzņēmums turpinātu darbību.

“Ikvienam uzņēmējam jāpiemīt asam prātam un spējai ātri rīkoties. Šī brīža ekonomiskie apstākļi ir sarežģīts laiks vairākiem uzņēmējiem, jo pieaugošie komunālie rēķini un izejvielu izmaksas liek ikvienam uzņēmējam pārskatīt uzņēmuma darbību un veikt ietaupījumu pasākumus,” norāda uzņēmējs.

Pēc Daigas Kiopas, Lursoft valdes locekles, domām, ēdināšanas nozare ir viena no tām, kas jau vēsturiski ir piedzīvojusi lielākos izaicinājumus – arī pandēmijas laiks licis vairākiem uzņēmumiem apturēt savu darbību pavisam. Taču ikvienā krīzē ir iespējas, tikai tās jāprot saskatīt – atbalsta mehānismi ir viens no veidiem, kā savu uzņēmumu “noturēt virs ūdens”.

Andris Reizenbergs arī uzsver, ka pie pirmās uzņēmējdarbības uzsākšanas vajadzētu sākt ar pavisam nelielu kapitālu, lai neveiksmes gadījumā nebūtu tik lieli zaudējumi no saviem iekrājumiem.

“Ja ideja būs spīdoša, tai noteikti būs lemts īstenoties pat ar nelielu kapitālu,” komentē Andris Reizenbergs.

Ko svarīgi ņemt vērā uzņēmējdarbības sākumposmā? 

1. Īpaša uzmanība jāpievērš mērķa klienta profila izveidei.

Kad biznesa ideja ir gatava, iesākumā uzņēmējam ir jāsāk ar potenciālo klientu un tirgus izpēti. Svarīgi izveidot pēc iespējas precīzāku mērķauditorijas portretu – kāds ir vecums, dzimums, ienākumi, ģeogrāfiskā atrašanās, kas ir galvenie izaicinājumi un kā produkts vai pakalpojums to var risināt. Jāņem vērā, ka katram mērķa tirgum ir savas atšķirības, atkarībā no tā, ko jūs vēlaties pārdot. Nereti jaunie uzņēmēji arī paši veic intervijas ar saviem potenciālajiem klientiem, lai pēc iespējas precīzāk noskaidrotu viņu viedokli par produktu vai pakalpojumu. Atklātas atbildes un viedokļu dažādība var palīdzēt paskatīties uz savu biznesa ideju no malas un identificēt tās lietas, kuras būtu vēl jāuzlabo pirms jūsu uzņēmuma produkta vai  pakalpojuma laišanas tirgū.

Latvijas uzņēmējiem ir pieejami daudz dažādu semināru un tiešsaistes informācija, kas var palīdzēt rast atbildes uz šiem jautājumiem. Atbalstu var sniegt arī tādas institūcijas kā Gateway&Partners, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citi.

2. Finanšu plūsmas plānošana.

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos ikvienam uzņēmējam ir būtiski sekot līdzi izejvielu aprēķinam un veiksmīgi plānot finanšu plūsmu. Swedbank piedāvā bezmaksas rīku “Biznesa skices”, kas var palīdzēt uzņēmumam sagatavot biznesa plānu. Saprotams, ka ne uz visiem jautājumiem būs atbildes, tāpēc rīks piedāvā piefiksēt vienuviet savas domas un pierakstus. Biznesa skiču rīks palīdz rast atbildes uz biznesa būtiskākajiem jautājumiem divos posmos. Pirmajā posmā būs iespēja pārdomāt, kas ir jūsu produkts un kā tas izskatās uz konkurentu fona, kamēr otrais posms veltīts aprēķiniem un finansēm. Biznesa plānošanas rīks “Biznesa skices” ir izstrādāts Swedbank Finanšu institūtā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

3. Komandas piesaiste.  

Spēcīga un efektīva komanda ir viena no būtiskākajiem uzņēmuma veiksmes faktoriem. Kā mēdz teikt, viens nav cīnītājs, tāpēc ieteicams veidot komandu, kurā ir cilvēki ar dažādām prasmēm un pieredzi, tostarp tehniskām, mārketinga, finanšu un ražošanas zināšanām u.tml. Šī daudzveidība ļauj komandai risināt ne tikai dažādus uzdevumus un izstrādāt radošus problēmu risinājumus, bet arī  paskatīties uz idejas attīstību no citas perspektīvas un ieraudzīt “lielo bildi”. 

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?